Aldis Kļaviņš mācījies Mārcienas septiņgadīgā skolā, pēc tam turpinājis mācības no 1952.-1953. gadam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina programma). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954) u.c. RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļā kopā ar Aldi Kļaviņu mācījās arī nākamais kinorežisors Gunārs Piesis (1931-1996), tēlnieces Valentīna Zeile, Olita Rumba, Gunārs Ozols u.c.
Aldis Kļaviņš pēc mācību pārtraukšanas RLMV 1954.gadā izglītību turpināja atraktīvākajā ar teātra mākslu un deju saistītajā bij. Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (tag. LKA Latvijas Kultūras koledža) un to beidza 1957.gadā un bijis LNOB ārštata skatuves mākslinieks (1957).
Pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos (1957-1960) Aldis Kļaviņš strādāja Mārcienas 7.gadīgā skolā par zīmēšanas skolotāju, darbojies Mārcienas tautas nama dramatiskajā kolektīvā, zīmēšanas un gleznošanas pulciņā un gatavojies iestājeksāmeniem LMA.
Aldis Kļaviņš kopš 1961. gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997) u.c.
Aldis Kļaviņš 1967. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Vingrotājas”, gleznotāja Eduarda Kalniņa vadībā. Līdzās pie Eduarda Kalniņa LMA Glezniecības nodaļu absolvēja topošie gleznotāji: Inese Ziemele ar diplomdarbu “Lašu vējš”, Gunta Liepiņa-Grīva ar diplomdarbu “Uz jauno hitu”/ “Žokeji”, Roberts Muzis (LMA pedagogs) ar darbu “Būs skaidra diena”, Vitolds Kačerovskis (1926-1995; vēlāk LPSR Mākslas fonda (MF) direktora p.i., 1975) ar diplomdarbu “Rīts manēžā”, Aija Jurjāne (Zīle, (1944-2016; vēlāk JRRMV ped.1967-2016) ar darbu “Darba diena”, Jānis Kalnmalis ar darbu “Traktoristi”, Inta Dobrāja (1940-2020) ar darbu “Keramiķi” u.c. Vēlāk, 2003. gadā Aldis Kļaviņš ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA).
Aldis Kļaviņš studiju laikā LMA (1964-1967) bija pedagogs RLMV un pēc studijām LMA kopš 1967.gadā bija Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (LLMV, tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola). gleznošanas un zīmēšanas pedagogs, vēlāk direktors, mācību pārzinis līdz 1976. gadam. LLMV pedagogi tolaik bija: gleznotāji Kārlis Lejnieks (1911-1984; LLMV pedagogs 1952–1971), Jānis Lauva (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Valters Uzticis (1914-1991; LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1952-1989), Visvaldis Garokalns (1933-2005; LLMV pedagogs 1962-1969), Zavickis Matīss (1911-1988; LLMV pedagogs 1952-?), Skaidrīte Elksnīte (1929-2002; LLMV gleznošanas un zīmēšanas pedagoģe 1965-1997) tēlnieks Eduards Mažeiks (1923-1983; LLMV direktors 1954-1970) u.c. Aldis Kļaviņš bija LLMV pedagogs kopš 1998.-2000.gadam.
Mākslinieks kopš 1992.gada bijis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas (tag. Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes mākslas nodaļa) pedagogs pie kura līdzās stikla māksliniekam, pedagogam Herbertam Erbam, gleznotājai Skaidrītei Elksnītei u.c. prasmes apguva nākamās mākslinieces: Līva Blumfelde, Kristīna Beķere-Brīvkalna, Jekaterina Kate u.c.
Aldis Kļaviņš ir saistīts ar teātri un ar LPSR KM rīkojumu kopš 1976.-1998. gada bija iecelts par Valsts Liepājas drāmas teātra (LDT, tag. Liepājas teātris) galveno mākslinieku.
Aldis Kļaviņš LDT darbojās līdzās Oļģertam Kroderam (1921-2012; LDT galvenais režisors 1975-1989), A. Antonovičai (LDT galvenā režisora palīdze literārajos jautājumos), Benitai Bitānei (LDT scenogrāfe), Aivaram Albuzim (LDT mākslinieks apgaismotājs), Vijai Builevicei (LDT māksliniece butafore), Alfrēdam Rogam (LDT skatuves mašīnists), Herbertam Laukšteinam (LDT galvenais režisors 1989-1996) u.c. Aldis Kļaviņš LDT veidoja scenogrāfiju un kostīmu metus: Georgija Polonska (1939-2001) lugai “Mūsu jaunās skolotājas” (1976, režisors Pēteris Vīksna), Otāra Joseliāni komēdijai “Sešas vecmeitas un viens vīrietis” (rež. Nauris Klētnieks, 1976), Karlo Goldoni komēdijai “Divu kungu kalps” (režisore Anna Eižvertiņa, 1976), J.Raiņa lugai “Uguns un nakts” (rež. Oļģerts Kroders, 1977), Fjodors Dostojevska romāna iestudējums “Noziegums un sods” (rež. Oļģerts Kroders, 1977), Sarla de Peirē-Šapui lugai “Mīlestības neprāts” (rež. Jānis Zariņš (1936-2000), 1977), Maksima Gorkija lugai “Vasa Zeļeznova” (rež. Oļģerts Kroders, 1977), “Sāpju celi” un “Hamlets” Valmierā. “Marija Stjuarte”, Džona Golsvertija (1867-1937) romāna “Forsaitu teika” (iestudējuma rež. Oļģerts Kroders, 1979), P. Abrahama operetei “Havajas puķe” (rež. Oļģerts Kroders, komponists Ivars Vīgners, horeogrāfes Inese Cača un Karmena Austruma, 1979), Visvalža Lāma romāna iest. “Trase” (režisors Nauris Klētnieks, 1980), Edvarda Olbi lugai “Kam no Vulfa kundzes bail?” (režisors Nauris Klētnieks, 1980), Tenesija Viljamsa lugai “Tetovētā roze” (rež. Oļģerts Kroders, 1980), Vladimira Arro drāmai “Skatieties, kas atnācis” (režisors Nauris Klētnieks, komponists Jānis Lūsēns, 1984), Jāņa Lūša lugai “Ko tur liegties, nav vērts…” (rež. Oļģerts Kroders, 1984), pēc Zeiboltu Jēkaba (1867-1924) romāna veidota luga “Dullais barons Bunduls” (rež. Kārlis Mārsons (1941-1995), dziesmu teksts Jānis Peters, komponists Ivars Vīgners, baletmeistare Inese Čača, 1985), Viljama Šekspīra traģēdijai “Hamlets” (rež. Oļģerts Kroders, 1985), Eduarda Vulfa “Meli” (rež. Oļģerts Kroders, Valda Aivara mūzika, 1987), Andreja Upīša “Zaļā zeme” (rež. Oļģerts Kroders, 1987), “Negaisa nakts noslēpums” (režisors Pēteris Vīksne, mūzika Ints Birzkops, 1990) “Ronja – laupītāja meita” (1990), Karlo Goldoni lugai “Kjodžas skandāls” (Herberts Laukšteins, komponists Valdis Aivars, horeogrāfe Judīte Zaukiene, 1990), Maksa Friša darbam “Štillers” (rež. Juris Rijnieks, teksts Uldis Ašmanis, 1991), Toma Džonsa un Harvija Smita mūzikls “Fantastics” Liepājas teātra iestudējumā “Mīlestības brīnums” (pianists Aldis Langbaums, baletmeistare Tamāra Ēķe, 1991), Jelenas Žukovskas un Mirjamas Astrahanas luga bērniem “Pifa piedzīvojumi” (rež. Herberts Laukšteins, dziesmu teksti Edgars Silacērps, Aldis Langbaums mūzika, 1994), Ākoša Kērtesa lugai “Atraitnes” (režisors Herberts Laukšteins, 1994) u.c. Aldis Kļaviņs kā scenogrāfs darbojies Valmieras teātrī (ar režisoriem Māru Ķimeli, Agri Māsēnu, 1981, 1982), Pērnavas teātrī (ar rež. Māru Ķimeli, 1981) u.c.
Aldis Kļaviņš izstādēs piedalās kopš 1966.gada – “Mākslinieku dienu/Mākslas dienu” izstādē (1966), PSRS mākslas augstskolu diplomdarbu izstādē (Maskava, Krievija, 1968), Jauno mākslinieku izstāde (kopš 1968), Liepājas mākslinieku tēlotājās mākslas izstādēs (“Mākslas dienas”, “Rudens”, kopš 1968, Liepājas muzejs), “Portrets” (galerija “Rožu laukums”, 1998).
Nozīmīgas autora personālizstādes: “Aldis Kļaviņš gleznas” (Madonas muzejs, 1970), “Aldis Kļaviņš darbu izstāde” (Liepājas muzejs, 1971), “Aldis Kļaviņš gleznas” (“Mākslinieku nams”, 1975), “Aldis Kļaviņš. Glezniecība. Ogles zīmējumi. Scenogrāfija” (Liepājas muzejs, Madonas muzejs, 1988), “Aldis Kļaviņš. Darbu izstāde” (Liepājas muzejs, 1998), “Alda Kļaviņa retrospektīvā izstāde “Vēl pirms”” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2018) u.c. Šobrīd Alda Kļaviņa fotogrāfiju izstāde “No pastaigu dienasgrāmatas” skatāma Liepājas muzejā.
Alda Kļaviņa ieguldījums Latvijas kultūrā tika novērtēts un 2011. gadā Liepājas Universitātes profesoram un māksliniekam Aldim Kļaviņam piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
2017. gadā Aldis Kļaviņš saņēmis nozares gleznotāja Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā, 2014. gadā ieguva “Goda liepājnieka” titulu par mūža ieguldījumu Liepājas kultūras dzīvē u.c.
Aldis Kļaviņš ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1969.gada un uzņemts ar gleznotāju Eduarda Kalniņa, Induļa Zariņa, Teodora Uldriķa (1909-1973), LMS Liepājas nodaļas vadītājas, tekstilmākslinieces Ernas Ošeles (1915-2005) un Annas Eltermanes (1929-2009) parakstītu ieteikumu, LLMV direktora Eduarda Mažeiķa raksturojumu, LDT direktora, režisora Voldemāra Pūces (1906-1981) parakstītu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Aldis Kļaviņš bija ievēlēts LMS valdes prezidijā 1982. gadā un LMS valdē 2000. gadā. Mākslinieks bija LMS Liepājas organizācijas valdes priekšsēdētājs (1978-1994) u.c.
Alda Kļaviņa darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas muzejā, Ventspils muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Aldis Kļaviņš “Komponists Imants Kalniņš”, audekls, eļļa, 100×81 cm, 1971, LMS muzejs.