Valentīns Ozoliņš ir zināms kā smalks grāmatu grafiķis, kas grāmatu noformējumā izmantojis kaligrāfiski filigrānu šriftu. Grafiķis radošajos darbos akcentējis Vecrīgas romantiskos skatus, lietojot apgaismojuma kontrastus un izkopto štriha ritmiku, un arī lauku ainavas, bagātinātas ar gadalaiku noskaņu raksturojošiem stafāžas elementiem.
Valentīns Ozoliņš, mācoties Ludzas vidusskolā, izjutis interesi un vizuālās mākslas aicinājumu. Pēc vidusskolas beigšanas strādājis par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes novada Mākoņkalna septiņgadīgajā skolā.
Lai nostiprinātu zināšanas pedagoģijā, Valentīns Ozoliņš no 1949.-1955. gadam mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). Mākslinieka LMA Grafikas nodaļas pasniedzēji bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975), kā arī Gundega Vaska (1917-2005), PSRS integrētais pasniedzējs (1952-1956), vēlāk Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1970), viens no Baltkrievijas nacionālās grafikas skolas pamatlicējiem Pāvels Ļubomudrovs (1916-1984). Valentīns Ozoliņš LMA absolvēja ar diplomdarbu ogles zīmējuma tehnikā “Ilustrācijas mets A.Sakses romānam ”Darba cilts””, vadītājs Pāvels Ļubomudrovs. Līdzās Valentīnam Ozoliņam pie P.Ļubomudrova absolvēja nākamie mākslinieki, grafiķi Nadežda Hmeļova ar darbu “Padomju jaunatne“, kurā attēloja jauniešu portretus tušas mazgājuma tehnikā, Maigonis Osis (1929-1988) ar plakātu sēriju “Kādas sievietes liktenis”. LMA Glezniecības nodaļu pie gleznotāja, pedagoga Eduarda Kalniņa (1904-1988) absolvēja gleznotājs, grafiķis Gunārs Cīlītis (1927-2007) ar darbu “Pie grāmatu galda”.
Valentīns Ozoliņš pēc LMA absolvēšanas uzsāka darbu kā redaktors Latvijas Valsts izdevniecības Mākslas redakcijā kopā ar Maigoni Osi, Vasiliju Kovaļovu. Valentīns Ozoliņš veidoja māksliniecisko noformējumu žurnālam “Karogs”, grāmatām: Liona Feinhtvangera “Goija jeb atziņas ērkšķainais ceļš” (Latvijas Valsts izdevniecība, 1962), Viktora Igo “Nožēlojamie” (Latvijas Valsts izdevniecība, 1960), Jaroslava Hašeka un Pāvila Rozīša novelēm, Vizmas Belševicas dzejoļu krājumam “Kamola tinēja” (“Liesma”, 1981) u.c.
Valentīns Ozoliņš izstādēs piedalās kopš 1958. gada. Piedalījies II Republikas un PSRS Jauno mākslinieku izstādēs (Rīga, 1958, 1960; Maskava, Krievija, 1958, 1960), PSRS Grāmatu grafikas izstādēs (1963, 1964, 1965), PSRS Estampu izstādē (1975), Republikāniskajā akvareļu izstādē (1959), Republikas mākslas izstādēs (1963, 1965, 1967), Republikas grafikas izstādēs (1971, 1972), izstādēs “Mākslas dienas” (1971-2002), “Rudens” (1974, 1976), “Kuldīga akvareļos un grafikā” (Kuldīgas muzejs, 1970), Tallinas grafikas triennālēs (1974, 1977, 1986), “Neatkarīgie” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1995), “Rīga grāmatzīmēs” (2001), “Ekslibris Rīgai un rīdziniekiem” (RLB, 2005), “Glezniecība. Tēlniecība. Akvarelis. Grafika. Pastelis” (Dailes teātris, rīkoja “Radošo senioru nams”, kuratore Helēna Medne, 2006), Grafiķu grupas izstādē (Jūrmalas muzejs, 2012) u.c.
Valentīna Ozoliņa darbi tika iekļauti PSRS Mākslas fonda Mākslas salona pārdošanas kolekcijās Baltijas republiku akvareļu izstādē Rumānijā (Bukareste, 1959), grafikas izstādēs Polijā, Slovākijā, Bulgārijā (1960), Kanādā (1975), ASV (1976).
V.Ozoliņš rīkojis personālizstādes: Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (1975), Ventspils muzejā, bij. Izglītības darbinieku namā un kultūras namā “Rītausma”, bij. Republikāniskajā Zinību namā (1979), bibliotēkas salonā “Vecrīga” (1998) u.c. Grafiķa darbi bija sabiedrībā ļoti iecienīti un tika eksponēti Ērgļu kultūras namā (1975), bij. Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Laboratorijas korpusā (1977), uzņēmumos, kā Ogres trikotāžas kombinātā (1977), bij. Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) atpūtas kompleksā (1978), bij. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1978), Rīgas 7. slimnīcā, bij. Smiltenes 8. ceļu būvniecības rajona administratīvajā korpusā (1983). Mākslinieks piedalījies pirmajā grafikas plenērā (Lizdolē, 1987, kurators, mākslinieks Aldis Štelcs (1952–1992)), kurā strādāja Ilgnese Avotiņa, Valija Brence (1941-2009), Nadežda Popova, Nele Zirnīte, Andris Zirnītis (1954-2022), Elza Stalidzāne (1933-2022), Valentīns Ozoliņš, Vladislavs Grišins un Garijs Manto (1935-2018).
Valentīns Ozoliņš radījis un izstādījis darbus akvarelī, pastelī, kā arī veidojis ekslibrus un grafikas darbus oforta, mecotintas, linogriezuma, cinkotipijas tehnikās.
Mākslinieks tika uzņemts LMS biedra kandidāta statusā 1959. gadā ar gleznotāja, grafiķa Arvīda Jēgera (1921-2008), grafiķa Maigoņa Oša, Vasilija Kovaļova un LVI direktora P.Bauģa un Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Marģera Vītoliņa (1912-1996) ieteikumiem un ar LMS valdes un tās priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) lēmumu. Valentīns Ozoliņš 1961. gadā tika uzņemts LMS Grafikas sekcijā ar grafiķu Vasilija Kovaļova, Marģera Vītoliņa, Artura Mucenieka (1912-1984) rekomendācijām, Grafikas sekcijas priekšsēdētāja Marģera Vītoliņa ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904–1988) parakstītu lēmumu. Mākslinieks tika uzņemts, komisijai izvērtējot grāmatu grafikas darbus – Jānis Pujāts (1925-1988) “Latgales keramika” (LVI, 1960), Jevgeņijs Ratners (1911-1985) “Baltijas simfonija” (LVI, 1961), “Pāvila Rozīša kopotie raksti” (5 sējumi, LVI, 1962), un ainavas žanra darbus linogriezuma tehnikā.
Mākslinieks bija LPSR Mākslas fonda Eksperimentālās estampa darbnīcas vadītājs (no 1973.-1976.g., kopā ar meistaru Laimoni Lejnieku (1916-1989)). 1974. gadā darbojies PSRS Radošajā namā Gurzufā (Krima, Ukraina), kas rosināja mākslinieku aktīvai radošai un izstāžu darbībai. Valentīns Ozoliņš 20. gs. 70.-90. gados strādājis “Mākslinieku namā” Rīgā, 5.stāva 95. darbnīcā, kā arī piedalījies “Mākslinieku nama” atvērto durvju dienā kopā ar māksliniekiem Laimoni Blumbergu (1919-2014), Intu Bergu, Daci Lielo, Diānu Dimzu-Dimmi, Ingu Brūveri, Robertu Muzi, Liju Ragi, Sandru Bērziņu-Skrauci (1944-2021), Pēteri Sidaru, Zintu Beimani, Neli Zirnīti, Raiti Zvirbuli, fotomākslinieku Armandu Lāci (2002, 2003).
Mākslinieka devums ir novērtēts ar nozares apbalvojumiem: LMS prēmiju grafikas konkursā “Cilvēki un ceļi” (1987); TSSI (Maskava, bij. KPFSR, bronzas medaļas – 1963.g. par K.Dukura, Jāņa Menča mācību grāmatu “Aritmētika 2. klasei” (“LVI”, 1963); 1964.g. par sešu sējumu izdevuma “Viljams Šekspīrs. Kopotie raksti” (izdots “LVI”, 1963) māksliniecisko noformējumu kopā ar mākslinieku Aleksandru Stankeviču (1932-2015)); PSRS Grāmatu izstādes diplomu (1965), LPSR Grāmatu konkursa diplomu (1966).
Valentīna Ozoliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Jūrmalas muzejā, Piebalgas muzeju apvienībā “Orisāre”, Kuldīgas novada muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
