22. novembrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā mākslas zinātnieci, muzeja darbinieci, pedagoģi (Ebu) Edvardu Šmiti!

Edvarda Šmite piedzima Rīgas Strādnieku teātra aktieru, vēlāk Latvijas Jaunatnes teātra aktrises, režisores Lūcijas Baumanes (1905-1988) un Dailes teātra aktiera Luija Šmita (Teodors Reinholds Šmits, 1907-1985) ģimenē.

Edvarda Šmite sākotnēji izvēlējās studēt LPSR Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē (tolaik rektors, agronoms Jānis Vanags (1907-1986); tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultāte) un to absolvēja 1960. gadā. Pēc LBTU absolvēšanas Edvarda Šmite strādāja izvēlētajā agronomes profesijā bij. Dagdas rajonā kā lauksaimniecības inspektore, Dagdas Lauksaimniecības tehnikuma pedagoģe (1961-1963), LPSR Lauksaimniecības ministrijas (LM) vec. agronome (1963-1972).

Līdztekus darbam LM Edvarda Šmite 1967. gadā nolēma turpināt studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kurā pedagogi bija Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras ped. 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedrā no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedrā 1967-1979, informācijas centra zinātniskā laboratorijā 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA strādāja 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c.

Arvien vairāk pievēršoties mākslas izpētei, Edvarda Šmite uzsāka darbu bij. LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (tag. LNMM, 1972-2015) un no 1975.g. kļuva par Tēlniecības krājuma glabātāju. Edvarda Šmite absolvēja LMA 1976. gadā ar diplomdarbu “Materiāli Latvijas PSR Mākslas muzeja vēsturei”, vadītājs, mākslas zinātnieks Romis Bēms. Līdzās Edvardei Šmitei LMA Mākslas zinātnes nodaļu absolvēja Edīte Bērziņa, kas vēlāk bija ZPI “Latvijas Dizaina centra” darbiniece un vadītāja (1980-1986) u.c.

Humanitāro zinātņu maģistra grāds Edvardai Šmitei tika piešķirts par darbu “Tēlniecība muzejos un izstāžu zālēs” (LMA, 1997), 2019. gada 14. maijā mākslas zinātniece saņēma LZA Senāta piešķirto goda doktora grādu mākslas vēsturē.

Edvarda Šmite kopš 1974. gada veido publikācijas laikrakstos – aprakstošas izstāžu anotācijas, esejas par vizuālo mākslu: par grāmatu grafiķi un autori Margaritu Stārasti (“Skolotāju avīze”, “Margarita Stāraste un viņas pasaku tēli”); par tēlnieka Kārļa Baumaņa (1916-2011) izstādi bij. Valsts Mākslas muzejā (tag. LNMM, bij. VMM, “Cīņa”, 1976), par gleznotāju Edvardu Grūbi (1935-2021), Intas Celmiņas izstādi (bij. VMM, “Literatūra un Māksla”, 1991), par četru scenogrāfu Izoldes Cēsnieces, Annas Heinrihsones, Aigara Ozoliņa, Viļņa Vēja izstādi “Elektrifikācija” (bij. “Tēlnieku namā”, “Diena”, 1993), gleznotāju Artūru Baumani ((1866-1904), “Diena”, 1992), Valdemāru Toni ((1892-1958), “Diena”, 1992), igauņu grafiķi Eduardu Vīraltu ((1898-1954), LNMM, “Diena”, 1994), “Oda zirgam” par tēlnieces Ligitas Ulmanes izstādi bij. VMM Mazajā zālē (“Laiks”, 2002, E. Šmite bija izstādes kuratore), izstādi “Ellijai” (par dziedātāju Elliju Rozentāli (1871-1943), gleznotāju Jani Rozentālu (1866-1916), bij. VMM, “Laiks”, 2003), kuratores rakstu par trimdas gleznotāja Jāņa Zuntaka (1906-1985) izstādi (bij. VMM Mazajā zālē, “Latvija Amerikā”, 2006), rakstu “Tēlniecība Dauderu dārzā” par 39 LNMM krājuma granīta skulptūru ārtelpas ekspozīciju (“Literatūra. Māksla. Mēs”, 1997), par gleznotāja Jāņa Pauļuka (1906-1984) izstādi (bij. VMM, “Māksla”, 1992), Anša Artuma 80 gadu jubilejas izstādi (“Māksla”, 1988) u.c.

Edvarda Šmite veidojusi publikācijas par personālizstādēm Voldemāram Matvejam (“Laiks”, 2003), Uldim Zemzarim (“Māksla”, 1988), Mārtiņam Zauram (“Cīņa”, 1990), Ojāram Feldbergam (“Diena”, 1992), Kārlim Melbārzdim (Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, 2002), Ļevam Bukovskim (“Literatūra un Māksla”, 1981), Igoram Vasiļjevam-Penerdži (“Literatūra un Māksla”, 1983) u.c.

Mākslas zinātniece pievērsusies aktuālo izstāžu kritikai laikrakstā “Padomju Jaunatne” (1983) un analizējusi Latvijas tēlniecības pazīmes kopš Baltijas republiku tēlniecības izstādes 1958. gadā līdz Latvijas tēlniecības izstādei Rīgā 1983. gadā, kurā bija pārstāvēti tēlnieki: Arta Dumpe, Ligita Ulmane, Ojārs Feldbergs, Timiāna Munkēvica, Juris Zihmanis, Laimonis Blumbergs, Lilija Līce, Lea Dāvidova-Medene, Zenta Zvāra u.c.

Žurnālā “Māksla” Edvarda Šmite veidojusi rakstu (1990) par 1.Vispārējo latviešu mākslas izstādi, kurā piedalījās: Arta Dumpe, Pauls Jaunzems, Leo Jānis Briedītis (Zviedrija), Laimonis Blumbergs, Jānis Karlovs, Vilnis Titāns, Ojārs Feldbergs, Andris Vārpa, Juris Rapa, Igors Dobičins, Solveiga Vasiļjeva, Arvīds Voitkāns, Zigfrīds Jurševskis (Kanāda), Dzintars Mežulis (Kanāda), Ēvī Upeniece, Aivars Gulbis, Oļegs Skarainis, medaļas un plaketes eksponēja Jānis Strupulis, Bruno Strautiņš, Ligita Ulmane, Antonija Gulbe, Vera Veisa, Valērija Mickeviča. Šo publikāciju mākslas zinātniece noslēdza ar jautājumu, kas aktuāls arī mūsdienās: “Vai varbūt vienkārši mazliet jāpagaida, līdz izaugs drosmīgs un lepns, cilvēkos ieinteresēts tēlnieks – tāds, kāda bija Lea Dāvidova-Medene?”.

Kā nozīmīgs devums Edvarda Šmites daiļradē jāatzīmē VMM izstāžu izvērtējums un popularizēšana dažādos laikrakstos un žurnālos, kā, piemēram, reflektējošs raksts (“Laiks”, 2002) par Valsts Mākslas muzeja kuratores, tolaik mākslas maģistres Daces Lambergas izstādi “Rīgas mākslinieku grupa”, kurā bija pārstāvēti autori: Aleksandra Beļcova, Jānis Cielavs, Ģederts Eliass, Jānis Liepiņš, Eduards Lindbergs, Emīls Melderis, Marta Skulme, Oto Skulme, Uga Skulme, Niklāvs Strunke, Romans Suta, Leo Svemps, Erasts Šveics, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Sigismunds Vidbergs, kā arī iekļauti 20.gs. 20.g. pāragri aizgājušo mākslinieku Jāzepa Grosvalda un Jēkaba Kazaka darbi, kas raksta autores redzējumā bija disputa vērti.

Edvarda Šmite veidojusi izdevumus, piemēram, “Medaļu māksla” (sast. E.Šmite, “Liesma”, 1987), “Kārlim Zālem – 100” (sast. E.Šmite, “LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija”, 1988). Mainoties akcentiem, Edvarda Šmite muzeja darbībā pievērsusies 18.-19.gs. mākslas pētniecības darbam, kā arī veidojusi plašus rakstus par tā dēvēto “Kurzemes albumu”, kas ir Edvardas Šmites atrasts un atributēts, kļūstot par nozīmīgu papildinājumu 19. gadsimta vizuālās kultūras vēsturei. Izdevums “Kurzemes albums” tapa izdevniecībā “Neputns”, tā sastādītāja Līga Lindenbauma, tekstu autori: Edvarda Šmite, Aija Taimiņa, Deniss Hanovs, Pauls Daija, Baiba Vanaga, (2016). Mākslas zinātniece ir strādājusi pie vācbaltiešu gleznotāja un dzejnieka Karla Gotharda Grasa (1767-1814) vēstuļu izdevuma sagatavošanas, izdevuma “Senā Jelgava” (sast. Elita Grosmane, mākslinieks Juris Petraškevičs, “Neputns”, 2010) tapšanas, kurā sakopoti arī citu autoru, kā Imants Lancmanis, Ieva Lancmane, Pēteris Vesters, Jānis Zilgalvis, Elita Grosmane raksti). Mākslas zinātniece veidojusi krājumu “Latvijas mākslas vēstures epizodes: 18. gs. beigas-20. gs. sākums” (sast. Edvarda Šmite, LNMM, 2011), monogrāfijas: “Kārlis Hūns” (“Neputns”, 2016), “Johans Heinrihs Baumanis” (kopā ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju, “Neputns”, 2017), “Aleksandrs Romans. Ceļš uz tālo pili” (“Neputns”, 2022) u.c.

Edvarda Šmite, būdama Valsts mākslas muzeja zinātniskās un metodiskās daļas vadītāja, ieviesa 20.gs. 80.gados populārās “Estētiskā novirziena” interešu kluba “Tiksimies muzejā” nodarbības muzejos, sadarbojās ar Teātra muzeja zinātnisko līdzstrādnieci Ingrīdu Lukašēviču u.c., veidojot pamatus muzeju  pedagoģijai.

Mākslas zinātniece joprojām uzstājas ar publiskajām lekcijām (“Valda Buša daiļrade”, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, 2022). Edvarda Šmite apveltīta ar empātiju un spēju draudzīgi, profesionāli komunicēt, ieguvusi pozitīvu attieksmi un draugus mākslinieku aprindās, bieži arī kopā ar dzīvesbiedru, gleznotāju Vilni Eglīti (1938-2005). Mākslas zinātniece spēj saistoši informēt par norisēm vizuālajā mākslā un mākslinieku likteņiem.

Edvarda Šmite ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1981. gada, un tika uzņemta ar tēlnieku Ļeva Bukovska (1910-1984), Aivara Gulbja, mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas (1930-2022) rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. PSRS MS lēmumu neapstiprināja ar MS valdes biroja Protokola daļas vadītājas L. Kozlovas parakstu 1982. gadā, LMS lēmums tika pārskatīts un apstiprināts ar PSRS MS vec. instruktores S. Ivanovas parakstu 1986. gadā.

Vilnis Eglītis “Klusā daba ar kaktusu”, 1984, audekls, eļļa, 84×99 cm, LMS muzejs