Ņina Lapidusa (Konovalova) 1957.gadā ieguvusi vidējo izglītību Sverdlovskā (tag. Jekaterinburga, Krievija) un pēc tam iestājās M.Gorkija Urālu Valsts universitātes Filoloģijas un vēstures fakultātes Mākslas vēstures nodaļā (tag. Urālu federālā universitātes, Urālu humanitārā institūta, Mākslas zinātnes, kultoroloģijas un dizaina departamenta Mākslas vēstures un muzeoloģijas katedra, Jekaterinburga, Krievija). Ņina Lapidusa studēja neklātienē un studiju laikā strādājusi vairākās darba vietās – bijusi audzinātāja “Uralmaš” rūpnīcas bērnudārzā (1959-1960, Jekaterinburga, Krievija) un stjuarte Habarovskas lidostā (1961-1963, tag. G.I. Neveļska Starptautiskā Habarovskas lidosta “Novi”, Krievija), pēc tam ieradās Rīgā un strādāja kā montiere bij. Rīgas Aparātu būves rūpnīcā (1963-1964), vēlāk bijusi audzinātāja Rīgas bērnudārzā Nr. 59 (1964-1965, tag. Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde). No 1965.-1969. gadam Ņina Lapidusa strādāja bij. LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas un patentu nodaļā (SMKB). SMKB bija izvietots ēkā, kas uzbūvēta tēlnieka A.Folca bij. darbnīcas vietā Valdemāra ielā 73, Rīgā. Ņina Lapidusa SMKB darbojās kā inženiere. Līdzās viņai SMKB darbojās: biroja galvenais konstruktors Jevgeņijs Švabs, projektu mākslinieks, arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007) un izstrādājis gāzētā ūdens trauka modeli (1968), Anna Sondore (SMKB darbojās 1966 -1977). SMKB Suvenīru un rotas lietu jaunrades sektorā no 1966.gada darbojušās RLMV absolventes keramiķes Maija Alksne, Dace Pētersone (1944–2021), kā arī LMA absolvente, keramiķe Ārija Kauce. Viņas izgatavoja rotas lietu un suvenīru paraugus, proti, Ārija Kauce bija izstrādājusi dekoratīvus mākslīgo ziedu paraugus tērpiem.
Ņina Lapidusa 1967. gadā absolvējusi Urālu valsts universitātes Filoloģijas un vēstures fakultātes Mākslas vēstures neklātienes nodaļu ar diplomdarbu “Latviešu padomju grafika”.
Ņina Lapidusa pēc Urālu valsts universitātes Filoloģijas un vēstures fakultātes absolvēšanas turpināja darbu SMKB un kā metodiķe piedalījās Darba kultūras nodaļas sagatavota izdevuma “Uzskatāmā aģitācija un informācija” (1968, redaktori M.Maksimovs, T.Gerasimova, “Zvaigzne”, māksliniece Aija Ozoliņa (1932-2023)) izstrādē. Metodiskā albuma veidošanā piedalījās: arhitekte Rūta Kronenberga (1928-2011), mākslinieki-konstruktori A.Boiko, A.Udods, māksliniece noformētāja V.Cinglere.
Ņina Lapidusa no 1969.- 1995. gadam bijusi ilggadēja Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas Valsts Mākslas muzeja darbiniece: zinātniskā līdzstrādniece, Krievu glezniecības krājuma glabātāja (LMMIAD, VMM, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). LMMIAD tolaik darbojās: gleznotājs Konstantīns Andrejevs (1914-1981; bij. Valsts Mākslas muzeja VMM direktors 1951-1963; LMMIAD direktors 1963-1975), Ināra Ņefedova (1930-2022; VMM no 1966. gada, LMMIAD direktore no 1975.-1987. gadam Ilze Konstante (LMMIAD ģenerāldirektore 1987-2000), Māra Lāce (LMMAID zinātniskā līdzstrādniece kopš 1973 un šobrīd LNMM vadītāja kopš 2001), Astrīda Rogule (bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tēlniecības kolekcijas glabātāja 1989-1992, LMMIAD zinātniskā sekretāre 1992-1997, šobrīd Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas glabātāja), Edvarda Šmite (LMMIAD VMM, vēlāk LNMM speciāliste 1972-2015) u.c.
Ņina Lapidusa darbojoties LMMIAD un vēlāk veidojusi izstādes un publikācijas par māksliniekiem:
– Par Gustavu Kluci (1895-1938): “Mākslinieka latviešu sarkanā strēlnieka Gustava Kluča 75. dzimšanas dienai veltīta izstāde” (1970, VMM) un Gustava Kluča darbu izstādes “Māksla un revolūcija” (1982, bij. LPSR Revolūcijas muzejs) un publikācijas izstādes “Mākslinieka latviešu sarkanā strēlnieka Gustava Kluča 75. dzimšanas dienai veltīta izstāde”, katalogs (1970, sast. Ņina Lapidusa, VMM), “Plakāta valodā” (1970, laikraksts “Padomju Jaunatne”, 01.12.1971.), “Pa jaunrades ceļu” (žurnāls “Karogs” Nr. 1, 1975), “Padomju plakāta pionieris” (žurnāls “Daugava” Nr.1, 1977, krievu val.), “Gustavs Klucis” (“Māksla un Amatniecība” Nr.3, 1977, Prāga, čehu val.), “Gustavs Klucis” (1977, “Latviešu tēlotāja māksla”, “Liesma”), “Revolūcija. Klucis. Idejas. Kustība” (laikraksts “Padomju Latvija”, 30.06.1982., krievu val.), “Pilnveides ceļš” (“Par Dzimteni”, 05.05.1984., krievu val. ), “Idejas iemiesošana” ( laikraksts “Rīgas Balss”, 09.06. 1984, krievu val.). Ņina Lapidusa bija konsultante dokumentālai filmai par Gustavu Kluci “Plakāts – Laiks” (1977, režisors Rūta Celma-Kello, scenārija autori – Ilze Binde, Jānis Borgs, operators Jānis Milbrets (1944-2021).
-Par Teodoru Zaļkaļnu (1876–1972) piedalījās izstādes veidošanā “Teodora Zaļkaļna 95. dzimšanas dienai veltītā izstāde” (1971, VMM), izstādes katalogs (1971, sast. Ņina Lapidusa, LMMIAD);
-Izstāde “Latviešu sarkanie strēlnieki mākslinieki Kremlī 1918. gadā” (1979, VMM), kurā eksponēti Gustava Kluča, teātra “Skatuve” scenogrāfa Kārļa Veidemaņa (1897-1938), Aleksandra Drēviņa (1889-1938), Voldemāra Andersona (1891-1938), Miķeļa Baudes (1885-1938), Kārļa Avota, Paula Irbītes, V.Jakuba gleznas un zīmējumi. Tapa buklets “Mākslinieku – latviešu sarkano strēlnieku daiļrade 1918.-1930. gadi” (1979, sast. Ņina Lapidusa, LMMIAD), “Pa jaunrades ceļu” (laikraksts “Padomju Latvija”, 18.06.1979., krievu val.);
-Aleksandra Drēviņa darbu izstāde (1982, VMM), “Jaunas dzīves dziesminieks. A.Drēviņš” (laikraksts “Padomju Latvija”, 10.01.1982., krievu val.);
-Konstantīna Andrejeva izstādes veidošana “Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka, gleznotāja Konstantīna Andrejeva piemiņas izstāde” (1982, VMM), tapa izstādes katalogs (1982, sast. Ņina Lapidusa, LMMIAD);
Mākslas zinātnieci saistīja radošā un zinātniskā interese par Krievijas impērijas kultūras dzīvi periodā 19.–20. gs. mijā, ko dēvē par “Sudraba laikmetu”, kā arī meklēja Latvijas un Krievijas mākslas vēstures saskarsmes punktus arī par vācbaltiešu autoriem kā Georgs Vilhelms Timms (1820-1895). Tika veidota izstāde “Georga Vilhelma Timma 175.gadu jubilejai veltīta izstāde” (1995, VMM) un tapa publikācijas “Tu dzīvosi savos pēcnācējos un viņiem atdzīvināsi mūsu gadsimtu” (laikraksts “SM šodien”, 13.05.1995., krievu val.), “Vilhelms Timms” (2005, izdevniecība “Baltā pilsēta”, Maskava, Krievija, krievu val.);
Veidojusi arī kartīšu komplektu “LPSR Valsts Mākslas muzejs” (1983, sast. Ņina Lapidusa, “Tēlotāja māksla”, Maskava, Krievija, krievu val.);
Ņina Lapidusa interesējās par krievu emigrācijas mākslinieku daiļradi Latvijā 20. gs. I pusē:
-par Nikolaju Rerihu (1874-1947) un piedalījās izstādes veidošanā “Nikolaja Reriha 100.dzimšanas dienai veltītā izstāde”, tapa katalogs (1974, sast. Ņina Lapidusa, teksts Gunta Rudzīte, LMMIAD), publikācijas “Pa jaunrades ceļu” (laikraksts “Padomju Latvija” 09.06.1984., krievu val.), “Nikolajam Reriham – 100” (1975, krājums “Latviešu Tēlotāja māksla”);
-par Nikolaju Bogdanovu-Beļski (1868-1945) veidoja izstādi “Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu izstāde” (1991, VMM, bij. Liepājas vēstures un mākslas muzejs) tapa publikācijas “Peredvižņiku tradīcijās” (žurnāls “Mākslinieks”, Maskava, Krievija, Nr.7, 1987, krievu val.), monogrāfija “Bogdanov-Beļskis” (2005, autore Ņina Lapidusa, izdevniecība “Baltā pilsēta”, Maskava, Krievija, krievu val.). Vēlāk, 2016.gadā Ņina Lapidusa veidoja muzejā “Rīgas Birža”, LNMM pasākumu “Stāsts par mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska dzīvi un mākslu”;
-par Sergeju Vinogrādovu (1869-1938) tapa “Sergeja Vinogrādova gleznu izstāde” (1992, VMM), monogrāfijas “Sergejs Vinogrādovs. Bijusi Maskava” (2001, izd. “Multi Centrs”, Rīga, krievu val.), “Sergejs Vinogradovs” (2005, izdevniecība “Baltā pilsēta”, Maskava, Krievija, krievu val.), “Sergejs Vinogradovs” (2010, apgāds “Zelta laikmets” Sanktpēterburga, Krievija, krievu val.) u.c.
Ņinas Lapidusa veidoja monogrāfiju par batālijas žanra mākslinieku “Nikolajs Samokišs” (2006, izdevniecība “Baltā pilsēta”, Maskava, Krievija, krievu val.) un viņas veidotie materiāli par Latvijas kultūras vēsturi atrodami digitālajā vietnē “Latvijas krievi”.
Ņina Lapidusa ir LMS biedre kopš 1987. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieču Ilzes Konstantes un Daces Lambergas, mākslinieka Valda Celma rekomendācijām, LMMIAD direktores Ināras Ņefedovas parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas vietnieces, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 9/38.
Attēlā – Dzidra Bauma “Ceriņi”, papīrs, akvarelis 53.5 x 55 cm, 1979.g., LMS muzejs