4. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Guntaru Gabranovu!

Guntars Gabranovs no 1977. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Stikla izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valija Graudiņa (RLMV pedagoģe), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Anita Jansone-Zirnīte (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), dizainers Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1965-1990) u.c.

Guntars Gabranovs RLMV Stikla apstrādes nodaļu beidza 1981. gadā.

Jau mācoties RLMV, no 1980.-1985. gadam Guntars Gabranovs iekļāvās tolaik aktuālajā RLMV folkloras kopā “Savieši” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopa “Savieši”). Kopas vadītājs bija Valdis Muktupāvels, kurš tolaik absolvēja bij. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes (LU) Ķīmijas fakultāti un studēja bij. J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Folkloras kopai bija sagatavotas trīs programmas: “Ķekatas”, “Darba dziesmas” un “Jāņu dziesmas”. Guntars Gabranovs vēlāk piedalījās festivālā “Baltika-88” ar folkloras kopu “Iļģi”, kurā darbojās Irēna Matisone, Māris Muktupāvels, Biruta Ozoliņa, Zane Šmite, Ilga Reizniece.

No 1981. gada Guntars Gabranovs studēja Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Stikla apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: stikla mākslinieks Arnolds Vilbergs (1934-2019; LMA Lietišķi dekoratīvās nodaļas darbinieks no 1961, pedagogs 1966-1998, stikla meistardarbnīcas vadītājs 1991-1998), gleznotājs, vitrāžas mākslinieks Tenis Grasis (1925-2001; LMA pedagogs no 1965, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas vadītājs no 1975), gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1971-1979, katedras vadītājs 1973-1979, Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2021) u.c.

Studiju laikā LMA Guntars Gabranovs piedalījās LMA studentu izstādēs, 14. republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikas “Mākslas dienu” lietišķās mākslas izstādē “Mazās formas” (1981, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, tag. LNMM), Republikas “Mākslas dienu” Lietišķās mākslas izstādē “Mūsu mājas” (1982, AMM), “Vitrāžistu grupas izstāde” (1982, Jūrmala), 16. jauno mākslinieku dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē (1984, AMM), “Republikāniskā lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde veltīta 45. gadadienai kopš Padomju varas atjaunošanas Latvijā” (1985, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai veltītajā republikāniskajā mākslas izstādē (1985, bij. izstāžu zāle “Latvija”) u.c.

Guntars Gabranovs 1986. gadā absolvēja LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu ar diplomdarbu – vitrāžu “Gadalaiki”, vadītājs Tenis Grasis. Guntaram Gabranovam līdzās LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu pie vadītāja Teņa Graša absolvēja Mārīte Vaišļa ar diplomdarbu “Deja”.

Vēlāk LMA Guntars Gabranovs saņēma humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Pēc LMA absolvēšanas, no 1986.-1987. gadam Guntars Gabranovs darbojās kā zīmēšanas skolotājs bij. Ogres rajona Birzgales astoņgadīgajā skolā (tag. Ogres novada Birzgales pamatskola).

No 1987.-1992. gadam Guntars Gabranovs bija docētājs, gleznošanas pasniedzējs bij. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Pedagoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā (LUPF, tag. Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte). Līdzās Guntaram Gabranovam LUPF Tēlotājas mākslas katedrā darbojās mākslinieki: gleznotāji – Kārlis Dobrājs (LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras veidotājs un vadītājs 1989-1992), Ilze Neilande (LUPF Tēlotājas mākslas katedras zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1991-1995), Helga Jaksone (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1989-1995), Juris Utāns (1959-2022; LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1990-2022), grafiķis Inārs Helmūts (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1991-2008), grafiķis, tēlnieks Juris Nikiforovs (Nikifs, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1989 – šobrīd), grafiķe, gleznotāja Velga Timrota (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1991-2017), tekstilmāksliniece Zinaīda Ceske (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1990-1997) u.c.

No 1992. gada Guntars Gabranovs ir pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā līdzās gleznotājiem Ingmāram Usas, Igoram Bernātam u.c. No 1987. gada mākslinieks vada savu zīmēšanas un gleznošanas studiju Baznīcas ielā, Rīgā. 

Pēc LMA absolvēšanas Guntars Gabranovs aktīvi piedalījās izstādēs: 7. Republikas tēlotājmākslas izstāde “Arona – 86” (1986, ar Ivetu Pūpolu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, trešā prēmija), 6. miniatūrtekstiliju (minigobelēnu) izstāde (1987, Bauskas muzejs), “Tērps” (1986, bij. MF izstāžu zāle “Ķīpsala”), 8. Republikas tēlotājmākslas izstāde “Arona – 87” (1987, ar Baibu Zvauni, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, galvenā balva), Republikas jauno mākslinieku lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde (1987, AMM), “Mākslas dienu” izstāde “Mūzika” (1987, bij. Mākslas darbinieku nams), diplomdarbu Guntars Gabranovs eksponēja kvadriennāles “Rīga-88” izstādē (1988, Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, tag. LNMM, piedalījās Ausma Neretniece (1959-2006), Ņikifs, NSRD, Hardijs Lediņš (1955-2004), Rūdolfs Pīpkalējs (1943-1992), arī Genādijs Stepanovs, Igors Dobičins u.c.), Republikas dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde “Cilvēki pie jūras” (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Cēsu 3. folkfestivāls (1988, Cēsis, piedalījās mākslinieki Aija Zariņa, Oļegs Tillbergs, Juris Nikiforovs, Rūdolfs Pīpkalējs), Starptautiskais 3. tekstilmākslas simpozija “Mūsdienīguma koncepcija tekstilmākslā” izstāde (1989, bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams, Dzintari, Jūrmala, bij. MF izstāžu zāle “Ķīpsala”), “Lāčplēsis” (1989, izstāžu zāle “Arsenāls”, tag. LNMM), Latvijas mākslas izstāde Kopenhāgenā (1989, Kopenhāgena, Dānija), “Pubertāte” (1990, bij. Jauno mākslinieku apvienības klubs (JMA) “Jāņa sēta”, Ausma Neretniece, Baiba Zvaune, Guntars Gabranovs, Ralfs Vulis (1960-2022) un Juris Nikifs), LMS jaunuzņemto biedru izstāde (1990, izstāžu zāle “Ķīpsala”), Tekstilmākslas izstāde (1992, LMS galerija), Starptautiskā 6. tekstilmākslas simpozija izstāde T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari (1992, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, tag. DMDM, LNMM), “Latvijas papīrs 2000” (1995, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), “Šķiedras māksla” (2000, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), Starptautiskais šķiedras simpozijs “Tradicionālais un laikmetīgais” (2001, Zvārtavas pils), 1.Tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” (2001, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), “Rīga 800. Mūsdienu šķiedra” (2001, UNESCO ēka, Parīze, Francija) u.c.

Mākslinieka darbi bijuši eksponēti Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Norvēģijā u.c.

Kopš 1986. gada Guntars Gabranovs radoši sadarbojas ar mākslinieci Baibu Zvauni, kopīgi veidojot daudzus dekoratīvus un telpiskus tekstilmākslas objektus – “Lietusmētelis” (1986), “Uzmērīšana” (1988), “Ēģipte” (1991) u.c. Mākslinieks darbus rada autortehnikā, izmantojot dažādus neparastus materiālus – koku, sizālu, papīru, vilnu, metāla stieples u.c.

Guntars Gabranovs darbojies grāmatu grafikā pie metodiskiem mācību izdevumiem etnogrāfijā: “Rudens grāmata” (1991, sast. Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spičs, “Atals”), “Ziemas grāmata” (1991, sast. Maija Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spičs, “Atals”), “Pavasara grāmata” (1992, sast. Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spičs, “Atals”), “Vasaras grāmata” (1992, sast. Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spičs, “Atals”). Mākslinieks veidojis folkloras ansambļa “Iļģi” kompaktdiska vāka grafisko dizainu (1994, “Plate”) un plakāta mākslā – Starptautiskā tautas mūzikas festivāla “Rīga 96” plakātu.

No 1997. gada Guntars Gabranovs piedalījās veidošanas procesā filmai “Neizlēmības cena” vai “Baigā vasara” (2000, studija “Platforma Filma”, režisors Aigars Grauba, scenārijs Pauls Bankovskis, Jānis Leja (1933-2017), Aivars Ēķis, Aigars Grauba, operators – Gints Bērziņš, komponists – Uģis Prauliņš, galvenais mākslinieks – Mārtiņš Milbrets (1965-2019)).

Guntars Gabranovs ir LMS biedrs kopš 1990. gada un uzņemts ar mākslas zinātnieces, politiķes Sandras Kalnietes, tekstilmākslinieču Ingas Skujiņas, Lilitas Postažas (1941-2011) rekomendācijām, LMS Tekstilmākslinieku sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.

Guntara Gabranova darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī privātkolekcijās.

Guntars Gabranovs “Aizsardzība”, jaukta tehnika, 1988, 20×9 cm, 22×10 cm, 10×11 cm, 16×16 cm.