Irīda Lazdiņa (Ēmane) no 1957.-1965.gadam mācījās Rīgas 6.vidusskolā un no 1965.-1969.gadam Rīgas Elektromehaniskajā tehnikumā (tag. Rīgas Tehniskā koledža), kur ieguva tehniķes-elektriķes specialitāti. Irīda Lazdiņa pēc tehnikuma beigšanas no 1969.-1972. gadam veica tehniķes darbu LPSR Valsts rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā “Latgiproprom”, no 1970. gada “Rūpnīcprojekts”. Tolaik pēc “Rūpnīcprojekts” projekta norisinājās bij. šūšanas ražošanas apvienības “Rīgas Modes” nama būvniecība (1965-1973, arhitekts Viktors Rimša, tag. Brīvības ielā 49/53, Rīgā). Irīda Lazdiņa bija tehniķe galvenā mehāniķa nodaļā bij. V.I.Ļeņina Rīgas Elektromehaniskajā rūpnīcā (1972-1973).
Irīda Lazdiņa no 1973.gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Interjera un iekārtu nodaļā (Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Interjera dizaina specialitāte). LMA Interjera un iekārtu nodaļas pasniedzēji tolaik bija: arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001). Voldemārs Šusts bijis LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), vairāku pieminekļu un interjeru autors Latvijā. Kā pedagogi LMA Interjera un iekārtu nodaļā darbojās: arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA pedagogs 1962-1986), Modris Ģelzis (1929-2009; LMA pedagogs 1962-1967), gleznotāji, dizaina mākslinieki, gleznotāji Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021), dizainers Alnis Mitris (LMA pedagogs) u.c.
Studiju laikā LMA no 1975.-1978. gadam Irīda Lazdiņa darbojusies kā māksliniece bij. Republikāniskajā sanitārās izglītības namā bij. L.Paegles ielā, Rīga, tag. Antonijas iela.
Irīda Lazdiņa 1978. gadā absolvējusi LMA Interjera un iekārtu nodaļu ar diplomdarbu “Televīzijas centra haļļu un vestibilu interjeru projekti”, vadītājs Juris Pētersons. Līdzās Irīdai Lazdiņai pie vadītāja Aļņa Mitra absolvēja Mārtiņš Heimrāts ar darbu “Tekstils kā apdares materiāls jauniešu klubā” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Irīda Lazdiņa strādāja par interjera mākslinieci Rīgas Modeļu namā (RMN) no 1978.-1983. gadam, viņas pienākumos ietilpa publicitātes grafiskā dizaina, izdales materiālu dizaina, modes industrijas produkcijas etiķešu, logotipu izstrāde. RMN tolaik darbojās: modeļu māksliniece Ērika Pauzere (1927-2009; RMN māksliniece no 1972, galvenā māksliniece), Rasma Boitmane (1945-2023; RMN modeļu māksliniece), Lidija Zariņa (RMN apģērbu māksliniece, modelētāja 1966-1984, RMN galvenā mākslinieka vietniece 1984-1988), V. More, Ārija Punenova (1931-2018; RMN modeļu māksliniece un modele), V. Vula, M. Zariņa, G. Zīle, Ingrīda Drāzniece (RMN apģērbu modeļu māksliniece, modelētāja 1976-1990), Asnate Smeltere (RMN modeļu demonstrētāja) u.c. RMN modeļu mākslinieču tērpiem, galvenokārt dzintara rotas kopš 1960.gadiem bija gatavojuši rotkaļi: Eižens Auniņš, Aldis Auniņš, L.Zigels, Georgs Romulis (1928-2015), Aivars Riekstiņš, Jānis Mikāns (1947-2024) u.c.
No 1984.gada māksliniece darbojās uz līguma pamata bij. LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā (MF DMK). MF DMK Noformēšanas cehā tolaik darbojās brigāde mākslinieka, gleznotāja Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā, dizaineri Voldemārs Lazdiņš, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš (1948-2021), Andris Melbārdis (1941-2001), Olafs Jēkabsons (1932-2014) un šrifta māksliniece Vija Krasta. DMK citas mākslinieku brigādes vadītājs bija gleznotājs Bruno Aide (1913-1994) un mākslinieki Nora Ķivule, Nikolajs Drozdovskis (1939-2020) u.c. Irīda Lazdiņa izstrādājis interjera projektu Rīgas 66.vidusskolai (1983, ar tolaik dzīves biedru Voldemāru Lazdiņu) u.c.
Irīda Lazdiņa bija Latvijas Kultūras fonda (LKF, dib.1987) mākslas galerijas “Laiva” vadītāja (1995-2000, LKF priekšsēdētāja, mākslas zinātniece Ramona Umblija, Ģertrūdes ielā 26, Rīga). Galerija sadarbojās un eksponēja mākslinieku: keramiķu Pētera Martinsona (1931-2013), Ilonas Romules, Daiņa Pundura, tekstilmākslinieču Ievas Krūmiņas, Ivetas Vecenānes, metāmākslinieku Jura Gagaiņa-Kagaiņa (1944-2017), Daiņa Egles, Andra Silapētera, vitrāžas mākslinieces Mārītes Vaišļas u.c. darbus.
Irīda Lazdiņa piedalās izstādēs no 1979.gada: Jauno mākslinieku akvareļu izstāde (1979, bij. Poligrāfiķu centrālais klubs), PSRS Mākslas augstskolu diplomdarbu izstāde (1979, bij. Ļeņingrada, tag. Sanktpēterburga, Krievija), 10. Republikas akvareļglezniecības izstāde (1981, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LNMM), “Ainava un klusā daba” (1981, bij. Dzintaru izstāžu zāle, Jūrmala), 14. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zālē “Latvija”, LNMM), “Mākslas dienas” jauno gleznotāju un grafiķu darbu izstāde (1983, Poligrāfiķu centrālais klubs), Republikas 15. jauno mākslinieku izstāde (1983, izstāžu zālē “Latvija”, LNMM), Tēlotājas mākslas izstāde “Zeme un ļaudis” (1983, izstāžu zālē “Latvija”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1983, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1984, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LNMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde “Mākslas dienas -85 (1985, bij. LPSR Mākslas muzejs, LNMM), Baltijas republiku 7. akvareļglezniecības izstāde (1986, izstāžu zālē “Latvija”, LNMM), I Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1998, ekspozīcija “Ainava”, kuratore I.Šteimane, Miķelis Fišers, bij. MM “Arsenāls”), Baltijas valstu akvareļglezniecības triennāle (2000, bij. MM“Arsenāls”, LNMM), LMS gadskārtēja izstāde “Rudens 080808. Es esmu gruzīns” (2008, Latvijas Dzelzceļa muzejs), Starptautiskā akvareļglezniecības biennāle “Baltijas tilti” (2006-2020, Kauņa, Lietuva), “Dārzs” (2024, Pētera Upīša Dārkopības muzejs), 10. Starptautiskā akvareļglezniecības biennāle “Baltijas tilti” (2024, Kauņa, Paņeveža, Lietuva) u.c.
Irīda Lazdiņa no 1984.gada piedalījusies akvareļglezniecības plenēros Cēsīs – kā 1. Cēsu akvarelistu plenērs (1984, Cēsis), “Cēsis- 87” (1987, Cēsis), 10. Starptautiskais akvareļglezniecības plenērs (1992, Cēsis) u.c.
Irīda Lazdiņa rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Irīda Lazdiņa. Akvareļi. Signe Stumbre. Gobelēni” (1983, bij. Gustava Šķiltera memoriālais muzejs), “Irīdas Lazdiņas akvareļu un Signes Stumbres tekstiliju izstāde” (1984, bij. Stučkas muzejs, Koknese), “Irīdas Lazdiņas akvareļu izstāde” (1985, bij. Skrīveru izmēģinājumu saimniecības kultūras nams, tag. Skrīveru kultūras centrs), “Impresijas” (1994, ar Ievu Spalviņu, Jāni Spalviņu, galerija “Bastejs”), “Jūnijs” (1996, LKF galerija “Laiva”), “Četras variācijas” (1996, ar Ievu Spalviņu, Āriju Ēmani, Intu Bērenti, bij. LMS salons “Māksla”), “Irīda Lazdiņa, leva un Jānis Spalviņi, Inese Šiliņa un Ārija Ēmane. Darbu izstāde” (1999, LKF galerija “Laiva”), “Dārza sajūta” (2019, O.Vācieša memoriālais muzejs) u.c.
Irīda Lazdiņa bija Jauno Mākslinieku apvienībā māksliniece kopš 1981. gada un LMS biedre ir no 1986. gada uzņemta ar akvareļgleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993), mākslinieku Kurta Fridrihsona, Jāņa Spalviņa rekomendācijām, RMN direktores p.i. N.Harlamovas parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums – 46 par. PSRS MS LMS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Autores akvareļi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Irīda Lazdiņa “Iela”, papīrs, akvarelis, 73×50 cm, 1990, LMS muzejs