Mākslinieks Laimonis Šēnbergs no 1962.-1967. gadam mācījies un beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratoru nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma) ar diplomdarbu “Izstāžu plakātu sērija”, vadītājs, pedagogs, scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014), RLMV direktors 1959-1985. Pedagogi Laimonim Šēnbergam RLMV bija scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; RLMV str.1960-1987), arhitekts Ivars Bumbiers (1929-2020), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV str. 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006).
1967. gadā Laimonis Šēnbergs iestājies Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare). Studiju laikā LMA L.Šēnbergs bijis sociāli aktīvs un vadījis studentu klubu “KEM-TEM”. Mākslinieks absolvējis LMA 1972. gadā ar diplomdarbu “Atpūtas bāzes “Mežezers” labiekārtošanas projekts”, vadītājs – gleznotājs, interjera mākslinieks Aleksandrs Stankevičs (1932-2015). L.Šēnberga kursabiedrs bija Aleksis Ķīsis (1934-2018), kurš izstrādāja darbu ”Daugavpils pilsētas administratīvās ēkas vestibila interjers” pie Voldemāra Šusta (1929-2001), kas bija LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. L.Šēnberga pasniedzēji LMA bija arhitekti Ivars Strautmanis (1932-2017), Modris Ģelzis (1929-2009), Vladimirs Šalajevs, arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; str. LMA 1967-1998), Ivars Bumbiers (str. LMA 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (str. LMA 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; str. LMA 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (str. LMA 1961-2021).
Laimoņa Šēnberga daiļradē bijuši aktuāli telpiskie risinājumi, diplomdarbā aizsāktās tēmas turpinājums, proti, sienas gleznojums Jūrmalas mežniecības Lielajā zālē (kopā ar mākslinieci Līgu Šēnbergu, 1975), Baltijas plakātu triennāles telpiskais fasādes noformējums (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1978), izstādes noformējums “Plakātu siena” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1982). Pēc L.Šēnberga metiem veidoti monumentālie brandmūru apgleznojumi Rīgā pie Gaisa un Vanšu tiltiem (1987, 1993).
Laimonis Šēnbergs ir LMS biedrs kopš 1975. gada ar mākslinieka Aleksandra Stankeviča, grafiķu, gleznotāju Gunāra Kļavas (1933-1989), Māras Rikmanes un LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” (MF LMK) direktora V.Biezā rekomendācijām. Mākslinieks tika uzņemts LMS Grafikas sekcijā. Laimonis Šēnbergs aktīvi darbojies LMS, bijis LMS valdē (1977-1982) un valdes sekretārs (1982-1992), tika ievēlēts PSRS Mākslinieku savienības valdē (1982-1988).
L.Šēnbergs kā mākslinieks darbojies MF LMK (1972-1982) pie interjeru noformējumiem un vides dizaina risinājumiem. Mākslinieka profesionālais viedoklis tika novērtēts un L.Šēnbergs bija iekļauts kā eksperts MF, LPSR Tirdzniecības un rūpniecības palātas, LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas mākslas padomēs (1976-1992). Laimonis Šēnbergs bija LMS rīkoto “Mākslas dienas” pasākumu dalībnieks, autors laikmetīgajam, plakātam-triptiham “Mākslas dienas 1975”. 20.gs. 70.-80.gados Latvijā bija vērojama plakāta mākslas popularitāte un attīstība. LMS Plakāta sekcijā darbojās: Gunārs Kirke (1926-1993), Georgs Smelters (1942-2014), Juris Riņķis (1931-1998), Juris Dimiters, Ilmārs Blumbergs (1943-2016) u.c.
Izstādēs L.Šēnbergs sāka piedalīties 1968. gadā, veidojot plakātu asociatīvās tēlainības stilistikā, kas tika izstādīts 2. Republikas plakātu izstādē. Autors plakāta mākslā sasniedzis augstu meistarību un lakoniski, modernisma stilistikā, interpretējis izvēlētās tēmas. Laimonis Šēnbergs darbojies vairākos plakāta žanros – politiskajā, dabas aizsardzības, kultūras un etnogrāfijas, izstāžu (Tēlniecības kvadriennāle 1976), u.c.
Mākslinieks piedalījies nozīmīgā grupas izstādē, kas notika Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrāle, 197) kopā ar māksliniekiem-nonkonformistiem Jāni Borgu, Ati Ieviņu, Arvīdu Priedīti, Henrihu Vorkalu (1946-2017). Piedalījies Baltijas grafikas triennālēs (1969-1990) un saņēmis apbalvojumus (Tallina, 1983; Viļņa, 1972, 1990). Mākslinieka radošo biogrāfiju raksturojusi retrospektīvā personālizstāde “Laika zīmju oriģināli” (Cēsu Izstāžu nams, 2006).
Novērtējot mākslinieka ieguldījumu Latvijas kultūrā, Laimonis Šēnbergs ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķiru (2011). Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1980), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1987), bijis PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis (1988). Mākslinieks saņēmis LMS balvu par labāko radošo sniegumu (1979) un apbalvojumu izstādē “Zemes – lode” (Maskava, Krievija, 1985).
Laimonis Šēnbergs ir pildījis nozīmīgus pienākumus. Bijis XX un XXI Vispārējo latviešu dziesmu svētku galvenais mākslinieks (1990, 1993). No 1988. gada darbojies Valsts Heraldikas komisijā, sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu tika atjaunoti pilsētu vēsturiskie ģerboņi (kopā ar māksliniekiem Juri Ivanovu un Gunāru Kirki), izstrādājis Latvijas Republikas pasu grafisko dizainu (1991-2007) sadarbībā ar Induli Martinsonu.
Laimonis Šēnbergs kopš 1993. gada ir Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants, izstrādājis koncepciju par nozīmīgiem notikumiem veltītu monētu izveidei. Plaši pazīstama ir Rīgas 800.-gadei veltītās monētu sērijas izgatavošana, kas tika veidota no 1993.-1997. gadam kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani, Jāni Strupuli, grafiķi Gunāru Cilīti (1927-2007). L.Šēnberga un J.Strupuļa bimetāla monēta saņēmusi balvu “Gada monēta 2004”.
Laimoņa Šēnberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
