14. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā dizaineri Baibu Māzeri!

Baiba Māzere no 1958.-1963. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas darbu un grāmatsiešanas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Ādas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV 20.gs. 50.-60. gados pedagogi bija Lilija Graudiņa (1926-?; Rīgas Valsts daiļamatniecības skolas/ RLMV pedagoģe), Vera Cepurīte (1915-1993; Rīgas Valsts daiļamatniecības skolas/ RLMV pedagoģe 1944-1972), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-197?), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), literatūras skolotāja A. Balode u.c.

Baiba Māzere no 1964.-1969. gadam studēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). Baibas Māzeres studiju laikā LMA Interjera un iekārtas nodaļā pasniedzējs bija Voldemārs Šusts (1929-2001) – arhitekts, interjera dizainers. Voldemārs Šusts bija Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Baiba Māzere absolvēja LMA ar diplomdarbu ““Rīgas modeļu nama” interjers”. Līdzās Baibai Māzerei LMA Interjera un iekārtu nodaļu absolvēja Dace Mote ar darbu “Deju demonstrējumu kluba projekts”, pie Jura Pētersona absolvēja Andrejs Zvejnieks (1939-2018) ar darbu “bij. Sarkanās Gvardes ielas dekoratīvais noformējums Vecrīgā”, arī nākamais dizainers Aleksandrs Bugajevs (1937-2009) un veidoja “Atpūtas parka atrakcijas kompleksu”, Pēteris Sirmais projektēja vasaras māju ciematu, Aina Ozoliņa izstrādāja kafejnīcas interjeru, Auseklis Ozoliņš laulību pils interjera projektu, Juris Finks (1932-2021) veidoja interjeru Dailes teātrim, Māras Melnāres diplomdarba tēma bija Krematorijas interjers u.c.

 Baiba Māzere studiju laikā piedalījusies izrakumos, kur no iegūto krellīšu, važiņu un saktiņu paraugiem restaurēja seno lībiešu rotas lietas (bij. Mārtiņsala Daugavā pie Salaspils, 1966). 1967. gadā māksliniece piedalījās LMA studentu izstādē (1967) ar batikas darbiem līdzās nākamajām tekstilmāksliniecēm: Līvijai Aksamentovai un Aijai Baumanei (1943-2019), Vijai Sējānei, Edītei Pauls-Vīgnerei u.c.

Pēc LMA absolvēšanas, no 1968.-1985. gadam Baiba Māzere darbojās kā dizainere bij. Kleitu, veļas un galantērijas ražošanas apvienībā-firmā “Rīgas apģērbs”, vēlāk Rīgas ražošanas apvienības “Rīgas Apģērbs” veikalā – salonā “Lotoss”. “Rīgas apģērbs” uzņēmumi tika izvietoti LPSR teritorijā kā bij. Jēkabpils šūšanas fabrika un tajos tika ražoti sērijveida gatavie apģērbi. Apģērbu modeļus savukārt izstrādāja bij. “Rīgas Modeļu nama” mākslinieki. Šie tērpi tika pārdoti bij. Maskavas firmas veikalā “Līderis” PSRS republikās, kā arī eksportēti uz Poliju, Kubu, Afganistānu, Zambiju, Tanzāniju, Mongoliju u.c., un izstādīti Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē (Maskava, Krievija). Baiba Māzere bij. veikalā – salonā “Lotoss” veidoja tolaik populāro un atpazīstamo skatlogu noformējuma dizainu. No 1986.-1991. gadam māksliniece turpināja strādāt pie interjeru projektiem Latvijas Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” (LMF, LMK), Rehabilitācijas centrā “Vaivari” kā interjera un mēbeļu dizainere (1992-1998) u.c.

Baiba Māzere piedalās profesionālās izstādēs kopš 1969. gada, pirmā izstāde “Dekors-Interjers” (“Mākslinieku nams”, 1969, rīkoja LPSR Mākslas fonds, MF). Piedalījusies 9.Republikas Jauno Mākslinieku izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1972), izstādē “Dekors-Interjers-71” (“Mākslinieku nams”, 1971), kurā māksliniece eksponēja Rīgas Centrālās stacijas bufetes interjera projektu kopā ar Nikolaju Drozdovski. Tolaik dizaina izstādēs piedalījās daudzu mākslas nozaru pārstāvji, piem., tēlnieki Elita Pureniņa  (1924-2019), Indulis Ranka (1934-2019), Vladimirs Rapiķis (1921-1985) u.c. Izstādē “Dekors-Interjers 74” (bij. Latvijas PSR Vēstures muzejs, 1974) Baiba Māzere piedalījās kopā ar Andri Ramatu, Uģi Auziņu, Aldoni Veidi un A.Pāvelu, kopumā piedalījās 57 autori, interjera dizaineri un arhitekti: Ausma Austriņa, Vladimirs Bekmanis, Ēriks Bērziņš, Jānis Borgs, Andris Brūvelis, Aleksandrs Bugajevs (1937-2009), Valdis Celms, Jānis Dronis (1939-1981), Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Māris Eglītis, Maija Galdiņa, Gints Kiršteins, Dorisa Kleina, Valdis Kleinbergs (1939-1996), Dace Kokina, Jānis Krievs (1942-2016), Helga Krūkle, Arvīds Krūmiņliepa, Juris Krūmiņš, Nora Ķivule, Lauma Lancmane, Valdis Līcītis, Valdis Majevskis, Līvija Brigita Pavlovska (Māldere), Māra Melnāre, Alnis Mitris, Jānis Osis, Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, Raimonds Pinnis, Jānis Pipurs (1939-2013), Einārs Plūksna, Leo Preiss, Arvīds Priedītis, Ieva Rozentāle (1944-2002), Jānis Salgrāvis, Inta Salnāja, Jānis Sīmanis (1947-2016), Jānis Slaidiņš (1942-2021), Pāvels Slavietis, Rasma Stukmane, Laimonis Šēnbergs, Viesturs Vilks, Henrihs Vorkals (1946-2018), Miervaldis Zibens, Indulis Zilbalodis u.c.

Baibas Māzeres darbi bijuši eksponēti Monumentāli dekoratīvās mākslas izstādē “Savai Pilsētai” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1978), PSRS Monumentāli dekoratīvās mākslas izstādē “Mākslinieki savai tautai” (1988, Maskava, Krievija), izstādēs „Jūrmala” (Jūrmalas muzejs, 2004-2005), 1.Starptautiskajā jūras ainavu izstādē „Marīna-2006” (Jūrmalas muzejs, 2006), 2. Starptautiskajā jūras ainavu izstādē „Marīna-2007” (Jūrmalas muzejs, 2007) u.c.

Baiba Māzere darbus izstādījusi kopā ar dzīvesbiedru, dizaineru Nikolaju Drozdovski (1939-2020) un veidojusi dizaina projektus un akvareļglezniecības darbu izstādes no 1981. gada: “Mākslas dienas-81/ Akvarelis” (bij. LPSR Zinātņu akadēmijas (ZA) Organiskās ķīmijas institūtā, 1981), bij. LPSR ZA A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā (1984), bij. LPSR Valsts Akadēmiskajā Operas un baleta teātra Baltajā zālē (LNOB, 1985), “Čehoslovākijas motīvi 1970.-1986.”  (bij. Jūrmalas Vēstures un mākslas muzejs, 1988), bij. Jūrmalas izstāžu zālē (Dzintari, 1992), “Akvarelis” (Čehija, 1993, 1994, 1995, 2001, 2002), “Čehijas iespaidi” (galerija “Bastejs”, 1997) u.c.

Baiba Māzere ir aktīva glezniecības plenēru dalībniece. Piedalījusies plenērā “Nīca. Plenērs-80” (rīkotāji: Aldis Kļaviņš, L. Sēlietis, Jānis Slaidiņš). 2015. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība rīkoja projektu “Jūrmalas vēsturiskās vietas Latvijas gleznotāju, grafiķu un fotogrāfu acīm”, kurā notika plenērs, izstāde, kā arī albumā tika apkopoti mākslas plenēra ietvaros tapušie darbi – gleznas, grafikas, fotogrāfijas. Plenērā piedalījās Andijs Kaltigins, Laine Kainaize, Ojārs Martinsons, Jānis Veiss, Ingemāra Treija-Čivle, Ligita Caune, Voldemārs Krutins, Indra Kalvāne, Nugzars Paksadze, Agnija Ģērmane, Baiba Māzere, Una Liberte, Maira Veisbārde, Andris Sīmanis, Jānis Spalviņš, Anna Kaltigina, Inese Ziemele, Jevgēņijs Pugins, Pāvels Sagalajevs, Edīte Ezeriņa, Mārtiņš Sirmais, Jānis Jēkabsons, Ojārs Griķis, Ērika Kumerova u.c.

Baiba Māzere bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1974. gada un ir LMS biedre kopš 1995. gada, uzņemta ar bij. LMS Jūrmalas nodaļas vadītāja, tēlnieka Andra Bērziņa, dizainera Uģa Auziņa, gleznotāja, glezniecības restauratora Staņislava Astiča rekomendācijām, LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu. Baiba Māzere strādājusi par bij. LMS Jūrmalas nodaļas atbildīgo sekretāri (1995), piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (“Mākslas dienas -74 / 6. interjeristu darbu izstāde” Republikas Zinību namā, 1974; 1979, 1981, 1983, 1984 LNOB ar Nikolaju Drozdovski; 1987 LNOB kopā ar Nikolaju Drozdovski un Nadeždu Demidovu; “Mākslas dienas. Latvijā – Akvarelis – 96” izstāžu zālē “Latvija”, 1996 u.c.), kā arī “Rudens” izstādēs (1980, 1982 u.c.).

Jāatzīmē mākslinieces ieguldījums vizuālās mākslas pedagoģijā, strādājusi sākumskolā “Māra” (2001) un Jūrmalas Lielupes vidusskolā (2001-2002). Baiba Māzere darbojusies arī Latvijas Republikas vēstniecības Čehijā kultūras nodaļā (2002-2003). Māksliniece bijusi Jūrmalas muzeja darbiniece (2005-2006), kā arī sastādījusi izdevumus: “Jūrmalas mākslinieki” (Jūrmalas dome, 2013), “Jūrmalas vēsturiskās vietas Latvijas gleznotāju, grafiķu un fotogrāfu acīm” (Jūrmalas dome, 2016).

Baibas Māzeres darbi atrodas Jūrmalas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Baiba Māzere “Ilzīte”, 1979, papīrs, akvarelis, 48×36 cm, LMS muzeja arhīvs