Helēna Medne mācījusies Mālpils vidusskolā, beigusi Rīgas 2. vidusskolu 1961. gadā. 1962. gadā Helēna Medne sāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē un 1966. gadā to absolvēja, iegūstot daudzkanālu sakaru telefona sakaru inženieres specialitāti.
No 1966.-1975. gadam Helēna Medne strādāja par sakaru inženieri bij. PSRS pakļautības militārās rūpniecības ražošanas apvienībā (r/a) “Komutators”, veica sakaru elektroaparātu dizaina metu izstrādi. Mākslinieces vadībā r/a izveidojās dizaina grupa – Estētikas birojs, kurā tolaik strādāja arī dizaineri: Ģirts Kiršteins (1966-1980), Irīna Tontegode (1972-1987) u.c.
Līdzās darbam r/a “Komutators” Helēna Medne apmeklēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslinieciskās konstruēšanas kursus (1971-1974), kuru pedagogi bija: grafiķi Artūrs Ņikitins (1936-2022; kursu pedagogs 1975-1992), Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA pedagogs 1962-?), arhitekti Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), tēlnieks Tālivaldis Gaumigs (1930-2016, LMA pedagogs 1961-?), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras un kursu pedagogs 1965-2019), dizainers Valdis Celms, gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964-1978), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA kursu pedagogs 1972-?), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, kursu vadītājs 1964-1978) u.c. LMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursus līdzās Helēnai Mednei beidza dizaineri Andris Lepe, Andris Donis, Aivars Tumovs u.c.
Pēc LMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursu beigšanas Helēna Medne radoši darbojusies interjera dizainā, veidojusi interjerus darba vietām, ko raksturoja darbs ar cilvēkiem un nozīmīgas informācijas aprite. Dizaineres uzdevums bija nodrošināt nepieciešamās informācijas ātru pieejamību. Helēna Medne no 1975.-1984. gadam strādāja par mākslinieci bij. Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā (tag. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca). Pārzinot mediķu darba ikdienu, māksliniece izstrādāja lakoniskus modernisma interjera metus ārstniecības iestādēm, kuros akcentēja vertikālus, horizontālus, liektos ritmus apdarē, lodveida gaismekļus un iekārtu funkcionālitāti. Helēna Medne veidojusi ārsta terapeita darba galda iekārtojuma metu bij. Rīgas 2. poliklīnikai (1976), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsas darba vietas iekārtojumu – dežurantes posteni un vizuālās informācijas stenda metu (1981), kā arī intensīvās terapijas palātas iekārtojuma un pacienta skapīša dizaina metu (1979), LPSR Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūta (tag. LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts) konferenču zāles, lasītavas interjera un mēbeļu dizaina metus (1982), Republikas Onkoloģiskā dispansera “Gaiļezers” (tag. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas onkoloģiskais centrs) vizuālās informācijas sistēmas grafisko dizainu (1984-1985).
Helēna Medne projektējusi bij. saldumu fabrikas “Uzvara” degustācijas zāles, stendu, apgaismojuma dizaina metus (1982) un bij. Rīgas vagonbūves rūpnīcas ceha meistara kabineta interjera metu (1983). Dizainere veidojusi metu Aspazijas daiļradei veltītās ekspozīcijas stendu dizaina risinājumam (J.Raiņa un Aspazijas memoriālajā muzejā, Jūrmalā, 1984).
Mākslinieces interjera risinājumu meti bij. viesnīcai “Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālajai rūpnīcai (tag. A/S “Grindekss”), “Latvenergo” birojam tapa laikposmā no 1986.-1989. gadam. Ārpus Latvijas māksliniece realizējusi interjera projektu Sevastopoles šampanieša rūpnīcai (Ukraina, 1989).
1986. gadā Helēna Medne par ieguldījumu medicīnas dizaina attīstībā saņēma Gada balvu dizainā, ko pasniedza 6. Republikāniskajā dizaina izstādē.
Helēna Medne līdzās darbam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā no 1980.-1987. gadam darbojās bij. Mālpils sovhoztehnikuma un tā meliorācijas Tautas muzejā / Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejā Mālpilī, kurā vadītājs bija mākslinieces tēvs, meliorators Jānis Mednis. Helēna Medne piedalījusies bij. Siguldas novadpētniecības muzeja (tag. Turaidas muzejrezervāts) ekspedīcijā un materiālu vākšanā Mālpils ciema teritorijā 1981. gadā. Sovhoztehnikuma direktors no 1980. gada bija kultūras un mākslas atbalstītājs Kazimirs Anspoks (piešķirts LMS Goda raksts 1983). Helēna Medne veicināja muzeja popularitāti un atpazīstamību, iekārtojot ekspozīciju un organizējot izstādes māksliniekiem: tēlniecei Martai Skulmei (1890-1962) un gleznotājiem Oto Skulmem (1889-1967), Līvijai Endzelīnai (1927-2008), Džemmai Skulmei (1925-2019), Maijai Tabakai, Līgai Purmalei un Miervaldim Polim, Ievai Iltnerei un Jānim Mitrēvicam, tēlniecei Gaidai Grundbergai (1928-2021) u.c. Māksliniece no 1987.-1989. gadam bija muzeja direktora vietniece restaurācijas jautājumos.
Helēna Medne piedalījusies nozīmīgajā semināru ciklā “Dizains-Kuldīgai” (vadītāji, dizaineri Mintauts Lācis, vēlāk Valdis Celms, 1977-1989). Semināri “Dizains – Kuldīgai” kļuva par Starptautiski atpazīstamu, profesionālu, populāru domu un ideju apmaiņas vietu, kurā piedalījušies: dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki Velga Opule, Herberts Dubins (1919-1993), Vladimirs Aronovs (1941-2022; Krievija), Jāzeps Baltinavietis, dažādu mākslas jomu un veidu Latvijas radošie speciālisti, dizaineri Helēna Medne, Irīna Tontegode, Artūrs Riņķis, Vitālijs Jermolajevs, Igors Bočarņikovs, Eduards Milašs, Dzintars Lemhens (1945-2007), rūpnieciskā dizaina speciālisti – Gunārs Glūdiņš (1939-2020), Ilmārs Krūss (1932-2014), Aivars Krūklis, “Dizaina centra” pārstāvis Jānis Ancītis, arhitekti Arno Heinrihsons, Jānis Lejnieks, Edgars Krūmiņš (1952-1991), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), tekstilmākslinieki – Anna Mētra, Pēteris Sidars, Inese Jakobi, karikatūrists Romans Vitkovskis, reklāmas māksliniece Ļ. Zžonova, mākslinieki Gunta Celma, Inga Suta, Uģis Piešiņš un citi, kā arī Lietuvas PSR Mākslinieku savienības uzskatāmās aģitācijas un dizaina komisijas priekšsēdētāja Vida Zamalīte, mākslinieks Vilis Pronas u.c. profesionāli speciālisti no Lietuvas. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981). Sekojot semināru “Dizains-Kuldīgai” garam, Helēna Medne kopā ar arhitektu Laimoni Ēriku Tikmani (1935-1998) izstrādāja Mālpils ēku un administrācijas telpu vizuālās informācijas, norādņu projektu un piedalījās tā realizācijā (2000). Laimonis Ēriks Tikmanis bija “dinamiskā modernisma” pārstāvis, Mālpils administratīvā centra apbūves veidotājs, strādājis bij. projektēšanas institūtā “Lauku projekts”.
Helēna Medne ir veltījusi nozīmīgu radošā mūža daļu sabiedriskajam darbam ar LMS biedriem-senioriem, bijusi viena no sabiedriskā fonda “Radošais senioru nams” dibinātājām un izstāžu cikla “Mākslas meistari pavasarim” rosinātājām, kas notika Dailes teātrī no 2000.-2006. gadam, sadarbībā ar direktoru, aktieri Bērtuli Piziču. Vēlāk, 2007. gadā māksliniece kļuva par biedrības “Sidegunde” valdes priekšsēdētāju, rīkoja autoru izstādes: bij. galerijā “Sidegunde” (2007-2008), viesnīcās “Hotel Roma”, “Island Hotel” (2009-2011), šobrīd “Joker klubā”, Katrīnas ielā 12, Rīgā, arī Mālpils kultūras namā u.c. Māksliniece rīko plenērus Mālpilī kopš 2001. gada. Helēna Medne veikusi arī uzraudzību “Mākslinieku kalniņa” 2. kārtas izveidei (arh. Ausma Skujiņa (1931-2015), Rīgas 1. Meža kapi, 2002-2006).
Helēna Medne ir LMS biedre kopš 1985. gada, un tika uzņemta ar mākslas zinātnieka Herberta Dubina (1919-1993), dizaineru Ģirta Kiršteina, Valda Celma rekomendācijām, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja Valda Celma parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētajas, gleznotājas Džemma Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 2/46. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Helēnas Mednes darbi atrodas Turaidas muzejrezervātā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Helēna Medne “Dežurējošās medmāsas postenis P.Stradiņa republikāniskajā klīniskajā slimnīcā”, 1980, autores foto, publicēts izdevumā “Latvijas Dizains” (“Liesma”, 1984).