Mākslinieks Igors Celms, raksturojot savas daiļrades mērķus, 1980. gadā teicis: “Pirmais – lakonisms, plastiska forma, faktūras attiecības, vēlēšanās likt formai iekšēji darboties, panākt iekšēju kustību. Otrais – tēlainība, simbolisms, krāsainība, fantastiskums”. Igors Celms ir daudzpusīgs mākslinieks, gleznojis eļļas tehnikā uz audekla vai kartona, pievērsies portreta, klusās dabas, ainavas žanriem, veidojis asociatīvas kompozīcijas. Lietišķās mākslas izstādēs autors piedalās kopš 1973. gada. Rotu mākslas darbus Igors Celms veido galvenokārt kā sīkplastikas objektus sudraba materiālā un lējuma tehnikā, iestrādājot akmens oļus, vizlu, perlamutru, izmanto arī emalju. Igora Celma veidoto rotu apstrādes paņēmienos ir vērojamas primitīvās mākslas un etnogrāfiskās stilistikas atsauces.
Igors Celms dzimis mākslinieku ģimenē, māte bija gleznotāja, preses un grāmatu grafiķe, žurnāla “Zīlīte” mākslinieciskā redaktore Velta Toropina (1925-2007), tēvs – gleznotājs Aleksandrs Toropins (1924-1960), arī brālis ir gleznotājs, scenogrāfs Juris Toropins.
No 1968.-1972. gadam Igors Celms mācījies un beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālmākslas nodaļu (RLMV; tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla dizaina izglītības programma). Igora Celma pedagogi RLMV bija scenogrāfs, RLMV direktors no 1959.-1985.g. Imants Žūriņš (1923-2014), metālmākslinieki – nodaļas vadītājs Ainis Gulbis, Raimonds Kazmers, Jānis Porietis, kompozīciju pasniedza: arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010) u.c.
No 1972.-1978. gadam Igors Celms studējis T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) pie tādiem pasniedzējiem, gleznotājiem kā katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā str. 1945-1995), Rita Valnere ((1929-2015), LMA Glezniecības katedrā str. 1967-2000), Eduards Kalniņš ((1904-1988), LMA Glezniecības katedrā str. 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā str. 1967-1999), Edgars Iltners ((1925-1983), LMA Glezniecības katedrā str. 1973-1983), Boriss Bērziņš ((1930-2002), LMA Glezniecības katedrā str. 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedrā str. 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā str. 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā str. 1978-1999) u.c.
Igors Celms sāka piedalīties izstādēs 1973. gadā. Mākslinieks piedalījies Republikāniskajās tēlotājmākslas un lietišķās mākslas izstādēs, Jauno mākslinieku izstādēs. Igora Celma darbi bija eksponēti Baltijas Republiku mākslas izstādē, kurā bija pārstāvēti mākslinieki: Džemma Skulme (1925-2019), Maija Tabaka, Eduards Grūbe (1935-2022), Aleksandrs Dembo (1931-1999), Inārs Helmuts, Arturs Ņikitins (1936-2022), Rūdolfs Heimrāts (1926-1993) u.c. (izstādi iekārtoja gleznotājs, interjera mākslinieks, grafiķis Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), Maskava, bij. KPFSR, 1973). Autors piedalījies LPSR mākslinieku izstādē “Akvarelis, gobelēns, dzintars” no cikla “PSRS dienas 74” (Rietumberlīne, Vācija – VFR, eksponēti arī Paula Duškina (1928-1996), Kurta Fridrihsona (1911-1991), Kārļa Sūniņa (1907-1979), Induļa Zariņa (1929-1997), Edītes Vīgneres u.c. darbi, izstādi iekārtoja mākslas zinātnieki Gundega Ivanova (Andersone, 1928-2017) un arī gleznotājs Romis Bēms ((1927-1993), 1974). Igora Celma darbi tika iekļauti “Rīgas Kultūras dienu” ietvaros rīkotajās Latvijas PSR mākslinieku akvareļu, gobelēnu un dzintara darbu izstādēs, kas notika Ščecinā (Polija), Prāgā (Čehija), Rostokā (VDR, 1974), Erevānā, Armēnijas PSR (1977), kā arī biedrības “PSRS-Grieķija” veidotā izstādē Salonikos, Grieķijā (1976). Mākslinieks piedalījies Starptautiskajās juveliermākslas izstādēs “Jabloņeca 77”, “Jabloņeca 80” (Čehija, 1977, 1980). Vēlāk arī “Latviešu mākslas un daiļamatniecības izstādē” (Kopenhāgena, Dānija, 1978), kurā Igors Celms bija pārstāvēts ar sudraba un dzintara kaklarotām, metālmāksliniece Valeska Lenke (1929-2006) eksponēja kaklarotu misiņā un emaljā, Austra Mudīte Meldere (1925-2004) bija pārstāvēta ar darbu – saktu varā un dzintarā. Izstādē bija pārstāvēti arī tekstilmākslas autori Ilma Austriņa, Aija Baumane (1943-2019), keramiķi Pēteris Martinsons (1931-2013), Ausma Žūriņa u.c., izstādes kuratore un iekārtotāja bija mākslas zinātniece Ināra Ņefedova (1930-2022).
Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1976, 1977, 1985) un “Rudens” (kopš 1978). Ar gleznām piedalījies LMA studentu izstādē, kas bija veltīta Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienai (1977).
1978. gadā 12. Jauno mākslinieku izstādē, kurā tika izstādīti arī gleznotāju Silvijas Meškones, Anitas Melderes u.c. darbi, Igors Celms eksponēja darbu “Portrets”, kopā ar Jura Toropina gleznām no cikla “Četras ieskaņas II” (1978). 13. Jauno mākslinieku izstādē 1980. gadā Igors Celms eksponēja vienpadsmit dažādas rotas un izstādē piedalījās arī tekstilmākslinieces Mārīte Leimane, Zinta Beimane, Aiva Žūriņa, Leontīne Pīgozne, keramiķe Viktorija Vēze piedalījās ar trim darbu grupām, viens no lielākajiem keramikas darbiem bija Aijai Liskupai u.c. Izstādi iekārtoja gleznotājs Andris Začests, līdzdarbojoties Vilim Vizulim (1952-2017) un Jurim Toropinam, grafikas ekspozīciju veidoja grafiķis Juris Petraškevičs, lietišķās mākslas sadaļu iekārtoja Igors Celms un gleznotājs Leonards Laganovskis.
1979. gadā Baltijas Republiku jauno mākslinieku lietišķās mākslas izstādes ekspozīcijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā bija eksponēti Igora Celma smalki brīvu formu veidojumi, Vitauta Zīdera darbi un Dinas Dubiņas rotu “art deco” stilistikā veidotas formas. Izstādes trīs galvenās prēmijas tika piešķirtas Inesei Jakobi (Latvija, tekstils), Mallei Antsonei (Igaunija, tekstils), Kristinai Karkaitei (Lietuva, keramika). Inese Jakobi par darbu “Spārni” saņēma arī žurnāla “Māksla” speciālbalvu, bet vēl vienas galvenās prēmijas ieguvēja Kristina Karkaite ieguva laikraksta “Literatūra un Māksla” balvu. Pārējās speciālbalvas tika piešķirtas lietuvietei Salvinijai Gedriminei (fabrikas “Laima” prēmija), lietuvietei Norai Blaževiutei (žurnāla “Daugava” prēmija), igaunietei Uliei Radikai (apvienības “Rīgas audums” prēmija), igaunietei Kaiai Luigu (zvejnieku kolhoza “9. Maijs” balva), igaunim Georgam Bogalkinam (fabrikas “Aurora” balva). Keramiķe Anna Mētra un tekstilmākslinieks Vitolds Kucins saņēma Latvijas ĻKJS CK goda rakstus, Ingrīda Preisa ieguva kombināta “Māksla” prēmiju, Viesturs Bērziņš (1954-2019) žurnāla “Liesma” balvu, bet Igors Celms kļuva par laikraksta “Padomju Jaunatne” balvas īpašnieku.
Igors Celms bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1975. gada. LMS biedrs mākslinieks ir kopš 2001. gada, un tika uzņemts ar gleznotāju, pedagogu Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), Jāņa Anmaņa, metālmākslinieku, pedagogu Vitauta Zīdera, Induļa Urbāna rekomendācijām, LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Mākslinieks Igors Celms Sabilē izveidojis “arte povera” stilistikā “Veco laiku muzeju”, kur ekspozīcijās ir skatāmi mākslinieka veidotās kolekcijas rastie priekšmeti – ar cilvēku darbību, sadzīvi saistītas lietas, lauksaimniecības tehnikas detaļas un autora mākslas darbi.
Igora Celma darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
