Laimdota Griķe mācoties Rīgas 4.vidusskolā nolēma apgūt mākslas izglītību un no 1967.-1972. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tajā laikā bija: Ausma Žūriņa (RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Irēna Megne (1921-2006; RLMV pedagoģe 1957-1967), kompozīcijas pedagogi bija tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV pedagogs 1kursā 1961-1986), arhitekti Ivars Bumbieris (1933-2020; RLMV pedagogs 1kursā 1966-1977), Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 2-4 kursā 1962-1971), gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Inta Celmiņa (RLMV gleznošanas pedagoģe 1969-1976), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), fotogrāfs Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c. Laimdota Griķe mācību praksē 1970.gadā bija bij. Čehoslovākijā, un viņas kursa biedres RLMV Keramikas nodaļā bija topošās keramiķes Mārītes Laiviņa, Juta Rindina (Kušķe) u.c. Mārītes Laiviņa beidza RLMV Keramikas nodaļu ar diplomdarbu “Zvejnieki jūrā” porcelāna apgleznošanas tehnikā.
Laimdota Griķe pēc RLMV beigšanas 1972. gadā bija RPI māksliniece-noformētāja no 1972. līdz 1973. gadam un izkopa veidošanas prasmes r/a VEF Kultūras pils (šobrīd Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde) Tautas Tēlniecības studijā “Doma”, vadītājs Jānis Karlovs. Tautas Tēlniecības studiju “Doma”, apmeklēja nākamie tēlnieki Pauls Jaunzems, Genādijs Stepanovs, kā arī studijas ilggadējie dalībnieki: Vilis Ansavs, Pēteris Mellis, Aleksandra Sakša-Fišere, Kārlis Seisums, Antons Antinis u.c.
Laimdota Griķe 1973.gadā iestājās T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Laimdota Griķe studēja pie nozīmīgiem tēlniekiem: latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Emīla Meldera (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979) un Kārļa Jansona (1896-1986; LMA Tēlniecības katedras, anatomijas pedagogs 1937-1972), kā arī Alberta Terpilovska (1922-2002; LMA pedagogs kopš 1940, Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1945-1946, 1977-1998), Igora Vasiļjeva-Penerdži (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojāra Siliņa (LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999) u.c. Granīta tiešās kalšanas metodi Laimdotai Griķei bija iespēja apgūt LMA vasaras praksē tēlnieka Kārļa Jansona meistardarbnīcā “Siļķes”, Cēsīs.
Laimdota Griķe 1979.gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar teicamu vērtējumu par figurālu kompozīciju mālā “Ornitologa Kārļa Griguļa portrets”, vadītājs Igors Vasiļjevs-Penerdži. Līdzās Laimdotai Griķei pie Igora Vasiļjeva-Penerdži LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja ar figurālām kompozīcijām: Viktors Kosenko ar vispārinātu sievietes kailfigūru “Dekoratīva kompozīcija”, Nikolajs Petraškevičs (1954-2014) ar darbu “Ernests Dinsberģis”, Aleksandrs Matjušins (1950-2022) veidoja “Rakstnieka Aleksandra Grīna portretu”.
Pēc LMA absolvēšanas Laimdota Griķe no 1980-1984.gadam bija porcelāna apgleznošanas pulciņa pedagoģe bij. Rīgas Ļeņina rajona Pionieru un skolēnu namā. Laimdota Griķe tika iekļauta mazo formu tēlnieku grupā T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda (MF) Radošajā namā Dzintaros (1982-1983, 1988).
Laimdota Griķe savā daiļradē pēc LMA absolvēšanas pievērsās portreta žanram medaļu mākslā. Māksliniece veidoja modernisma formveides portretiskās kompozīcijas: kultūras darbiniekiem “Jurjānu Andrejam” (medaļas, 1981, 1982), “Krišjānim Baronam” (plakete, 1985), māksliniekiem – Jēkabam Kazakam (plakete, 1985), Emīlam Melderim (medaļa, 1982). Figurālas kompozīcijas “Zvejniekiem-I, II, III” (medaļa, 1982), “Veltījums mātei” (plakete, 1989). Mākslinieces darbi bronzā tika realizēti bij. MF Lietišķājā kombinātā “Māksla” bronzas lietuvē , Gaujas ielā 5, Rīgā, ko veica bronzas liešanas meistari: Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997), Viesturs Kuišelis u.c.
Laimdota Griķe izstādēs piedalās kopš 1980.gada – 13. Jauno mākslinieku izstādē (bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM, 1980), vēlāk 14. Jauno mākslinieku izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, 1981), Republikāniskā portretu izstādē (bij. Latvijas PSR Mākslas muzejs, LNMM, 1981), LPSR MS 10. kongresam veltītā izstādē (1982), PSRS Jauno mākslinieku izstāde (Maskava, tag. Krievija, 1982), 4.Republikas medaļu izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1982), 15. Jauno mākslinieku izstādē (bij. izstāžu zāles “Latvija”, LNMM, 1983), Starptautiskajā tēlniecības kvadriennālē “Rīga” (1988). Piedalījusies arī tēlnieku kopas “Latvijas Tēlnieku centrs” rīkotajās izstādēs: “Rudens 94” (LMS Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”,1994), “Baltā” (“Tēlnieku nams”, 2005), “Saskarsme” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2005), “Tēlniecības 96” (LMS galerija, 1996) u.c. Tēlnieku kopa centās apzināt dažādu paaudžu tēlniekus Latvijā un tās rīkotajās izstādēs piedalījās Inta Berga, Zigmunds Bielis, Vija Dzintare, Zigmunds Galūns, Gaida Grundberga (1928-2021), Vineta Kurzemniece, Mirdza Lukaža (1930-2014), Olita Nigule, Marina Veilande, Genādijs Stepanovs u.c.
Kopš 90.gadu sākuma, divpadsmit Latvijas mākslinieki ir uzņemti Starptautiskajā Medaļu mākslas federācijā (FIDEM) un vairākkārt guvuši augstus novērtējumus organizācijas skatēs (atzinības balvas saņēmuši Bruno Strautiņš, Jānis Strupulis, Laimdota Griķe). Zīmīgākās izstādes: 8., 9., 10. Latvijas Medaļu izstāde (RVKM, Mencendorfa nams, 1994, 1997, 2000), FIDEM izstāde (Veimāra, Vācija, 2000), 11. Latvijas Medaļu izstāde (bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM, 2003), 12. Latvijas Medaļu triennāles izstāde (Ārzemju mākslas muzejs, Velvju zāle, 2006) u.c.
Laimdota Griķe rīkoja personālizstādi “Mana pasaule” (bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM, 2003).
Laimdota Griķe bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1982.gada ar Rīgas Ļeņina rajona Pionieru un skolēnu nama direktores Zemtures raksturojumu. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1984.gada. Māksliniece tika uzņemta ar tēlnieku Jāņa Aivara Karlova, Guntas Zemītes, Valda Alberga, T.Zaļkalna PSRS MF mākslinieku radošajā namā Dzintaros grupas vadītājas M.Neimarka rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/43. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu 1986.gadā.
Laimdota Griķe piedalījusies LMS rīkotajās “Mākslas dienu” izstādēs: “Mākslas dienas” (bij. “Gaiļezera slimnīcā”, 1981), “LPSR MS – 40” (1981, kas bija veltīta notikumiem 1941. gadā, kad bij. Padomju Latvijas Tēlotājas mākslas savienības dibināšanā piedalījās: K. Bušs, M. Dembo, O. Jaunarājs, A. Lapiņš, H. Līkums, E.Melderis, R. Pinnis, V. Piesis, A. Pupa, V. Purvītis, N. Puzirevskis, U. Skulme, V. Valdmanis un B. Vipers. Orgkomitejas pirmā sēde notika 1941. gada 19. februārī, kurā ievēlēja: priekšsēdētājs H. Līkums, vietnieks Kārlis Bušs, sekretārs Augusts Pupa, tehniskais sekretārs Uga Skulme, kasieris Emīls Melderis), “Mākslas dienas” (bij. Izstāžu zālē “Latvija”, LNMM, 1982), “Tēlniecības izstāde” (MF Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1984) u.c. Piedalījusies arī LMS rīkotajās “Rudens” izstādes: «PSRS mūsu Dzimtene» (bij. Latvijas PSR Mākslas muzejs, LNMM, 1982), “Rudens-83” (bij. izstāžu zāles “Latvija”, LNMM, 1983), “Rudens-2001” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 2001) u.c.
Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātajās kolekcijās.
Laimdota Griķe “Veltījums mātei”, fragments – vidējā daļa, plakete, 6,5×9,2×0,3-0,5cm, bronza, LMS muzejs