Pētera Korsaka ģimene PSRS Okupācijas laikā tika represēta – tēvs arestēts 1945.g. un mira izsūtījumā 1948.g. (Sibīrijā, Krievija), kā arī ģimenes kustamā manta tika konfiscēta. Pēteris Korsaks pēc vidusskolas sākotnēji vēlējās apgūt tehniskās specialitātes un beidza bij. Rīgas 5.tehnisko skolu, kurā sagatavoja sakaru speciālistus (1960) un strādāja Rīgas sakaru mezglā (1960-1965). Pēteris Korsaks, lai darbotos 20.gs. 60.-to gadu PSRS rūpniecības novitātē plastmasas t.s. sadzīves priekšmetu ražošanā, mācījās Olaines 35. Pilsētas profesionāli tehniskajā skolā (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža, 1965). Pēteris Korsaks strādāja R/A “Ausma” plastmasas pārstrādes rūpnīcā (Olaine, 1965-1977).
Lielu lomu Pētera Korsaka mākslinieka daiļrades attīstībā bija 7 gadu vecumā uzdāvinātais fotoaparāts “Smena” un vēlāk dalība Tautas fotostudijā “Gamma” (1970-1980), kurā darbojoties izjutis vēlmi darboties vizuālajā mākslā.
Pēteris Korsaks bija klausītājs bij. Rīgas rajona Tautas universitātes žurnālistikas fakultātē (TUŽF, 1972), kuras pedagogi bija: Harijs Bute (TUŽF rektors), P.Pujāts (TUŽF dekāns), G.Strautmane (TUŽF pedagoģe) u.c. Pēteris Korsaks TUŽF apguva žurnālistikas pamatus, kodolīgā izklāsta prasmi, fotofiksāciju un spēju dokumentēt un argumentēt vēstījumu. Līdzās Pēterim Korsakam klausītāji bija dažādu profesiju pārstāji, mācību laikā notika ekskursijas dažādu nozaru uzņēmumos arī uz LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā estampa darbnīcu “Mākslinieku namā”. Klausītāju veiksmīgākie raksti par kultūras un sadzīves, saimnieciskām aktualitātēm tika publicēti avīzē bij. Rīgas rajona laikrakstā “Darba Balss”.
Pēteris Korsaks kopš 1975. gada kā entuziasts iesaistījās Latvijas foto dokumentu mantojuma, foto tehnikas, autoru radošo biogrāfiju izpētes un apkopošanas darbā. Pēteris Korsaks veicis fotogrāfa Mārtiņa Buclera (1866-1944) mantojuma pētniecību, kā arī bija rosinātājs fotogrāfa kapa pieminekļa izveidi (tēlniece Solveiga Vasiļjeva, Siguldas kapi, granīts, bronza, 1989), “VEF MINOX” izgudrotāja Valtera Capa (1905-2003) biogrāfijas izpēti u.c.
Aktīvs un radoši darbīgs Pēteris Korsaks bija izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (1980-1987), Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) direktores Klāras Radziņas (1942-2021) uzrunāts apkopot muzeja fotodokumentu kolekciju Pēteris Korsaks bija muzeja darbinieks RVKM filiālē Latvijas Fotogrāfijas muzejā (LFM,1990-2008), kurā viņš kopā ar fotomākslinieku Vilni Auziņu veidoja muzeja krājuma veidošanas stratēģiju un iedibināja pētniecības pēctecību. Pēteris Korsaks ir idejas autors muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai “Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839-1940” u.c.
Pēteris Korsaks publikācijas veidojis kopš 1974.gada, pirmā publikācija bija laikrakstā“Dzimtenes Balss” par fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un vēlāk laikrakstos: “Literatūra un Māksla”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Padomju Jaunatne”, “Rīgas Balss”, “Vaduguns” (Balvi), “Darba Karogs” (Smiltene), “Padomju Daugava” (Jēkabpils), “Atmoda”, “Laiks”, “Ābele”, žurnālos: “Māksla”, “Latvju Māksla”, “Rīgas Laiks”, “Lauku dzīve”, veidoja šķirkļus izdevumiem: “Latvijas Padomju enciklopēdija” (1.sējums, “Galvenā enciklopēdiju redakcija”,1982), “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (Pēteris Zeile, “Liesma”, 1985), “Māksla un arhitektūra un biogrāfijās” (3.-4. sējums, “Preses nams”, 2000, 2003), veidoja izdevumus “Ceļā uz neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi” (“Mans īpašums”, kopa ar Gunāru Kušķi, 1997), “Latviešu fotogrāfi-kara liecinieki” (“Neputns”, 2019), “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX-XXI gs.” (kopā ar Igoru Pliču, 2021), “Eižens Finks, Fotogrāfs leģenda” (“Neputns”, 2022) u.c.
Jāatzīmē, kā būtisks ieguldījums Latvijas valstiskuma atjaunošanā bija nevaldības organizāciju “Latvijas Kultūras fonda” un “Vides aizsardzības kluba”, “Latvijas Tautas frontes”, “Brāļu Kapu komitejas” aktīvistu: Pētera Korsaka, politiķa Jura Dobeļa, juristu: Andra Grūtupa (1949-2014), Voldemāra Šubrovska, Jāņa Reinsona, arhitekta Eižena Upmaņa (1955-2016) u.c. iniciatīvas grupa, kas rosināja pašvaldības atjaunot Neatkarības karam veltītos un vēlāk PSRS Okupācijas laikā iznīcinātos pieminekļus: tēlnieku Kārļa Jansona (1896-1986) Rēzeknē, Balvos, Jelgavā, Kārļa Zemdegas (1894-1963) darbus Dobelē un Viļakā, Nacionāliem partizāniem veltīto Kārļa Zāles (1880-1942) darbu Inčukalna kapos, arhitekta Paula Kundziņa (1888-1983) pieminekli Cēsīs, atjaunot Neatkarības kara kritušo brāļu kapu pieminekļus, Tartu, Igaunija u.c.
Pēteris Korsaks bija “Latvijas Kultūras fonda”, (vadītājs, dzejnieks Imants Ziedonis (1933-2013)) “Spīdolas fonda” pirmais stipendiāts Latvijā (1988), kuras ietvaros un ar Irēnes Krečko (1923-1996; fotogrāfa Kārla Baula (1893-1964) meitas) atbalstu apmeklēja ASV, lai papildinātu fotodokumentu arhīvu un arī tikās ar trimdas latviešu dzejnieci Valdu Moru (1902-2001).
Pēterim Korsakam par ieguldījumu Latvijas kultūrā ir piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2009), 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1991) un Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.
Izstādes piedalās kopš 1978. gada, “Latvijas laiks” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 1996), “Latvija fotoattēlos” (kopā ar Vilni Auziņu, Krievija, 1999), “Rīdzinieki” (LFM, 1999), šobrīd LFM ir skatāma izstāde “Pēteris Korsaks. Radošajai darbībai un pētniecībai veltīta izstāde autora 85. dzīves jubilejas gadā”.
Pēteris Korsaks portretējis Latvijai nozīmīgas personības kā: Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina, Andris Slapiņš u.c.
Pēteris Korsaks ir LMS biedrs kopš 2003.gada un uzņemts ar gleznotāju Ulda Zemzara (1928-2022), Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), mākslas zinātnieka Pētera Zeiles (1928-2020) rekomendācijām, LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Pētera Korsaka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā, Tukuma muzejā, Maltas vēstures muzejā un citos muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Kārlis Zāle “Piemineklis 1941.gada 4. jūlijā pie Raganas kritušo 8 nacionālo partizānu piemiņai Inčukalna kapos”, šūnakmens, h-2,5m, 1944.g., atjaunots 1988.g., restaurēts 2020.g.