Māksliniece Vizma Krieviņa beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Ādas mākslinieciskās apstrādes nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Ādas izstrādājumu dizaina programma) 1961. gadā un iepazinusi ādas dizaina priekšmetu konstruēšanas pamatus un kompozīciju pie pasniedzējiem: Veras Cepurītes (1915-1993), Ausmas Daukstes (1929-2005), Lilijas Graudiņas un gleznotāja Kārļa Sūniņa (1907-1979). RLMV absolventi varēja pievienoties Mākslas fonda kombināta “Māksla” ādas apstrādes meistariem Inārai Zvaigznei un Leonardam Frankam.
Vizma Krieviņa izlēma turpināt mācības, studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas mākslas apakšnozare) no 1961.-1967. gadam. LMA absolvējusi ar diplomdarbu “Ilustrācijas V. Šekspīra komēdijai “Divpadsmitā nakts”” ksilogrāfijas tehnikā, vadītājs – grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989). V. Krieviņas kursa biedri studēja pie R.Zariņa audzēkņa, pasniedzēja, grafiķa, oforta meistara Artura Apiņa (1904-1975) – Baņuta Ancāne izstrādāja darbu oforta tehnikā “Aktieru: Luija Šmita, Kārļa Sebra, Rasmas Garnes, Antras Liedskalniņas portreti”, Rūsiņš Rozīte (1943 -1978) izstrādāja darbu “Latviešu strēlnieki” oforta tehnikā. Pasniedzēji Vizmai Krieviņai LMA bija grafiķi, gleznotāji Gundega Vaska (1917-2005), Alberts Goltjakovs (1924-2016), gleznotāji, pedagogi Valdis Dišlers (1922-2011), Uga Skulme (1895-1963), Leo Svemps (1897-1975), plakāta mākslas veidotājs Maigonis Osis (1929-1988).
1966. gadā LMA studentes, grafiķes Māra Rikmane un Vizma Krieviņa veidojušas dekorācijas Ventspils Tautas teātra izrādei, ko iestudējis režisors Raimonds Kugrēns (1912-1992).
Studējot LMA, Vizma Krieviņa uzsāka darbu RLMV kā kompozīcijas un lietišķās grafikas pasniedzēja (1966.-1969.g. un turpināja pēc 1978.g.). Māksliniece bijusi vizuālās mākslas plenēru pedagoģe Latvijas skolu skolēnu vasaras nometnēs “Varavīksne”, “Gauja-79”. Nodarbības (1978, 1979, 1981) ar Vizmu Krieviņu vadīja pazīstami mākslinieki un mākslas zinātnieki: Ausma Krūmiņa, Māra Linkaite (1945-2016), Ojārs Bērziņš, Jānis Anmanis, Vilis Vizulis (1952-2017).
Vizma Krieviņa ir LMS biedre kopš 1969. gada, ar grafiķu Maigoņa Oša, Aleksandra Dembo (1931-1999), gleznotāja, dizainera Aleksandra Stankeviča (1932-2015) rekomendācijām uzņemta LMS Grafikas sekcijā.
V. Krieviņa izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Māksliniece piedalījusies izstādē “Mākslas dienas” (1967), tās pasākumos kopā ar Nelliju Darkēviču (1940-2022), Gunti Strupuli (1933-1974), Dzintru Zvejnieci (1939-2002) un Andreju Zvejnieku (1939-2018), Edvīnu Kalnenieku, Lolitu Zikmani (1972, Jelgava). Māksliniece piedalījusies PSRS un Republikas tēlotājmākslas izstādēs: veltītai Komjaunatnes 50.gadadienai (1968), Jauno mākslinieku izstādē (bij. ĀMM, 1970), Republikas grafikas izstādē (“Mākslinieku nams”, 1974), Baltijas republiku grafikas triennālē (1974).
Vizma Krieviņa darbojusies grāmatu grafikā izdevniecībā “Liesma”, bijusi māksliniece grāmatām: Elzas Vēciņas (1914-1988) “Baltā ābele pelēkā seģenē” (“Liesma”, 1984), Žaņa Grīvas (1910-1982) “Cīņa, varonība, Spānija” (“Liesma”, 1985), Skaidrītes Kaldupes (1922-2013) “Avotkrūze” (“Liesma”, 1985), “Cīruļmaize” (“Liesma”, 1989). Māksliniece veidojusi rakstu grafisko noformējumu žurnālam “Zvaigzne”, laikrakstam “Literatūra un Māksla” u.c.
Vizmas Krieviņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
