Nozīmīga ir mākslinieka Ojāra Ābola loma mākslas procesu demokratizācijā, radošo procesu veicināšanā un laikmetīgu tendenču un domāšanas integrēšanā Latvijas mākslā 20.gs. 60.-80. gados. Absolvējis LMA Monumentālās glezniecības darbnīcu O. Skulmes vadībā, Ojārs Ābols vēlāk spējis pārvarēt socreālisma gravitāciju un ideoloģisko spiedienu. Mākslinieks strādāja ainavas un klusās dabas žanros un darbos veidoja neoekspesionisma stilistikas kompozīcijas ar laikmetam atbilstošu pretstatu problemātiku, kas redzams tādos darbos kā “Antibīdermeijers”, 1969, audekls, eļļa, 150×120 cm, LMS muzejs; “Ēvelsols”, 1969, audekls, eļļa, 120×150 cm, LMS muzejs; “Cauruļvadi”, no triptiha “Procesi uz zemes”, 1978, audekls, jaukta tehnika, 100×100 cm, LMS muzejs.
Svarīga loma mākslinieka dzīvē un daiļradē bija dzīvesbiedrei, gleznotājai un ilggadējai LMS valdes priekšsēdētājai Džemmai Skulmei (1925-2019). Ojārs Ābols bija idejas autors nozīmīgajai izstādei “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984), kas bija būtisko, notiekošo pārmaiņu atainojums.
