Emocionālas, iekšēji uzlādētas mākslinieces Svetlanas Beļinskas daiļrades radošā veiksme bijusi diplomdarbā veidotais krievu aktiera Jevgeņija Urbanska (1932-1965) portrets. Tēlniece neattīstīja portretistes dotības, darbojusies, galvenokārt, dekoratīvās un plenēra tēlniecības jomā, veidojusi plaketes un mazās formas darbus.
Māksliniece Svetlana Beļinska pēc vidusskolas beigšanas apmeklējusi LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju, t.s. “Mazā Ģilde” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vad. tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992). Nodarbības studijā Svetlanai Beļinskai palīdzēja sagatavoties iestājeksāmeniem Latvijas Mākslas akadēmijā un iepazīt jauno mākslinieku vidi. Studijā plastiskās iemaņas L. Dzeguzes vadībā ieguva arī tēlnieki Vija Dzintare, Dagnija Nīcmane (1948-1982), Kārlis Dane (1943-1982), Bruno Strautiņš, Andris Bērziņš u.c.
No 1969. gada Svetlana Beļinska studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un attīstīja veidošanas prasmes pie pasniedzējiem, tēlniekiem – profesoriem Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986), LMA Tēlniecības katedras vadītāja Alberta Terpilovska (1922-2002), kā arī Valda Alberga (1922-1984), Ojāra Siliņa (1927-2003), Igora Vasiļjeva (1940-1997). Svetlana Beļinska diplomdarbā 1975. gadā veidoja aktiera “Jevgeņija Urbanska” figurālu portretu. Diplomdarba vadītājs bija tēlnieks, pedagogs Alberts Terpilovskis. Līdzās Svetlanai Beļinskai LMA pie profesora A.Terpilovska absolvēja nākamie tēlnieki Dagnija Nīcmane ar darbu “Vingrotāja”, Vera Veisa ar diplomdarbu “Jaņa Jansona-Brauna figurāls portrets”, kas tika novērtēts ar atzīmi teicami, bet pie profesora Valda Alberga absolvēja Jānis Nagliņš (1943-2011) ar darbu “Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem”.
Svetlana Beļinska studijās apguva reālismu un modernisma stilistiku, ko pārvaldīja latviešu tēlniecības pamatlicēji, to transformējot PSRS valdošā “skarbā stila” ietekmē. 20.gs. 70.-tajos gados LMA studējošajiem šķita svarīga modernisma tēlnieku Emīla Antuāna Burdēla (1861-1929), Aristīda Maijola (1861-1944), Konstantīna Brankusi (1876-1957), Ivana Meštroviča (1883-1962) daiļrade, kas pauda patiesāku plastisko redzējumu, un tolaik pasaulē aktuālo, laikmetīgo tēlnieku darbība mācību procesā iekļauta nebija.
Pēc LMA absolvēšanas Svetlana Beļinska neieguva darbu pēc norīkojuma “Rīgas kuģu remonta rūpnīcā”, Rīgā un pārcēlās uz Liepāju, kur uzņēmās pilsētas galvenās mākslinieces pienākumus (1976-1983). Māksliniece, veidojot pilsētas vizuālo stratēģiju, centās piesātināt Liepājas pilsētvidi ar mākslas un dizaina objektiem, darot to pievilcīgu nelielu kafejnīcu, tējnīcu izveidei. S. Beļinska kā sakoptības etalonu uzskatīja Klaipēdas pilsētu un mēģināja pārņemt Lietuvas pieredzi, piesaistot izpildei Liepājas Komunālo uzņēmumu kombinātu. Māksliniece strādājusi pie Liepājas pilsētas labiekārtojuma, izstrādājusi metu lielizmēra vides objektam – Liepājas robežzīmei, kas bija dekorēta ar tēlnieces veidotu bronzā lietu PSRS Oktobra sociālistiskās revolūcijas (OSR) ordeni (1981).
Svetlana Beļinska bijusi uzaicināta dalībai simpozijā, kur izkala granīta skulptūru “Virpulis”, H-70 cm, (1978) Klaipēdas skulptūru parkā (tag. Martynas Mažvydas skulptūru parks, Lietuva). Parks ir nozīmīgs Klaipēdas kultūras akcents, bij. Vācu draudzes kapi, kas aizņem 12,2 hektārus, un tajā ir izvietotas 116 skulptūras, ko 1977.-1991. gados veidojuši 67 lietuviešu tēlnieki. Svetlana Beļinska ir vienīgā Latvijas pārstāve, kas bija aicināta piedalīties šajā, savulaik, Baltijas reģiona nopietnākajā mākslas pasākumā.
No 1983. gada māksliniece bija veidošanas pasniedzēja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (LLMV, tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), kurā pasniedzēji bija mākslinieki Matīss Zavickis (1911-1988), Skaidrīte Elksnīte (1929-2002), Andrejs Palka, Aldis Kļaviņš, Maija Pīlāga (1943-2015), Guntars Zvaigzne u.c.
Pedagoģe, tēlniece Svetlana Beļinska darbus eksponējusi rūpnīcā “Liepāja” (sarkanajā stūrītī) kopā ar LLMV restauratoru grupas audzēkņiem (“Mākslas dienas”, 1986), sīkplastiku Liepājas MS organizācijas 30. pastāvēšanas gadadienai veltītajā izstādē (1986), Republikāniskajā mazo formu izstādē (“Tēlnieku nams”, LMS Tēlnieku apvienība, 1987), Republikāniskajā OSR 70. gadadienai veltītajā LMS Tēlniecības sekcijas izstādē (bij. Izstāžu centrs, Jūrmala, 1987).
No 1986.-1988. gadam māksliniece izgatavoja piemiņas akmeņus: koktēlniekam Miķelim Pankokam (1894-1983) Bernātos, Liepājas novadā (granīts ar bronzas bareljefu, 1986), Vērgales astoņgadīgās skolas direktoram Eduardam Celmam (1988).
1995. gadā Svetlana Beļinska kopā ar tēlniekiem Artu Dumpi, Intu Bergu un Paulu Jaunzemu, Raimondu Gabaliņu, Ģirta Burvja vadībā, piedalījās koktēlniecības simpozijā “Liepājai – 375”. Plenēra darbi tika izvietoti Jūrmalas parkā, Liepājā saskaņā ar arhitekta Andra Kokina biroja projektu. Tēlniece bija arī medaļu plenēra “Telšai” dalībniece (Lietuva, 1991).
Izstādēs Svetlana Beļinska piedalās kopš 1976. gada. Ar plaketēm bronzā bijusi dalībniece Liepājas MS organizācijas “Mākslas dienu” un “Rudens” izstādēs (1976, 1980, 1984). Māksliniece ir veidojusi darbus granītā, marmorā, bronzā, kokā, ģipsī u.c. Rīkojusi personālizstādes: “Zīmējumu un pasteļu izstāde” (ar mākslinieci Veltu Gūtmani, Liepājas muzejs, 1986), “Plastika un audums” (ģipsis, ar mākslinieku, grafiķi Andreju Palku, Liepājas muzejs, 1987) u.c. Svetlana Beļinska piedalījusies Liepājas mākslinieku un novada izstādēs “Kurzemes Mākslas dienas” (1994, 1995), “Portrets 96” (galerija “Rožu laukums”, Liepāja, 1996), “Akts” (Liepāja, 1998), LMS izstādē “Rudens” (1995) u.c.
Svetlana Beļinska ir LMS biedre kopš 1988. gada. Rekomendācijas uzņemšanai LMS māksliniecei izsniedza tēlnieki Alberts Terpilovskis, Mirdza Lukaža (1930-2014), Vija Dzintare, ieteikumus izsniedza LMS Tēlnieku sekcijas vadītājs, tēlnieks Ojārs Siliņš un LLMV direktors R.Rubīns. Tēlniece tika uzņemta LMS Tēlnieku sekcijā ar LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1935-2019) lēmumu. Tēlniece ir mākslinieku kopas “Latvijas Tēlnieku centrs” (LTC) biedre kopš 1993. gada. Svetlana Beļinska piedalījusies LTC izstādēs “Sievietes un zvēri” (bij. galerija “Stalla”, 1994), “Baltā” (bij. galerija “Stalla”, 1994) u.c.
Svetlanas Beļinskas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Liepājas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
