Sandra Eglīte ir attīstījusi savu radošo darbību fotomākslā, piedalījusies grupu izstādēs un rīkojusi personālizstādes Rīgā, Kuldīgā, Valmierā, Liepājā u.c. Nozīmīga bija Sandras Eglītes dalība LMS kā organizācijas veidošanā līdzās nozīmīgiem māksliniekiem, LMS vadītājiem, kā Džemma Skulme, Juris Petraškevičs, Egils Rozenbergs, mākslas zinātniecēm Rutai Čaupovai, Rūtai Muižniecei, Ilzei Amoliņai, Astrīdai Valterei, Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) Latvijas nacionālās komitejas bij. vadītājam, dizaineram, akvareļgleznotājam Jānim Spalviņam u.c.
Sandra Eglīte mācījusies Sedas vidusskolā (1965-1969). Pēc skolas reorganizācijas un pārejas uz krievu valodas plūsmu mācības turpināja Strenču astoņgadīgajā skolā (tag. Strenču pamatskola; no 1969-1974). Pamatskolā Sandra Eglīte mācījās pie latviešu valodas, literatūras un mākslas vēstures skolotājas, LPSR Valsts Mākslas akadēmijas mākslas vēstures un zinātnes nodaļas absolventes Guntas Kraukles (1937-2023; Strenču pamatskolas skolotāja 1960-2001), kura skolēniem ārpus klases nodarbībās stāstīja par mākslu.
No 1974.-1977. gadam Sandra Eglīte mācījās Valmieras Viestura 3.vidusskolas (tag. Valmieras Viestura vidusskola) klasē ar teātra novirzienu, kas tika izveidota no 1975./1976. mācību gada. Specializētajā teātra klasē stundas vadīja Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra (VT, tag. Valmieras teātris) darbinieki: režisore Māra Ķimele (VT režisore 1969-1989), Balfurs Ferbers (1925-2015; VT direktora vietnieks 1962-1968, direktors 1972-1976), aktieris Roberts Zēbergs (1933-2008; VT aktieris no 1960-2006), aktieris, režisors Pēteris Lūcis (1907-1991; VT galvenais režisors 1957-1991), mākslas vēstures pedagogs bija scenogrāfs Pēteris Rozenbergs (1943-1995; VT scenogrāfs 1972-1979, galvenais mākslinieks no 1976). Skolas audzēkņiem nodarbībās bija iespēja iepazīties ar izrādes tapšanas procesu, apgūt iemaņas aktiera mākslā, arī butafora, gaismotāja, ģērbēja, friziera un tehniskajās teātra profesijās, piedalīties izrādēs, strādāt vasaras praksē brīvdabas uzvedumos. Sandra Eglīte mācību laikā vidusskolā darbojās arī VT (1974-1977).
No 1977.-1979. gadam Sandra Eglīte mācījās bij. Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Režijas nodaļā (RKIDT, tag. Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras Latvijas Kultūras koledžas studiju programma “Pasākumu, teātra režija un aktiera māksla”). Tehnikuma pedagogi tolaik bija direktore Biruta Bauma, Taisa Baboliņa, Jānis Dziedātājs, V. Ozola (režijas specialitātes pasniedzēja), vasaras mācību praksēs piedalījās un vadīja bij. Rīgas pilsētas Maskavas rajona komjaunatnes komitejas otrais sekretārs, vēlāk rakstnieks, publicists Viktors Avotiņš (1947-2023). Mācoties RKIDT, Sandra Eglīte piedalījās bij. A.Upīša Valsts Akadēmiskā drāmas teātra (tag. Latvijas Nacionālais teātris) 60 gadu jubilejas pasākumos un saņēma teātra ilggadēja direktora vietnieka Zigfrīda Kalniņa (1930-1998) pateicību (1979).
Pēc RKIDT absolvēšanas, no 1980.-1983. gadam Sandra Eglīte strādāja par Sedas kūdras rūpnīcas kultūras nama (tag. Sedas kultūras nams) Mākslinieciskās daļas un Dzejas teātra vadītāju. Kultūras nama direktore bija Alla Jakovčica.
No 1983. gada Sandra Eglīte studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un zinātnes nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes apakšprogrammas Mākslas vēstures un teorijas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1978), Elita Grosmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvija Grosa (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Laila Bremša (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd) u.c.
Studiju laikā LMA, no 1983. gada Sandra Eglīte sāka piedalīties mākslas norisēs. 1984. gadā “Mākslas dienas 84” ietvaros Mērsragā rīkoja grafiķa Jāņa Reinberga (1937-2021) personālizstādi. Mākslas zinātniece publicēja konferenču, izstāžu apskatus, rakstus un intervijas ar autoriem: grafiķi Dainu Lapiņu, Andri Lapiņu, tekstilmāksliniekiem Edīti Pauls-Vīgneri, Rūdolfu Heimrātu (1926-1992) u.c. Raksti tika publicēti laikrakstos “Padomju Jaunatne” (1983), “Literatūra un Māksla” (1986), žurnālā “Skola un Ģimene” (1986) u.c.
Studējot LMA, Sandra Eglīte bija tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas metodiķe (1987-1988) bij. E. Melngaiļa Republikāniskajā Tautas mākslas un kultūras izglītības darba metodiskajā centrā (LNKC, tag. Latvijas Nacionālais kultūras centrs), veidoja tekstus LNKC izdevumam “Informācija un Metodika”. LNKC direktors tolaik bija diriģents, komponists Jānis Rijnieks (1939-2021).
Sandra Eglīte 1988. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un zinātnes nodaļu ar diplomdarbu “Pašportrets latviešu padomju glezniecībā”, vadītājs Eduards Kļaviņš. Līdzās Sandrai Eglītei LMA Mākslas vēstures un zinātnes nodaļu pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Diāna Barčevska ar diplomdarbu “Jūgendstila dekoratīvā glezniecība Rīgas arhitektūrā” un Ilze Grote ar diplomdarbu “Latgales 18. gs. dekoratīvās tēlotājas mākslas ikonogrāfija”. Pie vadītāja, grafiķa Valda Villeruša absolvēja Marita Bērziņa ar darbu “Latviešu grāmatu grafika 20. gs. 20. gados”, pie vadītājas, arhitektes Ingunas Rībenas beidza Klāvs Grass ar darbu “Pilsētvides attīstības īpatnības”, pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Una Hānberga ar darbu “Aleksandra Beļcova” un Dace Vārava ar darbu “Rūdolfs Pinnis”, pie vadītāja Pētera Zeiles absolvēja Ainārs Ikstens (1963-2021) ar darbu “Visvaldis Peņģerots”, pie vadītājas Laimas Reihmanes – Ilona Kubile ar darbu “Latviešu padomju kultūras plakāts sešdesmitajos – astoņdesmitajos gados”, Lauma Ratniece ar darbu “Latvijas PSR māksla ārzemēs 70.-80. gados”, pie vadītāja Ojāra Spārīša absolvēja Ina Līne ar darbu “Jēkabs Spriņģis”, Anita Pīre ar darbu “Liepājas vecākās paaudzes mākslinieki J. Lauva, M. Zavickis, V. Uzticis” u.c.
No 1988.-1997. gadam Sandra Eglīte bija LMS darbiniece – Jauno Mākslinieku apvienībā (JMA) referente, Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja. Mākslas zinātniece organizējusi simpozijus bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari (vēlāk LMS Radošais nams “Dzintari”) un piedalījusies arī starptautisko simpoziju rīkošanā LMS Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā un LMS muzeja Zvārtavas pilī, kā arī akvareļglezniecības plenēros Cēsīs.
Sandra Eglīte piedalījās LMS Mākslas dienu izstāžu rīkošanā, bija kuratore un veidoja dokumentālo filmu “36 Young Artists” (1990, ar Anitu Pīri, bij. Rīgas komercbankas pasūtījums), izstādes – “Jaunie latviešu mākslinieki” (1993, bij. galerija “Daugava”, tag. LMS galerija; Brisbena, Austrālija, katalogs), 3. Miniatūrgrafikas triennāles LMS ekspozīcija (1994, Šomaljēra, Francija), gleznotāja Bruno Vasiļevska (1939-1990) piemiņas izstāde “Portrets. Ainava. Klusā daba” (1994, LMS galerija, buklets), “Latviešu grafika” (1994, Halle, Vācija), konkursa izstāde “Gadsimta … gadi” (1994, LMS galerija, katalogs). Mākslas zinātniece piedalījās LMS gadagrāmatas laidienu sastādīšanā “Latvijas Mākslinieku savienības ziņas” (I – IV, 1994-1996).
Sandra Eglīte ar fotomākslu piedalījusies izstādēs: “1/125 sekundes daļa” (1999, Dailes teātris), “Autoexotica 2000” (2000, izstāžu halle “Skonto”), “Autoexotica 2001” (2001, izstāžu halle “Skonto”), “Sapņi uz riteņiem” (2003, bij. “Rokkafejnīca”, Liepāja; 2004, bij. ARK zobārstniecības klīnika), “No pasaules malām” (2006, RVKM Mencendorfa nams), “Mans putns” (2015-2017, Latvijas Dabas muzejs) u.c.
Māksliniece rīkojusi nelielas grupu izstādes un personālizstādes: “Dimensijas” (2000, kopā ar Ingrīdu Evelieti, Lauru Ieviņu), “Svalbard. Pusnakts saules zeme” (kopā ar stikla mākslinieci Ilzi Dūdiņu, 2014, RVKM Mencendorfa nams; 2016, Valmieras muzejs) u.c. Sandra Eglīte publicējusi savu autordarbu izdevumu “Ziemeļzeme Svālbara” (2019).
Sandra Eglīte bija LMS JMA no 1988. gada. LMS biedre ir no 1994. gada un uzņemta ar grafiķu Jura Petraškeviča, Andreja Kalnača, keramiķes Valdas Podkalnes rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Bruno Vasiļevskis “Klusā daba”, 1973, audekls, eļļa, 50×65 cm, LMS muzejs