Vladislava Grišina pirmā saskare ar vizuālo mākslu notika gleznotāja Jāņa Skuča (1908-1998) vadītajā bērnu mākslas studijā bij. Rīgas Pionieru pilī. Vēlāk V.Grišins apmeklēja gleznotāja un restauratora L. Rešotova studiju un strādāja par retušas meistaru “Meteoroloģisko mēraparātu” rūpnīcā. No 1959.-1965. gadam mācījies Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas mākslas apakšnozare), absolvējis ar diplomdarbu “Ilustrācijas Leonīda Solovjova (1909-1962) garstāstu diloģijai “Hodža Nasredina piedzīvojumi” litogrāfijas tehnikā, vadītājs – grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989). Pasniedzēji LMA bija mākslinieki Valdis Dišlers (1922-2011), Uga Skulme (1895-1963), Leo Svemps (1897-1975), plakāta mākslas veidotājs Maigonis Osis (1929-1988). Vladislava Grišina kursa biedri studēja pie pasniedzējiem: grafiķa, oforta meistara, arī R.Zariņa audzēkņa Artura Apiņa (1904-1975) Lolita Zikmane izstrādāja ofortu ciklu “Gadalaiki”, pie profesora Pētera Upīša absolvēja Māra Rikmane ar ilustrāciju ciklu A.Upīša lugai “Žanna d’Arka” litogrāfijas tehnikā.
Pēc studijām LMA Vladislavs Grišins strādājis par mākslinieku noformētāju vairākos Rīgas uzņēmumos, bet 1975. gadā sāka darboties LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” (MF LMK) Dekoratīvās noformēšanas mākslas cehā kā grafikas darbu iespiedējs. Vēlāk Eksperimentālajā estampa darbnīcā bija meistars un no 1976.-1988. gadam tās vadītājs, koleģiāli iedrošināja māksliniekus darboties grafikas tehnikās, nodrošināja darbu realizāciju LMS biedriem, kas veidoja mākslas darbu kolekcijas plānotajām izstādēm Latvijas un visā bij. PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā “Mākslinieku nams”, kas tika uzbūvēta radošajam darbam (arh. K.Plūksna (1906-1973), 1960), un tajā atradās mākslinieku – gleznotāju, grafiķu, tekstilmākslinieku, tēlnieku – darbnīcas, kā arī MF kombinātu estampa, audēju, ādas apstrādes darbnīcas. Estampa darbnīcā pie oforta un litogrāfijas darbiem strādāja Māris Abiļevs kopā ar brāli Andri Abiļevu un pieredzējušo meistaru Laimoni Lejnieku (1916-1989), kas atbalstīja eksperimentālu grafikas tehniku izpildījuma ieviešanu.
Vladislavs Grišins no 1962. gada, studējot LMA, strādājis par skolotāju Rīgas 32. un 9. vidusskolā. No 1988. gada mākslinieks bija mācībspēks Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte), Tēlotājas mākslas katedrā, kurā darbojās kopā ar pasniedzējiem Dinu Baumani, Juri Pansovu, Aleksandru Beznosiku, grafiķi, medaļu mākslinieci Inesi Nātriņu, gleznotājām Anitu Melderi, Silviju Meškoni u.c. No 1991.-2001. gadam mākslinieks bija RTU Arhitektūras Tēlotājmākslas katedras vadītājs.
Vladislavs Grišins ir LMS biedrs kopš 1978. gada, ar grafiķu Naftolija Gūtmana, Aleksandra Dembo (1931-1999), Lolitas Zikmanes, Māras Rikmanes rekomendācijām un MF LMK direktora Viktora Veištorta (1928-2016) raksturojumu uzņemts LMS Grafikas sekcijā. Tomēr PSRS MS V.Grišina kandidatūra tika apstiprināta 1980.gadā.
Vladislavs Grišins strādāja “Mākslinieku namā”, grafikas darbnīcā Nr. 96a līdz 2011. gadam. Piedalījies LMS izstādē “Mākslas dienas” (“Mākslinieku nama” darbnīcā Nr.50, 2002) kopā ar grafiķiem Dinu Ābeli, Māri Subaču, Ināru Garklāvu, Gunāru Krolli, Baņutu Ancāni, Neli Zirnīti, Artūru Ņikitinu, Juri Putrāmu u.c.
Vērtējot Vladislava Grišina daiļradi, jāatzīmē vairāki radošie periodi, kā litogrāfijas periods no 1976.-1979. gadam, kad mākslinieks intensīvi strādājis krāsainās litogrāfijas tehnikā. Nākamais iezīmējās ap 1980. gadu, kad notika pavērsiens uz stilistiskās valodas ģeometrizāciju, un ar 1983. gadu autors darbojās akvatintas tehnikā.
Izstādēs Vladislavs Grišins piedalās kopš 1965. gada. Piedalījies Baltijas grafikas triennālēs (1980, 1986 diploms, 1989, 1992), kā arī grafikas triennālēs Vārnā (Bulgārija, 1995), Prāgā (Čehija, 1998), Šemaljē (Francija, 2006). Jāatzīmē mākslinieka dalība izstādēs: “Latvijas grafikas mākslas izstāde” (LMS galerija, 1991), “II Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, “Arsenāls”, 1998), grafikas biennāle Breclavā (Čehija, 2004), “Mūsdienu Latvijas grafika” (LNMM, 2010), “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā-100” (LMS galerija, 2017) u.c.
Vladislavs Grišins rīkojis personālizstādes: bij. galerijā “Arhitektu nams” (LAS, 1988), “Spēle ar ģeometriju” (“Rīgas Galerija”, 1994), “Litogrāfija un oforti 1975-1985” (bij. “Kinogalerija”, 1996), “Spēle ar ģeometriju. Turpinājums.” (“Rīgas Galerija”, 1998), “Piekraste. Akvatintas” (LNMM, 2007), “Oforti un akvatintas” (bij. galerija “Sidegunde”, 2010).
1986. gadā Vladislavs Grišins vadīja plenēru Limbažos, kurā piedalījās grafiķi Elza Stalidzāne, Valija Brence, Garijs Manto, Raitis Zvirbulis, Naftolijs Gūtmanis.
Vladislava Grišina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
