Valentīna Lūse savu izvēli kļūt par radiotehnikas dizaineri izdarīja, iestājoties darbā r/a “Radiotehnika” (1973, tag. a/s “VEF Radiotehnika RRR”), kas bija viens no lielākajiem radioelektronikas uzņēmumiem PSRS. “Radiotehnika” uzdevums 20.gs. II pusē bija izstrādāt un nodrošināt PSRS militāro un kosmosa rūpniecību ar sakaru elektronikas izstrādājumiem, kā arī līdztekus ražot iedzīvotāju attālinātās apziņošanas plaša patēriņa preces. Latvijā (LPSR) bija izvietoti vairāki šādi uzņēmumi, kā r/a “Alfa”, r/a “VEF” u.c. Latviešu dizaineriem, kuru darba estētika sakņojās pārmantotās 20. gs. 30. gadu humānās modernisma tradīcijas, tolaik bija iespēja ieviest laikmetīgas lietišķās iestrādes PSRS “militārā dizaina” paradigmā un attīstīt savas prasmes nozarē, kas šobrīd sakarā ar uzņēmumu slēgšanu nepastāv.
Valentīna Lūse (Kauliņa) no 1962.gada mācījās Krimuldas astoņgadīgā skolā (tag. Krimuldas vidusskola), vēlāk no 1970.gada mācījās un 1973.gadā beidza Siguldas 1. vidusskolu (tag. Siguldas Valsts ģimnāzija).
Valentīna Lūse 1973. gadā iestājās darbā bij. Rīgas radiorūpnīcas (RRR) Tehniskās dokumentācijas nodaļā kā vecākā tehniķe. No 1976.gada Valentīna Lūse attīstījusi iemaņas dizaina jomā RRR konstruktoru birojā “Orbīta”, kur mākslinieciskās konstruēšanas nodaļā darbojās kā māksliniece – konstruktore. “Orbīta” bija radio ražošanas industrijas birojs, kurā strādāja pieredzējuši dizaineri, kas veidoja vizuālā ietērpa prototipus uzņēmuma RRR vai turpmāk bij. ražošanas “Radiotehnika” produkcijai – radioaparātiem, radiolām, atskaņotājiem, akustiskajām iekārtām u.c. Biroja “Orbīta” 20.gs. beigās darbojās priekšnieks J.Cerkovskis, dizaineri: Ādolfs Irbīte (1910-1983; KB “Orbīta” 1960-1983), Modris Bakmanis (1935–2019; KB “Orbīta” 1965-1974), Indulis Valdmanis (KB “Orbīta” no 1967), Ilgvars Robežnieks (1935-2012; KB “Orbīta” galvenais mākslinieks konstruktors 1971-1982), Oļegs Bočarnikovs, Juris Piete (KB “Orbīta” 1974-1985), Dzintars Kāve (1935-2019; KB “Orbīta” 1974-1992 ), Aivars Krūklis (KB “Orbīta” 1971-1986), akustikas sistēmu konstruktors Gunārs Magone u.c. Uzņēmumā tika turpinātas bij. A.Popova radio rūpnīcas RRR konstruktoru Voldemāra Ivāna (1904-1986), Voldemāra Slavas (1908–1997), Leopolda Stiras, Alberta Brača, Anša Kundziņa, Ādolfa Irbītes iestrādes.
Dizaina izglītību tehniskās rūpniecības nozarēs nodarbinātie mākslinieki tobrīd ieguva T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas (LMA MKK, Latvijas Mākslas akadēmijas) Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos. LMA kursu pedagogi tolaik bija: grafiķi – Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs kopš 1970), Arturs Ņikitins (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Aleksandrs Dembo (1931- 1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992), gleznotāji- Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), gleznotāja, pedagoģe Dagmāra Villeruša (LMA pedagoģe, Sagatavošanas un mākslinieciskas konstruēšanas vakara kursu direktore kopš 1979), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Aleksandrs Stankevičs (1932-2019; LMA pedagogs 1962-1999), Helēna Heinrihsone (LMA kursu pedagoģe kopš 1977), arhitekti – Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA pedagogs kopš 1976), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA vakara kursu pedagogs 1963-1986), arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele (LMA kursu Stilu mācības pedagoģe), tēlnieki – Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA pedagogs 1961-2015), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA pedagogs 1965-2018), dizaineri – Ilze Krūmiņa-Karlsone (LMA kursu pedagoģe 1977-1992), Valdis Celms (LMA kursu pedagogs 1975-1977), Gunārs Glūdiņš (1938-2020; LMA pedagogs kopš 1964), dizainers Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs no 1975), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018), mākslas zinātniece Edīte Bērziņa (LMA kursu tehniskas estētikas pedagoģe) u.c.
Valentīna Lūse beidza LMA MKK 1979. gadā ar diplomdarbu “Mazgabarīta radiouztvērējs “Selga 410” un reklāmas iepakojums”. Līdzās Valentīnai Lūsei LMA MKK pie vadītāja Oļģerta Ostenberga absolvēja Andris Vītols, Eduards Milašs ar diplomdarbu “Rūpnieciskais robots”, O. Ceplēvičs un J. Kreicbergs ar diplomdarbu “Universālais mazgabarīta automobilis”. Pie vadītāja Tālivalža Gaumiga absolvēja R. Lazdiņa ar diplomdarbu “Virtuves trauku komplekts”.
MKK absolvēja vairāku jomu dizaineri un mākslinieki: 1964 – Armīns Punka; 1966 – Ilgvars Robežnieks, Fjodors Gornostajevs, Artūrs Eislers, V. Hāss, A. Grīnbergs, I. Stepe, R. Jenāts; 1968 – Silvija Dišlere, Modris Bakmanis, A.Blušs, V. Jefremova, I. Dišlere, I. Belska, Dz. Kāve; 1969- Teofils Dreimanis, Ārija Rubene; 1970- Eduards Aivazjans (1939-2021), Indulis Valdmanis, Arvīds Miezis; 1971 – fotomākslinieks Vilnis Auziņš, Marija Stašinska, stikla māksliniece Anna Sondore; 1972 – Imants Eglītis (1936-2014); 1974- Helēna Medne, Andris Lepe, Andris Donis, Aivars Tumovs; 1977 – Juris Alksnis, Aleksandrs Zobens u.c.
Valentīna Lūse piedalījās semināra “Dizains – Kuldīgā” izstādē. Seminārs “Dizains – Kuldīgā” bija starptautiski atpazīstams, profesionāls, aktuālo domu un ideju apmaiņas vieta, kurā piedalījušies dažādu mākslas jomu un veidu Latvijas, Krievijas, Lietuvas u.c. radošie speciālisti. Darbam semināros tika pieaicināti dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki: Vladimirs Aronovs (1941-2022; Krievija), Velga Opule, LMA pedagogs Herberts Dubins (1919-1993), Gunta Darbiņa, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925-1988), mākslas kritiķis Jāzeps Kukulis-Baltinavietis, Latvijas Etnogrāfiska brīvdabas muzeja līdzstrādnieks Gunārs Dzenis. Dizaineru teorētiskajās nodarbībās vadīja Gaujas Nacionālā parka zinātniskā līdzstrādniece J. Cekstere, Etnogrāfiska brīvdabas muzeja kino-foto nodaļas vadītājs E. Vēveris, Maskavas kinētikas mākslinieks Vjačeslavs Kolejčuks (1941-2018), pirotehnikas speciālists, LU vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Mārtiņš Drinks (1937-2002), dizaineri Imants Eglītis (1930-2014), Helēna Medne, Vitālijs Jermolajevs, Igors Bočarņikovs, Valdis Celms, Eduards Milašs, Dzintars Lemhens (1945-2007), Artūrs Riņķis, Irina Tontegode, Pēteris Galeviuss (1941-1991), Teofils Dreimanis (1911-2017), rūpnieciskā dizaina speciālisti – Gunārs Glūdiņš (1939-2020), Ilmārs Krūss (1932-2014), Aivars Krūklis, “Dizaina centra” pārstāvis Jānis Ancītis, arhitekti Arno Heinrihsons, Jānis Lejnieks, Edgars Krūmiņš (1952-1991), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), tekstilmākslinieki – Pēteris Sidars, Inese Jakobi, Uģis Jankavs, keramiķe Anna Mētra, karikatūrists Romans Vitkovskis, reklāmas māksliniece Jeļena Zžonova, mākslinieki Gunta Celma, Inga Suta, Uģis Piešiņš, Romāns Smilga, Skaidrīte Kovaļevska, Raimonds Rinkevičs, scenogrāfe Maruta Upmale un citi, kā arī Lietuvas PSR Mākslinieku savienības uzskatāmās aģitācijas un dizaina komisijas priekšsēdētāja Vida Zamalīte, mākslinieks Vilis Pronas u.c. profesionāli speciālisti no Lietuvas. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981). Seminārus “Dizains – Kuldīgā” sākotnēji no 1977 līdz 1983. gadiem organizēja mākslinieks, dizainers Mintauts Kārlis Lācis (1931-2025), kurš centās atjaunot, uzturēt un izkopt pilsētvides dizaina tradīcijas – izstrādājis ielu apzīmējumu un grafisko zīmju metus (1978-1979).
Valentīna Lūse piedalījusies izstādēs: “Dizains – Kuldīgā” (1979, Kuldīga), 7. Republikas Dizaina izstāde (1989, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Produktu dizains pagātne un nākotne” (1980, Tallina, Igaunija) u.c.
Darbojoties r/a “Radiotehnika” KB “Orbīta”, Valentīna Lūse saņēma profesionālās karjeras novērtējumu – 3. kategorijas māksliniece-konstruktore (1988), 1.kategorijas māksliniece-konstruktore (1989). Valentīna Lūse ir autore dizaina metiem: uzņēmuma produkcijas etiķetēm, iesaiņojuma kārbām, prospektiem un reklāmas materiāliem, instrukciju saturošam vāciņam tranzistoru radiouztvērējam “Abava” RP 8332 (1987, plastmasa, organiskais stikls, metāls); tranzistoru uztvērējam R-8310 (1989, plastmasa, organiskais stikls, metāls); reklāmas iepakojuma metam akustiskai sistēmai S-90F (1989, metāls, saplāksnis, skaļruņi, tekstils); rācijai PPU-500 un iesaiņojuma grafiskajam dizainam kārbai, plastmasas maisiņam (1990, plastmasa, metāls, tekstils); satelītu teletuneram STT-7110 (1991, metāls, plastmasa, organiskais stikls), sienas akustiskai sistēmas I-30G (20.gs.80.g., saplāksnis, metāls, skaļruņi, tekstils); iesaiņojuma grafiskā dizaina metiem pārtikas rūpniecībai (20.gs, 80.g., plastmasa) u.c.
Valentīna Lūse LMS biedre ir no 1991. gadā un uzņemta ar dizaineru Ilgvara Robežnieka, Dzintara Kāves, Aivara Krūkļa rekomendācijām, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja Aivara Krūkļa parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu.
Valentīna Lūse “Tranzistoru uztvērēja “RP- 8320” dizaina mets”, plastmasa, organiskais stikls, metāls, tekstils, 1989, želatīna fotokopija uz papīra, 17x12cm, LMS muzejs