Miervaldis Paulovičs dzimis zemnieku ģimenē bij. Valkas apriņķa Ziemeru pagasta Poliešu mājās, un tēva brālis bija gleznotājs, Vilhelma Purvīša students Teodors Paulovičs (1912-1971), bij. Rīgas Pionieru pils Tēlotājmākslas studijas vadītājs. Pēc Ziemeru septiņgadīgās skolas beigšanas 1958. gadā Miervaldis Paulovičs strādāja Alūksnes rajona k/z “Vārpa” un nolēma turpināt mācības mākslas jomā.
No 1961.-1968. gadam, ar pārtraukumu obligātajam karadienestam PSRS Bruņotajos spēkos, Miervaldis Paulovičs mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958, Telpu dekoratīvās noformēšanas “Dekoratoru” nodaļas vadītājs 1960-1987), materiālu mācības pedagogs Barons, arhitekti Ivars Bumbiers (1929-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970) un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c. Miervalža Pauloviča kursa biedri RLMV līdz dienestam bija topošie mākslinieki – dizainers, mākslas zinātnieks Jānis Borgs, fotomākslinieks Atis Ieviņš un gleznotājs, dizaina grafiķis Henrihs Vorkals (1949-2018), Maija Galdiņa, vēlāk Arvīds Priedīte, Laimonis Šēnbergs u.c. RLMV pedagogi un audzēkņi atzīmēja topošā mākslinieka dotības akvareļglezniecībā vasaras prakses darbos.
Pēc RLMV beigšanas Miervaldis Paulovičs strādājis par mākslinieku noformētāju.
No 1969.-1974. gadam Miervaldis Paulovičs studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tekstila apakšnozare). LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagogi bija: tās dibinātājs un vadītājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Aija Baumane (1943-2019; LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe 1972-2019, katedras vadītāja 1992-2019), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000) u.c. LMA Tekstilmākslas nodaļu Miervaldis Paulovičs absolvēja ar diplomdarbu “Rudens” gobelēna tehnikā, vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Miervaldim Paulovičam LMA Tekstilmākslas nodaļu pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Atis Ieviņš ar auduma apdruku “Ziemeļnieks” sietspiedes tehnikā, Emīlija Kazkevičiute ar darbu “Pinums” mezglojuma tehnikā u.c.
Miervalža Pauloviča LMA studiju periods saistīts ar “Mežaparka komūnu” Bērnudārza ielā 11, Rīgā, saimnieka Ūdra divstāvu namā, kurā Atis Ieviņš mazā, dažus kvadrātmetrus nelielā istabiņā dzīvoja daudzus gadus. Pamazām otrā stāva istabās ienāca arī citi mākslinieki – Henrihs Vorkals, Larisa Brauna, Gunārs Lūsis, Jānis Borgs, Aldonis Klucis (1935-2003), Leo Preiss u.c. Vieta kļuva atpazīstama ar līdzību “Endija Vorhola factory”.
Mākslinieks kopā ar toreizējo dzīvesbiedri, metālmākslinieci Martu Krastu piedalījušies LTV raidījumā “Dzintara atslēga”. Raidījums tika veidots Vissavienības televīzijas izklaidējošo programmu festivālam Kišiņevā (Moldova). Tajā tika veidotas tikšanās ar četrām jaunam ģimenēm no bij. Ļeņingradas (Krievija), Viļņas (Lietuva), Tallinas (Igaunija) un Rīgas (1981).
Pēc LMA absolvēšanas Miervaldis Paulovičs strādāja kā mākslinieks bij. “Rīgas Tehnoloģisko rīku rūpnīcā” un no 1976.-1979. gadam bij. “Skolas un bērnu mēbeļu ražošanas aģentūrā”.
Vēlāk no 1979. gada un 20.gs. 80.gados Miervaldis Paulovičs darbojās Rīgas Labiekārtošanas pārvaldes Labiekārtošanas kombinātā. Kombināts veica uzdevumus ceļu uzturēšanā, parku un skvēru apzaļumošanā, pilsētas noformēšanā, reklāmas afišu izgatavošanā un izvietošanā u.c. Noformēšanas ceha mākslinieciskais vadītājs bija gleznotājs Bruno Aide (1913-1994), darbojās arī Arvīds Didrihsons (1914-1978), Nikolajs Timofejevs (1921-1997), Gunārs Lūsis, Imants Purviņš (1926-2016), Juris Traumanis, Imants Blankenburgs, V. Paškevics, Zigfrīds Vēžnieks, Valdis Upenieks (1937-2013), vēlāk Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Juris Pumpiņš, arhitekts Guntis Stirna, Valdis Majevskis u.c.
20.gs. 60.-70. gados notika paradigmas maiņa tekstilmākslas attīstībā, atkāpjoties no tradicionālā akadēmisma tradīcijām, audumi zaudēja noteikto taisnstūra formu, kad darbi, kļūstot skulpturāli objekti, atkāpās no sienas plaknes. Izmēģināti tika visdažādākie materiāli, faktūras un tehnikas. Izmaiņas veica Rūdolfa Heimrāta audzēkņi, tekstilmākslinieki: Ilma Austriņa, Rita Eglīte, Aina Muze (1943-2017), Larisa Brauna, Sarma Eglīte, Edīte Pauls-Vīgnere, Māra Kalniņa-Zvirbule, Ruta Bogustova, Miervaldis Paulovičs, Egils Rozenbergs, Lilita Postaža (1941-2011), Arvīds Priedīte, Irisa Blumate, Lija Rage, Zinta Beimane, Emīlija Kazakevičiute, Inese Jakobi, Leontīne Pīgozne, Ilona Grodele, Kristīne Pasternaka, Inga Skujiņa, Pēteris Sidars, Dzintra Vilks, Viesturs Bērziņš (1954-2019) u.c.
Miervaldis Paulovičs izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Pirmā mākslinieka personālizstāde notika “Mākslas dienās” Rīgā (1975). Vēlāk Miervaldis Paulovičs rīkojis personālizstādes: bij. Republikas Zinību namā (1983), “Bārā Persijs” (Biķernieku ielā 53, Rīgā), LMS salonā “Māksla” (Brīvības ielā 52, 1994, vad. Maiga Rozenberga) u.c. Mākslinieks rīkojis savu darbu izstādes, iekļaujot gleznotāja Teodora Pauloviča daiļrades retrospekciju, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā (1983), Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejā (tag. Alūksnes novada muzejs, 1983), Valmieras muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā (1984), Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā (tag. Talsu novada muzejs, 1984) u.c.
Miervaldis Paulovičs piedalījies Vispasaules latviešu mākslas izstādes ietvaros rīkotajā Latvijas Tekstilmākslas izstādē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1990). Tajā lielizmēra darbus, gobelēnus bija eksponējuši 68 tekstilmākslinieki, t.sk. Rūdolfs Heimrāts, Edīte Pauls-Vīgnere, Egils Rozenbergs, Arvīds Priedīte, Miervaldis Paulovičs, Irisa Blumate, Antra Augustinoviča, Ausma Matcāte (ASV), Sandra Ikse (Zviedrija), Vita Plūme (Kanāda), Rita Grendze (ASV) u.c.
Miervaldis Paulovičs bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1974. gada. LMS biedrs Miervaldis Paulovičs ir kopš 1984. gada un uzņemts ar tekstilmākslinieku Aijas Baumanes, Arvīda Priedītes, keramiķes Izabellas Krolles rekomendācijām, Rīgas Labiekārtošanas pārvaldes Labiekārtošanas kombināta direktora Alvja Spēlmaņa parakstītu raksturojumu, LMS Tekstilmākslinieku sekcijas priekšsēdētāja Egila Rozenberga parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. PSRS MS apstiprināja LMS valdes lēmumu ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu 1986. gadā.
Miervalža Pauloviča darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), citos muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Miervaldis Paulovičs “Kapella”, 1986, vilna, lins, sintētika, 135×122 cm, LMS muzejs