Laiks, kurā veidojās Vijas Krastas radošā darbība, bija Latvijas PSR, 20. gs. 70-80. gadi, kam iezīmīga bija sabiedrības ieinteresētība vizuālās mākslas norisēs, īpaši – sadzīviskās, no ideoloģijas nošķirtās radošās izpausmēs glezniecībā, grafikā un akvarelī. Šādu ievirzi sekmēja arī industriālā dzīvojamo rajonu plānošana un būvniecība, kā arī dzīvokļu interjeru vienkāršie dizaina risinājumi. Nosacītie demokratizācijas procesi un labklājība sekmēja akvareļglezniecības izplatību un pieprasījumu arī privātpersonu dzīvokļu noformējumā. LMS MF lielu daudzumu akvareļu deponēja LPSR iestādēm, uzņēmumiem, ārstniecības un izglītības iestādēm, no 1982.gada tika aizsākta akvareļglezniecības plenēru kustība Cēsīs.
Vija Krasta piedalījusies izstādēs Latvijā, Krievijā, arī LMS izstāžu aktivitātēs, gūstot pozitīvas atsauksmes par brīvo un drosmīgo gleznojumu “garā piliena” tehnikā.
Vija Krasta 1965.gadā beidza Rudbāržu vidusskolas astoto klasi un mācības turpināja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (LLMV, tag. MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). LLMV pedagogi bija: dzintara apstrādes mākslinieks, mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis (1919-1997; LLMV kompozīcijas pedagogs 1945-1989, direktors 1949-1954), tēlnieks Eduards Mažeiks (1923-1983; LLMV direktors 1954-1970), gleznotāji – Kārlis Lejnieks (1911-1984; LLMV pedagogs 1952-1971), Jānis Lauva (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Kārlis Celmiņš (1894-1973; LLMV zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs 1946-1967), Matīss Zavickis (1911-1988; LLMV pedagogs no 1952), Aldis Kļaviņš (LLMV pedagogs 1967-1976, 1998.-2000, direktors 1969-1976), Visvaldis Garokalns (1933-2005; LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pedagogs 1962-1969), Valters Uzticis (1914-1991; LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1952-1989), Skaidrīte Elksnīte (1929-2002; LLMV gleznošanas un zīmēšanas pedagoģe 1965-1997), Ēriks Caune (1924-2004; LLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļas speciālo priekšmetu pedagogs 1957-1977), vēsturnieks, arheologs Pēteris Stepiņš (1914-1999) u.c.
Vija Krasta 1969. gadā beigusi LLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu, viņai līdzās LLMV absolvēja topošās mākslinieces: rotu māksliniece Gaida Štempele, keramiķe, restauratore Daiga Grīnberga u.c.
Pēc mācībām RLMV Vija Krasta no 1969. līdz 1971. gadam strādājusi par mākslinieci – dekoratori Valsts Liepājas drāmas teātrī (LDT, tag. Liepājas teātris). LDK tolaik darbojās: Andrejs Migla (1940–2021; LDT galvenais režisors 1963-1974), komponists, vijolnieks Ādolfs Reinbergs (1918-1970; LDT muzikālās daļas vadītājs 1962-1970), Albīns Dzenis (1907- 1998; LDT galvenais dekorators 1945-1971), scenogrāfs Arnolds Plaudis (1927-2008; LDT galvenais mākslinieks 1968-1970), gleznotāja Benita Astra Bitāne (LDT skatuves gleznotāja no 1957, dekoratore no 1974), scenogrāfs Igors Krilovs, komponists Imants Kalniņš veidoja mūziku M. Tvena romāna “Princis un ubaga zēns” skatuves variantam un aktrise Helga Dancberga (1941-2019).
Vija Krasta no 1971.-1975. gadam bija māksliniece bij. Centrālā konstruktoru un tehnoloģijas biroja “Zapriba” hidrotehnisko būvju projektēšanas nodaļā.
Kopš 1975. gada darbojusies kā grafiskā dizainere un šriftu māksliniece LPSR Mākslas fonda (MF) Dekoratīvas mākslas kombinātā (DMK). Vija Kasta no 1976.gada darbojusies MF DMK Noformēšanas ceha brigādē mākslinieka, gleznotāja Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā līdzās interjera dizaineriem, kā Voldemārs Lazdiņš, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš (1948-2021), Andris Melbārdis (1941-2001), Olafs Jēkabsons (1932-2014), Jānis Puciriuss (1938-2023), Imants Straupe. MF DMK mākslinieku brigāžu vadītāji bija gleznotājs Bruno Aide (1913-1994), MF DMK strādāja mākslinieki Nora Ķivule, Nikolajs Drozdovskis (1939-2020) u.c.
Vija Krasta piedalījās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) krājuma pastāvīgās ekspozīcijas – “Arheoloģija un Jūrniecība” (1975) izstrādē, veidoja ekspozīcijas vitrīnas – “Senās ostas”, “Agresija”, “Amatniecība”, “Rīgas amati”, ekspozīciju “Rīga kapitālisma attīstības periodā” (1978). Tolaik Kurta Fridrihsona radošā brigāde veidoja arī RVKM ekspozīciju “Rīdzinieks un mode” (1981) un noformēja muzeja maināmās ekspozīcijas, krājuma izstādes (piedalījās Jānis Puciriuss, Imants Straupe, kostīmu māksliniece Anta Rozefelde (1939-1998), Aija Banga, rotkalis Alfrēds Ķirulis u.c.).
Vija Krasta izstrādājusi arī izstāžu iespiedplakātu grafisko risinājumu metus un veidojusi vēsturisko rokrakstu stilistiskās kompozīcijas ekspozīcijām. Strādājot bija jāievēro Kurta Fridrihsona izstrādātie mākslinieciskie un estētiskie principi piem.: “Šrifts. Burti ir vairāk nekā izziņas vizuālā forma. Šriftam var būt ornamentālā burvība — tas reizēm ir maģisks līdzeklis”, “Vajag sataustīt vēstures nervu. Vajag atrast reizēm leģendas psiholoģisko svaru. Arī statistika var būt nervs vai leģenda. Tāpat anotācija.” u.c.
MF DMK Noformēšanas ceha darbnīca atradās “Mākslinieku nama”, Komjaunatnes krastmalā 35, Rīga, 2.stāvā (tag. 11.novembra krastmala 35, Rīga).
Māksliniece izstādēs piedalās ar akvareļiem no 1979. gada: “Mākslas dienas” jauno mākslinieku akvareļu izstāde (1979, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, RVKM), Jauno mākslinieku akvareļu izstāde (1979, bij. Centrālais Poligrāfiķu kultūras nams), 14. republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zālē “Latvija”, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija, LMMIAD), Baltijas republiku 6. akvareļglezniecības izstāde (1982, bij. izstāžu zālē “Latvija”, LMMIAD), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1982, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”), Jauno mākslinieku izstāde (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”), LMS 10. kongresam veltītā izstāde (1982, Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “PSRS mūsu dzimtene” veltīta PSRS – 60. dibināšanas gadadienai (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1983, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”), Jauno mākslinieku un arhitektu izstāde (1983, Arhitektu nams), Jauno mākslinieku un arhitektu izstāde (1984, Arhitektu nams), Republikas “Mākslas dienu” laureātu mākslas izstāde (1984, bij. izstāžu zālē “Latvija”), 11.Republikas akvareļglezniecības izstāde veltīta uzvarai LTK-40.gadadienai” (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Vissavienības akvareļu izstāde (1985, Maskava, Krievija), Vissavienības akvareļu izstāde (1986, Ļeņingrada, tag. Sanktpēterburga, Krievija), Baltijas republiku 7. akvareļglezniecības izstāde (1986, izstāžu zālē “Latvija”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1987, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”), Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltītā mākslas izstāde “Padomju zeme” (1987), 12. Republikas akvareļglezniecības izstāde (1988, bij. izstāžu zālē “Latvija”) u.c.
Vija Krasta rīkoja personālizstādi “Dienasgrāmata” (1987, Arhitektu nams) u.c.
Vija Krasta no 1982. gada tika uzņemta LMS Jauno Mākslinieku apvienībā. Pilntiesīga LMS biedre ir kopš 1988. gada un uzņemta ar gleznotājas Maijas Noras Tabakas, grafiķes, gleznotājas Maldas Muižules (1937-2022), mākslinieka Kurta Fridrihsona rekomendācijām, MF DMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) parakstītu raksturojumu, MF Izstāžu daļas darbinieces Silvijas Spūles parakstītu apliecinājumu par Vijas Krastas dalību izstādēs, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna (1944-2023) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.
Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes pozitīvs balsojums 14/27.
Vija Krasta sadarbojas ar mākslas galeriju “Antonija” un tās digitālo platformu.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un privātkolekcijās.
Attēlā: Vija Krasta – Ekspozīcijas noformējuma teksta kompozīcijas mets Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, želatīna kopija uz papīra, 23x17cm, 1975, LMS muzeja arhīvs