Andris Breže tiek dēvēts par “robežpārkāpēju mākslā” pārstāvi. 80. gadu otrajā pusē viens no pirmajiem latviešu mākslā, kas pievērsies instalāciju mākslai, performancei, vides objektiem. Kopā ar māksliniekiem Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu, Kristapu Ģelzi u.c., aizsācis lielformāta lapu jeb supergrafikas darināšanu sietspiedes tehnikā (“Atlantīda I-III”, 1986; “Gaismas cirtējs”, 1988, u.c.) un piedalīšanos akcijās (pie Vanšu tilta, 1987.gadā; “Mākslas dienu” izstāde-performance Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas tunelī, 1986., 1987., 1988.gadā u.c.). 1996. gadā mākslinieks veidojis lielformāta objektu “Kolonna” (betons, metāls, ogles, h-6 m, Rīgas pilsētvidē) Sorosa fonda rīkotās izstādes “Piemineklis” ietvaros. Darbojies arī miniatūrgrafikā (cikls “Tetovējumi”, 1987), dizaingrafikā, scenogrāfijā.
Andris Breže no 1973.-1977. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986) un koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV pedagogs 1943-1981), virpošanu Andris Breže apguva pie Vīganta Bauera (RLMV pedagogs 1960-?), kokapstrādi pie R. Jēkabsona. RLMV pedagogi bija arī scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005) un grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), Māra Birzkope (1934-2018; RLMV veidošanas pedagoģe 20.gs. 70.g.), gleznotāja Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe) u.c. Līdzās Andrim Brežem RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu absolvēja Guntis Kupcāns (1958-1998), Leons Sējāns, Miķelsons, Eglājs, A.Vaišļa u.c.
No 1978.-1984. gadam Andris Breže studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnodaļa), kurā pasniedzēji bija tēlnieki, kas mācīja veidot no akadēmisma atšķirīgu un laikmetam atbilstošu formveidi: Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-2016), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2019), arhitekts Ivars Bumbiers (LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1970-1986), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1987) u.c. Andris Breže absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu ar diplomdarbu “Darba drošības plakāti”, vadītājs Arvīds Drīzulis. Līdzās viņam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie Arvīda Drīzuļa absolvēja Andžela Kristovska un pie Jura Gagaiņa-Kagaiņa (1944-2017) absolvēja Andrejs Broks ar diplomdarbu “Balvas Kultūras fondam” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas, lai izvairītos no dienesta PSRS bruņotajos spēkos, Andris Breže pievērsās pedagoga karjerai, strādāja bij. Jāņa Reinberga Murjāņu sporta internātskolā (tag. Murjāņu sporta ģimnāzija, strādāja 1983-?) par rasēšanas skolotāju.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Andris Breže ir no 1985. gada un uzņemts ar grafiķu, plakāta mākslinieku Jāņa Reinberga, Laimoņa Šēnberga, Georga Smeltera (1942-2014) rekomendācijām, LMS Plakāta un lietišķās grafikas sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Gunāra Kirkes (1926-1993) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 41/3. Vēlāk, 1987. gadā Andris Breže pēc paša lūguma un ar Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu tika pārcelts no LMS Plakāta un lietišķās grafikas sekcijas uz LMS Grafiķu sekciju. Mākslinieks piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas”, “Rudens” no 1983. gada.
Andris Breže piedalās izstādēs no 1977. gada, pirmā izstāde “Akvarelistu grupas izstāde” (1977). Vēlāk darbu eksponējis “5. Baltijas plakātu izstādē” (Viļņa, 1982), PSRS 60. gadadienai veltītajā 8. Republikas plakātu izstādē (bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM, 1983, kopā ar Gunāru Kirki, Georgu Smelteru, Valiju Liepiņu (1908-1998), Juri Dimiteru, Juri Putrāmu u.c., ar PSRS Mākslinieku savienības diplomiem, tika atzīmēti Latvijas mākslinieki: Gunārs Kirke, Arnolds Krēsliņš (1934-2008), Juris Riņķis (1937-2006) un Ivars Zaikins (1942-2017)), Latvijas kultūrai nozīmīgajā LMS izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīcā, 1984, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983), A.Breže veidoja darbu “Izbraukums zaļumos”, kopā ar dzīvesbiedri Andru Neiburgu (1957-2019), Valdi Ošiņu, rastais priekšmets-auto vraks, krāsa, augi). Andris Breže piedalījies Baltijas Republiku scenogrāfijas triennālē “Odiseja ceļojumi” (mets, kopā ar gleznotāju Induli Gailānu (1962-2012), 1985), I izstādē Rīgas dzelzceļa stacijas tunelī (kopā ar māksliniekiem Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu, Induli Gailānu, rīkoja LMS “Mākslas dienas”, 1986), II izstādē Stacijas tunelī (“Goda vārti”, rīkoja LMS “Mākslas dienas”, 1987), akcijā pie Vanšu tilta (rīkoja LMS “Mākslas dienas”, 1987), “Mākslas dienu” izstādē-performancē “Kaķi” (kopā ar māksliniekiem Ojāru Pētersonu, Oļegu Tillbergu, Sergeju Davidovu, Kristapu Ģelzi, 1989), izstādē “Henrihs Vorkals, Andris Breže, Ojārs Pētersons, Juris Putrāms” (LNMM, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, 1987, rīkoja LMS), “Rīga – Latviešu avangards” (Rietumberlīne, Vācija, 1988), “Riga – Lettische Avantgarde” (Berlīne, Ķīle, Brēmene, Vācija, kuratore Helēna Demakova, 1989), “Latvija – XX gadsimta kūlenis” (LNMM, bij. “Latvija”, kuratore Helēna Demakova, 1990), “Kvalitāte -92” (LNMM, bij. “Latvija”, kuratore Helēna Demakova, 1992), “Firkspedvāles sarunas” (Pedvāles mākslas parks, 1994).
1996. gadā Andris Breže veidojis lielformāta objektus Rīgas pilsētvidē, Sorosa fonda Latvija Sorosa mūsdienu mākslas centra rīkotās izstādes “Piemineklis” ietvaros (darbs “Kolonna”, betons, metāls, ogles, h-6 m, Rīgā, kuratore Helēna Demakova). Vēlāk mākslinieks piedalījies izstādē “12” (LMS galerija, kuratore Inese Baranovska, 1997), “Klusā daba Nr.3” (LMS galerija, “Mākslas dienas”, kuratore Inese Baranovska, 1999), “Sorosa mūsdienu mākslas centra-Rīga” rīkotajā izstādē “Ventspils Tranzīts Termināls” (kurators Kristaps Ģelzis, Ventspils, 1999), “Identitāte” (galerija “Rīgas Galerija”, kuratore Inese Riņķe, 2001), Mākslas messe “Art Moscow” “Jaunā realitāte. Identifikācija” (kuratore Inese Riņķe, Maskava, Krievija, 2001), “Reanimācija” (LMS muzejs “Zvārtavas pils”, kuratore Inese Baranovska, 2001; tika eksponēts Andra Brežes darbs “Zemes saimnieki”, autortehnika, elektroinstalācija, 1987), “Robežpārkāpēji” (LNMM “Arsenāls”, rīkoja biedrība “ Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs”, kuratore Solvita Krese, 2005), “Buķete” (rīkoja biedrība “Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs”, kuratore Solvita Krese, Maskava, Krievija, 2008), “Sarkanais un melnais” (Ventspils, Cēsis, LMS muzeja izstāde, kuratore Baiba Guste, 2017), “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (LNMM, kuratores Līna Birzaka-Priekule, Arta Vārpa, Agnese Zviedre, 2023).
Andris Breže saņēmis vairākus apbalvojumus: Baltijas republiku plakātu triennāles speciālā prēmija (1981, 1984) un galvenā prēmija (1987), 13. Republikas stājgrafikas izstādē otrā prēmija (1989), Starptautiskās ceļojošās plakātu izstādes “Ars Baltica” Grand Prix (1991). Par radošo sniegumu 2011.-2012. gados un personālizstādi “Miera dzīve” galerijā “Alma” (2012-2013) autors ticis nominēts Purvīša balvai (SIA “Alfor”).
Andris Breže kopš 1978. gada raksta un publicē dzeju, no 1982. gada ar pseidonīmu Andris Žebers. Par dzejoļu krājumu “Tetovējumi” 1988. gadā Andris Breže saņēmis Klāva Elsberga prēmiju par gada labāko debiju, par krājumiem “Šnabji” (2007), “Blaknes” (2007) saņēmis “Literatūras gada balvu” (2007) par gada labāko dzejas krājumu un Aleksandra Čaka balvu. Dzejniekam ir tapuši arī darbi “Ceļš pie patērētāja” (“Neputns”, 2021), “Ejas un asakas” (“Liels un mazs”, 2022).
Zīmīgs posms mākslinieka izaugsmē bijis darbs LKP CK izdevniecības žurnālā “Avots” (1987-1992). Žurnāla tēla veidošanā līdzās Andrim Brežem piedalījušies 20.gs. 80. gadu beigu aktuālie mākslinieki, kā Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Māris Ārgalis (1954-2008), Sergejs Davidovs u.c.
Andris Breže darbojies grāmatu grafikā, veidojis Klāva Elsberga (1959-1987) dzejoļu krājumu “Bēdas uz nebēdu” (“Liesma”, 1986), Andras Neiburgas “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” (“Balta”, 1991), Hardija Lediņa (1955-2004) un Jura Boiko (1954-2002) dzejoļu krājumu “Ciku caku caurā tumba” (“Liels un mazs”, 2016) u.c.
Savukārt mākslinieka daiļrade ir atspoguļota izdevumos: Santas Hiršas grāmatā “Andris Breže. Gaismas konstruktors” (“Neputns”, 2020), Raivja Austriņa izdevumā “Supergrafiķi” (“Neputns”, 2008).
Andra Brežes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LatvijasNacionālajā mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Kuldīgas novada muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Kanādā, Vācijā, u.c.
