Astrīda Rogule kā mākslas zinātniece pierādījusi sevi, atklājot ikvienam arvien interesantāku muzeju un vizuālās mākslas pasauli.
Mākslas zinātniece no 1978.-1981. gadam studējusi P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē (LU, tag. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte). Studiju laikā LU strādājusi V.Lāča LPSR Valsts bibliotēkā (tag. Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1975-1976).
Pēc LU absolvēšanas, no 1981.-1989. gadam Astrīda Rogule darbojās J.Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (JRLMVM, tag. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs) kā lasītavas pārzine, Mākslas nodaļas vadītāja.
Paralēli darbam muzejā Astrīda Rogule studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes apakšprogrammas Mākslas zinātnes un teorijas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2016; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1978), Elita Grosmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvija Grosa (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Laila Bremša (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd), Ojārs Spārītis (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs no 1986), Ingrīda Burāne (LMA Latvijas mākslas vēstures mācību laboratorijas vadītāja no 1979) u.c.
Astrīda Rogule 1992. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļas bakalaura studiju programmu; diplomdarbs – “Latvijas Nacionālās operas dekorators Pēteris Rožlapa”, vadītāja Genoveva Tidomane. Līdzās Astrīdai Rogulei LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Inga Apmane ar diplomdarbu “Historisma un jūgendstila periodu arhitektūra Ventspilī”, pie vadītājas Ingrīdas Burānes absolvēja Ingrīda Ostrakovska ar darbu “Marija Induse-Muceniece”, pie vadītāja Roma Bēma absolvēja Baiba Pīra ar darbu “Teodora Uldriķa dzīve un daiļrade”, Anita Stakaus ar darbu “Maija Dragūne” pie vadītājas Laimas Reihmanes, Ginta Upeniece ar darbu “Medaļu kolekcija Latvijas kultūras muzejā “Dauderi”” pie vadītāja Ojāra Spārīša.
Jau studiju laikā LMA, no 1989. gada Astrīda Rogule sāka strādāt Latvijas Mākslas muzeju apvienībā (LMMA, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). LMMA tolaik darbojās: Ilze Konstante (LMMA ģenerāldirektore 1987-2000), Māra Lāce (LMMA zinātniskā līdzstrādniece no 1973 un šobrīd LNMM vadītāja kopš 2001), Edvarda Šmite (LMMA, vēlāk LNMM speciāliste 1972-2015) u.c.
Latvijas Mākslas muzeju apvienībā tolaik ietilpa: bij. Latvijas Valsts Mākslas muzejs (VMM, Māra Lāce vadītāja 1989-2000), bij. Ārzemju mākslas muzejs (ĀMM, Mārīte Lapiņa vadītāja no 1989, Daiga Upeniece kopš 1995), bij. Mākslas muzejs “Arsenāls” (Velga Pule vadītāja 1990-2000, tag. LNMM), bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs (Alīda Krēsliņa, vadītāja no 1988, tag. DMDM, LNMM), Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi”, G.Šķiltera memoriālais muzejs (vadītāja Ilga Skujeniece no 1973, šobrīd nepastāv), T.Zaļkalna memoriālais muzejs (1976-1994; šobrīd nepastāv), izstāžu zāle “Latvija” (vadītāja Aneta Sviķe no 1988-1998; šobrīd nepastāv), Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi” (direktore Dzintra Andrušaite direktore no 1991-2006, tag. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa).
No 1989.-1992. gadam Astrīda Rogule bija LMMA Mākslas muzeja “Arsenāls” tēlniecības kolekcijas glabātāja. Pēc LMA absolvēšanas darbojās kā LMMA zinātniskā sekretāre no 1992.-1997. gadam. Mākslas zinātniece veica arī kuratores pienākumus izstādēm: Zviedrijas mākslinieku izstāde “Hansa Omana akvareļi” (1990, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls” (MM “Arsenāls”), tag. LNMM), “Gaisa uzbrukums” (1991, MM “Arsenāls”), Starptautiskā tēlniecības izstāde “Kvadriennāle Rīga – 92” (1992, līdzās mākslas zinātniecēm Rutai Čaupovai (LMS), Gundegai Cēberei (KM), MM “Arsenāls”, bij. LMS “Tēlnieku nams”, bij. Rīgas “Skulptūru dārzs”), “Eva Lange. Personālizstāde” (1993, galerija “Rīgas Galerija”), tēlnieka Kārļa Zemdegas simtgades atceres izstāde (1994, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM), “Laimonis Mieriņš. Personālizstāde” (1995, VMM), Vidzemes priekšpilsētas mākslinieku izstāde (1995, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga – 96. Krustceles” (1996, MM “Arsenāls”, bij. LMS “Tēlnieku nams”, bij. Rīgas “Skulptūru dārzs”), LMMA brīvdabas tēlniecības ekspozīcija (1997, bij. Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi” dārzs), “Kvadriennāle Rīga – 2000” (2000, MM “Arsenāls”, bij. LMS “Tēlnieku nams”, bij. Rīgas “Skulptūru dārzs”, LMS galerija) u.c. Vēlāk bijusi kuratore Venēcijas biennāles 54. starptautiskās mākslas izstādes Latvijas ekspozīcijai “Mākslīgais miers” (2011, mākslinieks Kristaps Ģelzis), tēlnieka Paula Jaunzema personālizstādei “Viss ir akmenī III” (2022, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs) u.c.
Astrīda Rogule no 1989. gada ir veidojusi publikācijas: “Padomju Jaunatne” (12.12.1989.) – “Par vienu izstādi “Arsenālā””; “Latvijas Jaunatne” Nr.216-217 (24.12.1990.) – “Gadalaiku maiņa” par miniatūrgrafikas izstādi; Nr.8 (31.01.1991.) – “Mākslinieki-Rīgas aizstāvjiem. Izstāde”; Nr.19 (11.03.1991.) – “Pamatvērtība-pozitīvās emocijas Lilitas Postažas darbi “Arsenālā”; Nr.34 (19.04.1991.) – “Viens no mūslaiku ieguvumiem Reiterna namā”; Nr.140 (04.10.1991.) – “Šodien “Arsenālā” Hanss Omans, kas nemīl pilsētu’’; Nr.151 (19.10.1991.) – “Izstāžu zālē “Arsenāls””; Nr.34-35 (25.02.1992.) – ““Arsenālā” – naivisti” par izstādi “Naivisms Latvijas glezniecībā” (1992, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”); Nr.127 (11.06.1993.) “Pirms un pēc”, par Borisa Bērziņa vadītās meistardarbnīcas absolventu: Vitas Jurjānes, Ilzes Neilandes, Māras Ozolas, Īras Rozentāles un Baibas Sprances gleznu izstādi. Mākslas zinātnieces publikācijas bijušas arī laikrakstos: “Izglītība” (agrāk – Skolotāju Avīze), Nr.44 (02.12.1993) – par galeriju “G&G” (“Trijos Brāļos”); “Brīvā Latvija”: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, Nr.43 (13.11.1995.) – “Mākslinieks ar savu seju” par Laimoņa Mieriņa personālizstādi Londonā, Cunven galerijā, Lielbritānijā; “Neatkarīgā Cīņa”, Nr.125 (31.05.1994) – “Tēlniecības smalkumi”, par Latvijas 8. medaļu mākslas triennāli (1994, RVKM Mencendorfa nams); “Diena” (07.07.1995) – “Džanni Lozāno Rīgā” rotām; “Tev”, “Nedēļa Tev” (01.11.1993.) – “Par zviedru tēlnieci “Rīgas Galerijā”” (Eva Lange), (20.02.1994) – par Marjas Kanervo izstādi galerijā “Rīgas Galerija”; “Neatkarīgā Rīta Avīze” Nr.170 (27.07.1995) – par Laimoni Mieriņu; “Izglītība un Kultūra” Nr. 28 (03.08.1995.) – “Māksla ir augšanas process” par Laimoni Mieriņu.
Astrīda Rogule veidojusi publikācijas žurnālam “Māksla”: Nr.7 (01.07.1994.) – “Marja Kanervo “Rīgas Galerijā”” par Marju Kanervo (Somija); Nr.1 (01.01.1995.) – “Īras Rozentāles. Parīzes orģija”; Nr.3 (01.07.1995) – “Laimonis Mieriņš. Domāt ar krāsu” par Laimoni Mieriņu (Lielbritānija); Nr.3 (01.07.1996) – “Antonijs Gormlijs Latvijā” par Antonija Gormlija (Lielbritānija) izstādi “Eiropas lauks”. Rakstījusi arī žurnālam “Studija” – Nr. 3 (1998) “Pedvāle 1998”, žurnālam “Sieviete” – Nr.4 (1992) “Par LMMA muzejiem”.
Astrīda Rogule veidojusi šķirkļus “Piezīmes par mākslu” izdevumam “Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja raksti” (1992), “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 1.- 2. sējumiem (1995, 1996, “Latvijas enciklopēdija”) u.c. Sastādījusi izdevumu “Latvijas Mākslas muzeju apvienība” (1993, “Māksla”, angļu val.) un katalogus: “Starptautiskā tēlniecības izstāde “Kvadriennāle Rīga – 92” (1992), “Starptautiskā tēlniecības “Kvadriennāle Rīga – 96. Krustceles” (1996, AGB), “Valdis Štrāls. Kaislības tēmas risinājumi rotu komplektos” (1995, LU tipogrāfija).
1997. gadā Astrīda Rogule eksternā beigusi LMA maģistra programmu ar darbu “Izstāžu menedžments. Teorija un prakse”. 2000. gadā ieguvusi maģistra grādu muzeoloģijā Lesteres universitātē (Lielbritānija), diplomdarbs – “Latvijas muzeju akreditācija. Pirmie soļi, pirmās problēmas”, vadītāja S.Pīrsa.
20.-21.gs mijā būtiska bija Astrīdas Rogules iesaiste LR Kultūras ministrijas (kultūras ministre – mākslas kritiķe Helēna Demakova) pārraudzībā esošajā valsts aģentūrā “Jaunie “Trīs brāļi””, kas paredzēja arī Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja (LLMM) izveidi. Astrīda Rogule tika iekļauta LLMM arhitektūras projektu konkursa ekspertu darba grupā (2004), LLMM starptautiskajā krājuma ekspertu komisijā (2005) kopā ar māksliniekiem Leonardu Laganovski, Raiti Šmitu, Gintu Gabrānu u.c. 2008. gadā mākslas zinātniece bija biedrības “Laikmetīgais mākslas muzejs” valdes locekle līdzās valdes priekšsēdētājai Zanei Čulkstenai u.c. Astrīda Rogule 2004. gadā piedalījusies Venēcijas biennāles 51. starptautiskās mākslas izstādes Latvijas ekspozīcijas ekspertu darba grupā un pretendentu atlasē. Tika atlasīta ekspozīcija “Tumsas spuldze” (2005, “F5 / Famous Five” mākslinieki Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ervīns Broks, kuratore: Līga Marcinkeviča).
No 1996. gada Astrīda Rogule darbojusies ICOM Starptautiskajā muzeju padomē (UNESCO), VKKF mākslas padomē, bijusi Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja (2007) un “Purvīša balvas” neatkarīgo ekspertu darba grupā (2013/2014, 2017/2018).
Šobrīd Astrīda Rogule ir LNMM laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja.
Mākslas zinātniece aktīvi pievērsusies arī pedagoģes karjerai. Bijusi pasniedzēja tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (1994-1995), bij. Liepājas Pedagoģiskajā universitātē (no 2001, tag. RTU Liepāja), LMA (no 1997), Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1998) u.c.
Astrīda Rogule ir LMS biedre kopš 1996. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieču Ilzes Konstantes, Irēnas Bužinskas, Māras Markēvičas (1938-2012) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Mākslas zinātniece aktīvi darbojusies LMS, bijusi LMS radošo programmu direktore no 1997.-2000. gadam, rīkojusi “Rudens – 98” izstādi (1998, bij. izstāžu zāle “Latvija”) un “3.starptautiskais Zvārtavas simpozijs. Porcelāna apgleznošana. Vides tēlniecība” (1999, Starptautiskais izglītības un informācijas centrs “Zvārtavas pils”), piedalījusies arī LMS muzeja izveidē.
Kristaps Ģelzis “Šķirsts”, 1987, papīrs, oforts, sausā adata, 50×62 cm, LMS muzejs