2. septembrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic nozīmīgā jubilejā grafiķi, animatori Dzintru Aulmani!

Māksliniece Dzintra Aulmane iekļāvās 20.gs. 70. gadu mākslinieku radošajā tendencē veidot atšķirīgu, klusinātu tēlainību, papildinātu ar psihodēlisku un bērnišķīgi labestīgu stāstījuma naratīvu vairākos mākslas veidos, piemēram,  animācijā. Līdzās Dzintrai Aulmanei animācijā darbojās Juris Dimiters, Miervaldis Polis, Vitolds Kucins, Daina Lapiņa, Gina Slapiņa u.c. Dzintra Aulmane izveidoja savu, viegli atpazīstamu un publikas iecienītu stilistiku gan grāmatu grafikā, gan animācijā. Autores kompozicionālie risinājumi tika iekļauti  grāmatu, poligrāfijas izdevumu un to atkārtotās tirāžās.

Dzintra Aulmane dzimusi ar vizuālo mākslu saistītā ģimenē – brālis Pēteris Aulmanis (1942-2016) bija interjera mākslinieks, Ogres mākslas skolas dibinātājs un ilggadējs vadītājs. Dzintra Aulmane sākotnēji, no 1964. gada bija izvēlējusies studēt Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē (tag. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte). Māksliniece LU absolvēja 1969. gadā ar diplomdarbu “Karšu komplekts “Latvijas PSR kultūra””. Pēc studijām LU Dzintra Aulmane bija laborante un zīmēšanas pasniedzēja Ģeogrāfijas fakultātē un arī apmeklēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursus pie pasniedzējiem: gleznotājiem Mihaila Korņecka (1926-2005), Dainas Riņķes, Andreja Rozenberga (1937-2017), Aleksandra Stankeviča (1932-2015), pedagoģes Dagmāras Villerušas u.c.

Dzintra Aulmane nolēma turpināt iegūt izglītību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA mācījusies pie pasniedzējiem: grafiķa, ksilogrāfijas meistara, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēkņa Pētera Upīša (1899-1989), grafiķa, oforta meistara Artura Apiņa (1904-1975), grafiķa Gunāra Kroļļa, grafiķiem, gleznotājiem – Aleksandra Stankeviča, Alberta Goltjakova (1924-2016), plakāta mākslas veidotāja Maigoņa Oša (1929-1988) u.c. Dzintra Aulmane (Kukoja) 1977. gadā LMA absolvēja ar diplomdarbu “Cilvēks un daba”, oforta tehnikā, vadītājs – grafiķis Gunārs Krollis. Līdzās Dzintrai Aulmanei pie Gunāra Kroļļa absolvēja Karina Lētiņa,  pie Pētera Upīša absolvēja  Alise Landsberga ar “Ilustrāciju ciklu J.Jaunsudrabiņa triloģijai “Aija”” un pie Maigoņa Oša absolvēja Silvija Goževica (1953- 2016) ar māksliniekiem veltītu plakātu sēriju u.c.

Dzintra Aulmane, studējot LMA, 1974. gadā sāka darboties Televīzijas studijas Filmu ražošanas galvenajā redakcijā “Telefilma-Rīga” (tag. Āgenkalna baptistu draudzes dievnams, Mārupes ielā 14, Rīgā) par mākslinieci – multiplikatori kopā ar režisoriem Ansi Bērziņu (1940-2021) un Rozi Stiebru, redaktoru Agri Redoviču, māksliniecēm-multiplikatorēm Maiju Brenci, Ginu Slapiņu (1950-2013), mākslinieci izpildītāju Inesi Pērsi un operatori Austru Gulbi, komponistiem Pēteri Vasku, Imantu Kalniņu un Imantu Zemzari u.c. Studijā māksliniece piedalījās un veidoja inscenējumu animācijas darbiem – “Zelta sietiņš” (1975, mākslinieks, gleznotājs Miervaldis Polis), ”Skudriņa Tipa” (1976), “Dillī Dallī Minku parkā” (scenārijs – dzejnieks Māris Čaklais, režisore Roze Stiebra, māksliniece, gleznotāja Daina Lapiņa, multiplikatore Maija Spalte, operatori Marģers Vītols un Tālivaldis Langenfelds, komponisti Imants Kalniņš un Pauls Dambis, 1977), “Zaķīša pirtiņa” (1979), “Sprīdītis” (1982), “Miedziņš nāk” (1985), “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” (ar komponistu Zigmāru Liepiņu un dziedātāju Mirdzu Zīveri, 1987). Dzintra Aulmane turpināja sadarbību ar režisori Rozi Stiebru animācijas filmu studijā “DAUKA” pie filmām: “Kā bērniņš nāk pasaulē” (1991), “Kā linu druva sāka ziedēt”, “Aicinājums”, “Bukurags”, “Mīkla par garo pupu”,  “Nebēda”, “Tracis”, “Zeltītas vasaras” (visas 1994), “Kam ir visskaistākās ūsas?”, “Sapnis”  (1995) u.c.

Māksliniece piedalījusies kā scenogrāfe izrādē  “Princese un puķu pūķis”, kas tapa pēc Viktora Kalniņa darba motīviem un ar Imanta Kalniņa mūziku, režisors Edgars Kramiņš un leļļu meistars Andris Mangalis (bij. LU teātris, 1989).

Dzintra Aulmane pievērsusies apsveikuma kartīšu izveidei (“Avots”, 1980), grāmatu un periodikas grafikai: žurnālam “Zīlīte”, autores izdevumam “Ežuks brauc ar auto” (“Liesma”, 1983),  Valda Luksa (1905-1985) “Dziesma par slinko Jānīti” (“Liesma”, 1982), Marijas Kovnackas “Viņpus dzīvžoga” (1984), “Miedziņš nāk” (“Redakcija Klips”, 1993), mācību grāmatām “Ābece” (Antonija Karule (1921-2001), I.Mulareka, “Zvaigzne”, 1986-1993), “Burtu ābece” (“Zvaigzne”, 1993), “Lasāmā grāmata 1.klasei” (A.Karule, A.Kauce, “Zvaigzne”, 1986), pasaku grāmatām “Kukulītis” (“Liesma”, 1987), “Lapsa sludina modrību”, “Bite pina zelta kroni” (“Sprīdītis”, 1990; “Zvaigzne ABC”, 2022) u.c.

Dzintra Aulmane izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Piedalījusies LMA studentu darbu izstādēs, animācijas metu izstādēs bij. “Telefilmas-Rīga” studijā C (1975, 1977), bij. “Rīgas Kino namā” (1976, 1978, 1980), Latvijas Leļļu teātrī (1977), PSRS Teātra un kino darbinieku darbu izstādē (Maskava, Krievija, 1978), grupas izstādēs – Aulmaņu ģimenes izstādē (bij. kolhozs “Lāčplēsis” klubs, 1980; A.Pumpura muzejs, 1988), izstādēs kopā ar Maiju Brenci, Ginu Slapiņu (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1981; institūts “Silava”, Madonas Mākslas skola, 1982), ar R.Kreicu (bij. kino “Pionieris”, Rīga, 1984), “No visa kā” (ar Pēteri Aulmani, Ogres vēstures un mākslas muzejs, 2002). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti nozīmīgās profesionālās izstādēs: Republikāniskajās grāmatu grafikas izstādēs (“Mākslinieku nams”, tag. LMS galerija, 1984, 1987), izstādēs “Mākslas dienas” (1983, 1984, 1987), “Pussala” (Ventspils  mākslinieku grupas izstāde, LMS galerija, 1998, kuratore Inese Baranovska), “Glezniecība. Tēlniecība. Akvarelis. Grafika. Pastelis” (Dailes Teātris, 2006, rīkoja “Radošo senioru nams”, kuratore Helēna Medne).

 Dzintras Aulmanes izstrādātās apsveikuma kartītes tika iekļautas PSRS poligrāfijas ekspozīcijā Laosā (1984). Māksliniece rīkojusi personālizstādi Viļa Plūdoņa muzejā (Lejenieki, Bauskas novads, 1982).

Dzintra Aulmane ir LMS biedre kopš 1988. gada un uzņemta ar grafiķu Ginas Slapiņas, Silvijas Goževicas, Arvīda Vītola rekomendācijām, LMS Grafikas sekcijas priekšsēdētāja Ināra Helmūta ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) lēmumu.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, LKA Rīgas Kino muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā,  Jūrmalas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Limbažu muzejā, Jaunpils muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, Viļa Plūdoņa muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Dzintras Aulmanes izdevums “Ežuks brauc ar auto” (“Liesma”, 1983), papīrs, 16×21 cm, LMS muzeja arhīvs