Arta Dumpe no 1949.-1951. gadam mācījās Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolas (KDV) Keramikas nodaļā. KDV pedagogi bija: direktors P.Teikmanis, Marta Krastiņa (Krone, 1920-2006; KDV Keramikas nodaļas vadītāja 1947-1952), gleznotāji Kārlis Eglītis (1906-1950; KDV mācību pārzinis 1945-1950), Kārlis Lejnieks (1911-1984; KDV pedagogs 1948-1952), Jānis Lauva (1906-1986; KDV pedagogs 1945-1952), Jēkabs Bīne (1895-1955; KDV pedagogs 1944-1951), tēlniece Līvija Rezevska (1926-2004; KDV veidošanas pedagoģe 1950-1951) u.c.
Pēc KDV likvidācijas Arta Dumpe no 1951. gada turpināja mācības Liepājas Daiļamatniecības/Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā. LLMV pedagogi bija: gleznotāji Kārlis Lejnieks (1911-1984; LLMV pedagogs 1952-1971), Jānis Lauva (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Kārlis Celmiņš (1893-1974; LLMV zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs 1946-1967), LMA Keramikas meistardarbnīcas prof. R. Pelšes audzēknis, keramiķis Pēteris Kļaviņš (1892-1979; LLMV pedagogs 1945-1957, direktors 1948-1949), vēsturnieks, arheologs Pēteris Stepiņš (1914-1999) u.c. Arta Dumpe 1954. gadā beidza LLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu ar darbu, daudzu līmeņu kārtojumu ar figurālu alegoriju joslu “Strūklaka mūzikas skolai” (keramika, betons), vadītājs Pēteris Kļaviņš. Līdzās Artai Dumpei LLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu beidza nākamā tēlniece Ilga Romanova-Zandberga (1932-2013), Vija Bernāte, Vilma Iesalniece, Nija Bikše.
Pēc LLMV absolvēšanas Arta Dumpe turpināja iegūt izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare).
Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950). Pirmajos divos kursos Artai Dumpei LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi bija Emīls Melderis un Kārlis Jansons, bet nākamajos kursos pedagogs Kārlis Zemdega iepazīstināja ar savu vienaudžu, PSRS tolaik atpazīstamu ārzemju tēlnieku Henrija Mūra (1898-1986; Lielbritānija), Ivana Meštroviča (1883-1962; Horvātija, ASV), Kārla Millesa (1875-1955; Zviedrija) daiļradi.
Komunikablai un rosīgajai Artai Dumpei studiju laikā veidojās draudzīgas attiecības ar studējošajiem tēlniekiem: Valdu Malēju (Blunavu (1927-2004), Gaidu Grundbergu (1928-2021), Tālivaldi Gaumigu (1930-2016), īpaši ar Inesi Sirgedu (Krūmiņu, 1931-2021).
Arta Dumpe LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja 1960. gadā ar diplomdarbu “Jaunība” (vadītājs Kārlis Zemdega), darbā jūtama tēlnieces Veras Muhinas (1889-1953) kompozicionālā ietekme. Līdzās Artai Dumpei LMA absolvēja nākamā RLMV tēlniecības pedagoģe Māra Birzkope (Ūsiņa, Vijupa; 1934-2018).
Arta Dumpe izstādēs sāka piedalīties, studējot LMA, kopš 1956. gada, pirmā izstāde – Republikas portretu izstāde (LNMM, 1956). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Baltijas republiku tēlniecības izstādē (LNMM, 1958), Republikas Jauno mākslinieku izstādē (1959). Arta Dumpe apliecinājusi profesionalitāti, piedaloties “Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā” (Sofija, Bulgārija, 1968), ar darbu “Drošās rokās” (1961, bronza, 120x40x70 cm), savukārt Artas Dumpes darbs “Miera lāpa” (1965, alumīnijs, 150x67x63 cm) tika eksponēts EXPO – 70 PSRS ekspozīcijā (Monreālā, Kanāda, 1970). Tēlniece piedalījusies nozīmīgajā Staptautiskajā/Baltijas tēlniecības kvadriennālē “Rīga” (1972, 1976, 1980, 1984, 1992).
Arta Dumpe strādājusi portreta žanrā, veidojusi Džemmas Skulmes, Gunāra Zemgala, Māras Zemdegas, Nikolaja Rēriha, Maijas Tabakas, Leo Svempa, Lilitas Bērziņas u.c. tēlus. Tēlniece portretam izvēlējās gara līdziniekus – tikai spēcīgas personības un spēja tvert portretējamā neatkarīgo raksturu. Māksliniece piešķīra portretiem atpazīstamu, bet no fotogrāfijas atšķirīgu tēla skatījumu tēlniecības materiālos – bronzā, granītā.
Jāatzīmē, ka valstiski nozīmīgs mākslinieces veikums, kas veido Artas Dumpes daiļrades pārlaicīgumu ir “Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģionāriem” (arh. Edvīns Vecumnieks, Brigita un Dainis Bērziņi, 2003) Lestenes Brāļu kapos. Māksliniece granītā veidoja ansambļa centrālo tēlu “Dzimtene – Māte – Latvija”.
Memoriālajā tēlniecībā Artas Dumpes daiļradē jāuzsver 1974. gadā tapušais Antas Klints kapa piemineklis Rīgas I Meža kapos. Nozīmīga sadarbība māksliniecei bijusi ar tēlniekiem Oļegu Skaraini un Aivaru Gulbi, arhitektu Jāni Dripi, veidojot memoriālos ansambļus: 1991. gada janvāra barikādēs kritušajiem kino dokumentālistiem Andrim Slapiņam, Gvido Zvaigznem, skolniekam Edijam Riekstiņam un milicijas darbiniekam Sergejam Konoņenko (arh. J. Dripe, 1992) un kinorežisoram Jurim Podniekam (arh. J. Dripe, tēln. A. Gulbis, O. Skarainis, 1993), visi Rīgas II Meža kapos.
Tēlniece Arta Dumpe šobrīd ir radoši aktīva, viņai veltītā izstāde “Arta Dumpe. Reverss” ir skatāma Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā.
Arta Dumpe ir LMS biedre kopš 1962. gada un tika uzņemta ar tēlnieku Emīla Meldera, Lejas Novožeņecas (1921-2012), Līzes Dzeguzes (1908-1992) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904-1988) parakstītu lēmumu. Saskaņā ar tolaik pastāvošajiem LMS statūtiem Arta Dumpe bija LMS biedres kandidāte no 1960. gada un kā biedru kandidāte uzņemta ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera, Aleksandra Gailīša (1907-1990) rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Oto Skulmes (1889-1967) parakstītu raksturojumu, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka Voldemāra Valdmaņa (1905-1966) parakstītu lēmumu.
Arta Dumpe darbojusies LMS, bijusi ievēlēta par LMS Tēlnieku sekcijas biroja locekli (1965-1968) un LMS valdes locekli (1977). Strādājusi Kultūras ministrijas “Mākslas darbu loterijas” Mākslas darbu ekspertu komisijā (1967), LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Mākslas padomē (1970-1984), MF uzņēmumu Mākslas padomē (no 1974), LPSR MF tēlniecības mākslas padomē (1984, padomes priekšsēdētāja), LPSR Kultūras ministrijas Mākslas darbu ekspertu komisijā (1970-1977), LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisijā (1973-1989). Arta Dumpe piedalījusies LMS rīkotajā Mākslinieku/Mākslas dienu aktivitātē – atvērto durvju dienā bij. mākslinieces darbnīcā Mārkalnes ielā 3a, Rīgā (1969). Māksliniece ir radījusi darbu metus arī darbnīcā Vaidavas ielā, tomēr skulpturālo tēlu realizācija notika bij. LPSR Mākslas fonda kombināta/Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla”, Gaujas ielā 5, Rīgā, tēlnieka Mārtiņa Šmalca (1904-1984) darbnīcā, kur māksliniece veidoja ģipsī portretus un figurālās kompozīcijas. Aivara Gulbja darbnīcā Arta Dumpe veica hiperreālisma ģipša detaļu liešanu kopā ar tēlnieku Oļegu Skaraini (1923-2017) izstādēm: “Jubilejas krēsls” (MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1983), “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1984), “Ola” (bij. Republikas Zinību nams, 1988), “Tornis ir brīvs” (LNMM, 1993) u.c. Darbu realizācija bronzas un granīta materiālos notika bij. kombināta “Māksla” Tēlniecības cehā (vad. Regīna Ozere) Gaujas ielā 1, 5, Rīgā u.c.
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumos: “Arta Dumpe. Tēlniecība” (sast. un teksta aut. Gundega Cēbere “Liesma”, 1985), “Arta Dumpe” (sast. Baibas Guste, “Neputns”, 2003), autobiogrāfiskajā izdevumā “Arta Dumpe. “Dzīve mākslā”” (priekšvārds Baiba Guste, “Zinātne”, 2022) un – https://lmsmuzejs.lms.lv/lms-muzeja-makslinieki/arta-dumpe-telniece/.
Mākslinieces radošais un patriotiskais devums ticis novērtēts, apbalvojot ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2005), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (2000), Latvijas Mākslinieku savienības medaļu (1989), Latvijas PSR Kultūras ministrijas prēmiju (1987), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1985), LPSR Valsts prēmiju literatūrā, arhitektūrā, mākslā (1985), LMS Goda rakstu (1981, 1989), LPSR Kultūras ministrijas Goda rakstu (1983,1985,), PSRS MS Goda rakstu “Olimpiāde 80” (1980), TSSI sudraba medaļu (1969), Sporta biedrību un organizāciju padomes Goda rakstu (1963, 1965, 1968) u.c.
Artas Dumpes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Tukuma muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.