Maija Nora Tabaka daiļradē pievērsusies radošās personības raksturojošai glezniecībai, kas atklāj tās patieso dabu, veidojot tēlainu stāstu. Personas, kas autores savdabīgajā rokrakstā iekļautas kompozīcijās ir kultūras darbinieki, mākslinieki – Valdis Āboliņš, Rūta Šteinerte, Imants Lancmanis, Regīna Razuma, Lilija Dinere, Juris Rapa, Atis Kļaviņš, Imants Reinholds, Tatjana Bēma, Ivonna Veiherte u.c. Maijas Noras Tabakas nozīmīgas izstādes, kas raisījušas lielu skatītāju interesi, norisinājušās Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Krievijā, Čehijā, Polijā, Lietuvā, Itālijā, ASV, Portugālē, Francijā u.c.
Maija Nora Tabaka no 1946. gada mācījās Rīgas 23.septiņgadīgajā skolā un pēc piektās klases Rīgas 4.vidusskolā (tag. Rīgas Angļu ģimnāzija) un to beidza 1957. gadā. Skolas direktors tolaik no 1951.-1968. gadam bija Egons Mauriņš (1926-2020).
Maija Nora Tabaka mākslas pamatus iepazinusi, mācību laikā pamatskolā un vidusskolā apmeklējot mākslinieka Ausekļa Baušķenieka (1910-2007) vadīto Rīgas Pionieru pils (RPP, tag. Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”) zīmēšanas studiju. Viņas zīmējumi bija iekļauti RPP izstādēs, kā “Ilustrācija A. Brigaderes pasakai “Maija un Paija”” (1954).
No 1957. gada Maija Nora Tabaka studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA Grafikas nodaļas pasniedzēji bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975), gleznotāja Gundega Vaska (1917-2005; LMA Grafikas nodaļas asistente 1950-1952, vadītāja 1956-1962), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
No 1959. gada Maija Nora Tabaka studijas turpināja LMA Glezniecības nodaļā. LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Nikolajs Breikšs (1911-1972; Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā 1945-1988), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997). 1961. gadā Maija Nora Tabaka studijas pārtrauca.
Māksliniece 60.-70. gados iekļāvās radošajā kopā “Kaza” un intelektuālajā “franču grupā” bij. kafejnīcā t.s. “Kaza” (kafejnīcā “Sputņik” Vaļņu ielā 10, Rīga), kurā sastapa gleznotājus Imantu Lancmani, Bruno Vasiļevski (1939-1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu (1941-2023), ansambļa “Rīgas Pantomīma” mīmus Modri Tenisonu (1945-2020), Ansi Rūtentālu (1949-2000), Eiženu Valpēteru u.c.
Maija Nora Tabaka izstādēs piedalās no 1963. gada, pirmās izstādes: Republikas Tēlotājas mākslas izstāde VĻKJS-45 (1963, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LNMM), Republikas 4. Portretu izstāde (1964, VMM, LNMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde veltīta LPSR 25. gadadienai (1965, VMM, LNMM).
1964. gadā māksliniece darbojās LPSR KM Zinātniskās restaurācijas kantora veiktos arheoloģiskajos izrakumos.
Maija Nora Tabaka studijas LMA turpināja no 1965. gada, kad par LMA pedagogiem kļuva: Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999). Māksliniece absolvēja LMA Glezniecības nodaļu 1969. gadā ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Jauno mākslinieku grupas portrets” (125×210 cm, audekls, eļļa), vadītājs Eduards Kalniņš. Līdzās Maijai Norai Tabakai LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Rūta Šteinerte (1927-2003) ar darbu “Parkā”, Marina Ainbindere ar diplomdarbu “Lauku autobusā”, Dagmāra Villeruša, savukārt pie vadītājiem Eduarda Kalniņa un Induļa Zariņa absolvēja Ieva Šmite (Lancmane, 1943- 2004) ar darbu “Rīgas panorāma”.
Pēc LMA absolvēšanas Maija Nora Tabaka darbojās Rīgas 43. namu pārvaldē kā māksliniece noformētāja un sadarbojās uz līguma pamata ar MF kombinātu “Māksla”.
Pēc LMA absolvēšanas māksliniece piedalījās izstādēs: Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Mākslinieku dienas” (1968, VMM), 7. jauno mākslinieku izstāde (1969, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde LPSR-50 (1969, VMM), Republikas 5. Portretu izstāde (1970, VMM, LNMM), “Rīga – Latviešu avangards” (1988, Rietumberlīne, Vācija), “Mūsdienu padomju gleznotāji no Rīgas” (1989, Eduarda Nahamkina mākslas galerija, Ņujorka, ASV), “Mūsdienu latviešu glezniecība” (1991, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Māksla pēc gadsimta” (1996, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Rīgas Galerijas 5 gadu darbības jubileja” (1997, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “70. gadi. Lietas un cilvēki. Gleznas” (1998, LMS galerija), “Esības prieks” (1999, VMM, LNMM), “Baltijas māksla. Glezniecība. Tēlniecība” (2000, ASV), LMS gadskārtējā izstāde “Rudens 2001” (2001, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), “Laikmeta liecinieki” (2002, VMM, tag. LNMM) u.c.
Maija Nora Tabaka rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes, piemēram, “Maijas Tabakas, Guntas Liepiņas, Leonīda Mauriņa, Bruno Vasiļevska darbu izstāde” (1975, bij. Jūrmalas izstāžu zāle). Nozīmīgi, ka māksliniece, pateicoties Rietumvācijā dzīvojošā latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa (1939-1984) iniciatīvai, ieguva DAAD (Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienests) stipendiju. No 1977.-1978. gadam gleznotāja bija uzaicināta darboties Rietumberlīnes Mākslas akadēmijā un 1979. gadā Betānijas mākslinieku namā notika apjomīga personālizstāde “Maija Tabaka (Riga). Bilder 1962-1978”. Vēlāk gleznotāja radoši turpināja veidot personālizstādes: “Maijas Tabakas gleznas par Rietumberlīnes tēmu” (1980, bij. Republikas Zinību nams, plakāts Atis Kļaviņš), “Maija Tabaka un Rietumberlīne” (2017, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Maijas Tabakas gleznas” (1983, Rostoka, VDR, Zviedrija), “Maija Nora Tabaka. Glezniecība” (1984, Maskava, Krievija), “Maija Tabaka. Miniatūras. “Aktīvie priekšmeti”” (1995, bij. galerija “ASūna”) “Maija-Nora Tabaka. Gleznas 1992-1996” (1996, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Maija-Nora Tabaka. Gleznas” (1996, bij. galerija “Kolonna”), “Maija Tabaka. Sapņu vāzes” (1998, Ivonnas Veihertes galerija), “Maija-Nora Tabaka. Mazā balerīna” (1999, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Maija Tabaka” (2001, Ivonnas Veihertes galerija), “Maija Tabaka. Gleznas. Retrospekcija un jaunie darbi” (2004, VMM, LNMM), “Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija” (2016, Liepājas muzejs), “Maija Tabaka un Rietumberlīne” (2017, izstāžu zāle “Arsenāls”) u.c.
Par ieguldījumu Latvijas vizuālajā mākslā 2000. gadā māksliniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Maija Nora Tabaka saņēmusi valsts un nozares apbalvojumus: Purvīša balvu par mūža ieguldījumu mākslā (2021), Īpašo Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu Latvijas mākslā un sasniegumiem starptautiskā kontekstā (2019), LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukumu (1984), Latvijas ĻKJS CK prēmiju literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā par jaunatnei veltītām tēmām (1980), LMS medaļu un Goda rakstu (1974), Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības goda rakstu (1978).
Māksliniece darbojusies grāmatu grafikā un ilustrējusi bērnu grāmatas: Vilis Plūdonis “Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” (1980, “Liesma”), Ļevs Tolstojs “Trīs lāči” (1982, “Liesma”), “Latviešu tautas brīnumpasakas” (1998, “Zvaigzne ABC”), Kārlis Skalbe “Ziemassvētki mežā” (2018, “Zvaigzne ABC”). Autore publicējusi tekstus laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Māksla”. Mākslinieces darbi izmantoti izdevniecības “Jumava” grāmatu noformējumam: Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita” (2005, “Jumava”), Džons Apdaiks “Īstvikas raganas” (1998, “Jumava”) u.c.
Maijas Noras Tabakas daiļradei ir veltīti: sērijas “Mūsu mākslinieki” izdevums “Maija Tabaka” (1983, autors Zigurds Konstants, “Liesma”), dokumentālā filma “Nostāsti. Maija Tabaka” (1976, režisori Hercs Franks, Ansis Epners, “Rīgas Kinostudija”), grāmata “Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi” (2010, autore Līga Blaua, “Jumava”), izstādes “Maija Tabaka un Rietumberlīne” katalogs (2017, sast. Ivonna Veiherte, “Neputns”).
Maija Nora Tabaka ir LMS biedre kopš 1970. gada un uzņemta ar gleznotāju Eduarda Kalniņa, Borisa Bērziņa, grafiķa Artura Ņikitina (1936-2022) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Māksliniece aktīvi darbojusies LMS, bijusi ievēlēta kā LMS valdes locekle, prezidija sekretāre (1982-1987), LPSR Mākslas fonda (MF) valdē (1976), Glezniecības nozares mākslas padomes locekle (1973-1991), darbojusies kā MF izstāžu pieņemšanas komisijas priekšsēdētāja (1984).
No 1958.-1990. gadam Maija Nora Tabaka darbojās bij. “Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībā”.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē (Vācija), Berlīnes Nacionālajā galerijā (Vācija), Zimmerli Mākslas muzejā (ASV) u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās.
Maija Nora Tabaka “V. Āboliņa portrets”, 1978, audekls, eļļa, 176×137 cm, LMS muzejs