Arturs Kiršfelds 1947.-1948. mācību gadā iestājās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 2. kursā (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) un skolu beidza 1950. gadā. Nobeiguma darbus Arturs Kiršfelds veica Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), kurai tika pievienota Telpu dekorātīvās noformēšanas nodaļa. Skolas direktors bija gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV zīmēšanas pedagogs no 1959-?, mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959) u.c.
Arturs Kiršfelds pēc RLMV absolvēšanas strādāja par mākslinieku bij. fabrikā “Juglas Manufaktūra” (1950-1951).
1951. gadā Arturs Kiršfelds uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības/Scenogrāfijas specialitātē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). Teātra dekorāciju glezniecības specialitātei pedagogi bija Glezniecības nodaļas pasniedzēji, gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Eduards Kalniņš ((1904-1988), LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1988), gleznotājs Oto Skulme ((1884-1967), Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961), gleznotājs Ģederts Eliass ((1887-1975), LMA 1925-1953, LMA Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1953), gleznotājs Jānis Roberts Tillbergs ((1880-1972), LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), gleznotājs Ārijs Skride ((1906-1987), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Arvīds Spertāls (LMA Teātra glezniecības darbnīcas vadītājs 1945-1961), Kārlis Brencēns ((1879-1951), LMA zīmēšanas, krāsu tehnoloģiju pedagogs 1923-1951) u.c. Arturs Kiršfelds jau studiju laikā apguva teātra dekoratora profesiju, 1956. gadā izpildot dekorāciju eļļas gleznojumus LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī pie Voldemāra Sauleskalna (Zonberga; 1905-1973) lugas “Ābelīte” uzvedumam, režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885-1966). Arturs Kiršfelds veidoja kostīmu metu dizainu, bet scenogrāfija tapa kopā ar Gunāru Zemgalu (1935-2018).
Arturs Kiršfelds absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti 1957. gadā ar diplomdarbu “Kostīmi un dekorācijas A. Dimā lugai “Kamēliju dāma””, vadītājs Arvīds Spertāls. Diplomdarbs tika realizēts LPSR Valsts Akadēmiskā drāmas teātra uzvedumam (tag. Latvijas Nacionālais teātris), režisors Kārlis Pamše (1917-2015), komponists Alfrēds Tučs (1926-2007). Līdzās Arturam Kiršfeldam pie Arvīda Spertāla LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti absolvēja Vladimirs Kirkups (1921-1997) ar dekorāciju metu J. Lūša lugas “Sniega cilvēka bojā eja” uzvedumam bij. J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris). Pie Vladimira Kozina, Jāņa Tillberga LMA Glezniecības nodaļu absolvēja Mihails Korņeckis (1926-2005) ar darbu “A. Makarenko un viņa kolonijas audzēkņi” u.c.
Arturs Kiršfelds izstādēs piedalās kopš 1955. gada. Piedalījies LMA studentu darbu izstādē ar dekorāciju metu A. Upīša lugai “Laimes lācis” (1956), 1. Jauno mākslinieku izstādē ar dekorāciju metu R. Blaumaņa lugai “Ugunī” (1956). Ar darbu – scenogrāfijas metu J. Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju” (papīrs, tempera, 44×59 cm, 1957) mākslinieks piedalījās Teātra biedrības rīkotajā 3. Republikāniskajā Teātra glezniecības/scenogrāfijas izstādē (veidoja metu iespiedplakātam Rīgas 8. tipogrāfijā, 1958) un Vispasaules VI Jaunatnes un studentu festivāla izstādē (Maskava, Krievija, 1957, darba tapšanu finansēja PSRS Mākslas fonda līgums). Arturs Kiršfelds 2. Jauno mākslinieku izstādē eksponēja Karlo Goldoni (1707-1793) komēdijas “Vēdeklis” plakātu un dekorāciju metu (1958). Mākslinieks iekārtoja PSRS Jauno mākslinieku izstādi Maskavā (1958) un piedalījās tajā ar Viljama Šekspīra lugas “Hamlets”, Karlo Goldoni komēdijas “Sievu valodas” plakātiem un dekorāciju metiem.
Arturs Kiršfelds ar dekorāciju metu izstrādi piedalījies Anatolija Sofronova (1911-1990) lugas “Atvaļinātais cilvēks” (1958, režisors Pēteris Lūcis (1907-1991), izrādīts arī Dailes teātrī, 1958), Alehandro Kasona (1903-1965) lugas “Septiņi kliedzieni okeāna vidū” uzvedumos bij. L.Paegles Valmieras Drāmas teātrī (tag. Valmieras teātris, 1960), kā arī Kubas baleta mākslinieku viesizrādēm “Koncerts baltā un melnā” (1960, J.Haidna mūzika). 1960. gadā mākslinieks veidoja scenogrāfiju bij. Centrālā Celtnieku kluba “Oktobris” Jaunatnes dramatiskā ansambļa (tag. Rīgas pašvaldības VEF Kultūras nama amatiermākslas ansamblis “Rīgas Pantomīma”) satīras un pantomīmas uzvedumam “AHA!”, režisors Roberts Ligers (1931-2013; tolaik bij. J.Raiņa Dailes teātra aktieris), estrādes orķestra vadītājs bija mūziķis, saksofonists Andrejs Locis (?-2004).
Arturs Kiršfelds piedalījies “Cēsu 750 gadu jubilejas izstādē” (Cēsu novadpētniecības muzejs, 1956), kurā bija reprezentēti 33 mākslinieki: Jānis Baltgailis (1878-1942), Kārlis Baltgailis (1893-1979), Kārlis Baumanis (1916-2011), Jēkabs Bīne (1895-1956), Harijs Blunavs (1924-2006), Kārlis Brencēns (1879-1951), Kārlis Celmiņš (1894-1973), Arturs Dronis (1904-1995), Fricis Ešmits (1892-1972), Jānis leviņš (1885-1961), Andrejs Jansons (1937-2006), Kārlis Jansons (1896-1986), Valija Janševska (1910-1988), Jūlijs Jaunkalniņš (1866-1919), Augusts Julla (1872-1958), Maiga Karlsone, Reinholds Kasparsons (1889-1966), Līvija Kiršfelde, Arturs Kiršfelds, Pēteris Kundziņš (1886-1958), Irma Lāčgalva-Kaminska (1907-1994), Kārlis Miesnieks (1887-1977), Laimdots Mūrnieks (1922-2011), Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), Jānis Rozenbergs (1901-1966), Dainis Rožkalns (1928-2018), Rihards Skrubis (1928-1995), Jūlijs Straume (1874-1970), Jānis Strazdiņš, Jēkabs Strazdiņš (1905-1958), Pēteris Upītis (1899-1989), Voldemārs Valdmanis (1905-1966; tolaik LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks), Edgars Vārdaunis (1910-1999; tolaik LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks), Arnolds Vilkins (1904-1979). Arturs Kiršfelds piedalījies Portretu izstādē (bij. Valsts Tēlotājas mākslas muzejs, LNMM, Pils laukums, 1959, ielūguma mets, 8. tipogrāfija), 2. Republikas Lietišķās grafikas izstādē (1966, eksponējis skaņu plašu vāku metus 26×26 cm), 1. Republikas plakātu izstādē (1966), 1. Baltijas republiku plakātu izstādē (Ērgļi, Cēsis, Sigulda, 1968), PSRS plakātu izstādē (Polija, 1970) u.c.
Arturs Kiršfelds no 1958. gada atbilstoši laikmeta prasībām un tendencēm strādāja akvareļglezniecībā un viņa darbi tika eksponēti izstādēs: Republikāniskajās akvareļu izstādēs, “Latvijas Mākslinieku akvareļu izstādēs” (Tallina, Igaunija; bij. Ļeņingrada, Krievija; Almati, Kazahstāna; Polija, 1962) u.c.
Arturs Kiršfelds bija iekļāvies arī izdevniecību darbā, kā mākslinieciskais redaktors strādāja žurnālā “Veselība” (1960-1961), galvenais redaktors Viktors Kalnbērzs (1928-2021), un izdevniecībā “Liesma” (1969-1970), kur veidoja grāmatu grafiku: publicista un gleznotāja Augusta Strindberga (1849-1912) romānam “Sarkanā istaba” (1962), Bruno Apica (1900-1979) romānam “Kails vilku barā” (1964), Greiema Grīna (1904-1991) romānam “Lietas būtība” (1965), Volfganga Kepena “Nāve Roma” (1967) u.c.
Mākslinieks strādājis R/A “Radiotehnika” Estētikas birojā, bija tā vadītājs (1978-1992). Biroja pienākumos ietilpa uzņēmuma administrācijas telpu, kabinetu, koridoru un cehu vizuālais koptēls, krāsojums (arī iekārtām, komunikācijām), dodot galvenokārt krāsu paraugus. Estētikas biroja uzdevums bija arī lietišķā grafika: darba zīmējumi cehu emblēmām, vimpeļiem, uzšuvēm uz darba tērpiem u.c. Savukārt produkcijas dizainu risināja konstruktoru birojs “Orbīta”.
Latvijā tolaik mērķprogrammas “Kvalitāte-90” ietvaros tika noteikti estētikas un ergonomikas normatīvi saskaņā ar attiecīgu bij. Latvijas PSR Kompartijas CK un Ministru Padomes lēmumu, un 1986. gada 31. decembrī bija jābūt nodibinātam Republikas starpnozaru zinātniski tehniskajam kompleksam “Latvijas dizains”. Arturs Kiršfelds, darbojoties uzņēmumā, veidoja Latvijas dizaina valodu kā patstāvīgu vērtību, par ko saņēmis kolēģu – plakāta mākslinieku kritiku (1984).
Arturs Kiršfelds veidojis un eksponējis plakātus Jauno mākslinieku un arhitektu izstādē (LNMM, 1960, plakāta mets, 8. tipogrāfijai), 6. Jauno mākslinieku izstādē (1966), 5. Republikas akvareļu izstādē (bij. Ārzemju mākslas muzejs ((ĀMM), LNMM, 1966, plakāta un ielūguma mets, 1.tipogrāfijai “Cīņa”), “Tallinn Rīga Vilnius. Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR tautas mākslas izstādē” (bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LNVM, plakāta mets, tipogrāfija Nr.1 “Cīņa”, 1966), “18.-20. gadsimta aizrobežu porcelāna un stikla izstādē” (bij. ĀMM, LNMM, plakāta mets 1.tipogrāfijai “Cīņa”, 1972).
Arturs Kiršfelds rīkojis nelielas grupu un personālizstādes: “Arturs Kiršfelds” (“Mākslinieku dienas-68”, bij. fabrika “17. jūnijs”, 1968), “Arturs Kiršfelds. Akvareļu izstāde” (bij. “Mākslas darbinieku nams” (MDN), Andra Merkmaņa (1943-2006) plakāta mets, buklets, 1. tipogrāfijai “Cīņa”, izdevējs MF, bij. Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja “filiāle Jomas ielā”, tag. Jūrmalas muzejs, 1969), “Dzidra Ezergaile grafika. Arturs Kiršfelds plakāti” (bij. MDN, plakāta, ielūguma, bukleta metu dizains, teksts – grafiķis Zigurds Zuze (1929-2003), izdevējs Mākslas fonds (MF), 1. tipogrāfija “Cīņa”, 1971), “Artura Kiršteins. Grāmatu grafikas izstāde” (bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”, 1972, buklets, teksts Ilga Grase (1922-2006), “Artura Kiršfelda temperas gleznu izstāde” (bij. “Filiāle Jomas ielā”, Jūrmalas muzejs, 1973, afišas, bukleta mets, teksts Jānis Kaksis (1926-2002), 1. tipogrāfija “Cīņa”,1972), “Monogrammu izstāde” (MDN, 1975, plakāta, bukleta dizaina mets, izdevējs MDN, teksts Ģirts Dzenītis (1934-1987)), “Emblēmu zīmējumu izstāde “Basketbols TTT”” (bij. “Rīgas Sporta pils”, eksponētas 163 grafiskās zīmes u.c., afišas, bukleta mets, autora teksts, izdevējs FKSK, 1977), “Emblēmas. Arturs Kiršfelds. Emblēmas, rūpniecība, kultūra, sports” (bij. r/a A. Popova RRR kultūras nams, Mūkusalas ielā, izdevējs RRR, plakāta mets, 1980), izstādē kopā ar dizaineriem Dzintaru Kāvi (1935-2019), Helgu Krūkli un Aivaru Krūkli (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1981), “Arturs Kiršteins. Ornaments” (bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LNVM, 1982), “Piederības zīmes” (LNVM, 1987, Turaidas muzejs, 1990), “Atbildiet mirušajiem un dzīvajiem” (“Arhitektu nams”, 1989, bij. bibliotēka-salons “Vecrīga”, 2003, fotoizstāde), “Artura Kiršfelda ārzemju reklāmas plakātu kolekcijas izstāde” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1990), “Ainava” (“Arhitektu nams”, 2003) u.c.
Arturs Kiršfelds pēc LMA absolvēšanas darbojies LMS Jauno mākslinieku sektorā kopā ar gleznotājiem Borisu Bērziņu (1930-2002), Henriju Klēbahu (1928-1998), Induli Zariņu (1929-1997), keramiķi Leonu Lukšo (1930-1984) u.c. Mākslinieks kļuva par LMS biedra kanditātu 1958. gadā ar gleznotāju Laimdota Mūrnieka (1922-2011), Ulda Zemzara (1928-2022), scenogrāfa Ģirta Vilka (1909-1983) rekomendācijām, LMS Teātra dekoratoru un noformētāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Eglīša (1907-1996) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu. Arturs Kiršfelds tika apstiprināts par LMS Grafikas sekcijas biedru 1966. gadā, ar RLMV pedagoga, gleznotāja Kārļa Sūniņa (1909-1979), grafiķa Edvīna Andersona (1929-1996), gleznotāja Antona Megņa (1907-1982) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu.
Arturs Kiršfelds 1961. gadā saņēma LKP vadītāja Augusta Vossa (1916-1994) ideoloģiska nosodījuma kritiku presē, ka autors “kopē modernistisko glezniecību no ārzemju žurnāliem”, un mākslinieks skaidroja savu izvēli iestāties LMS ar apstākli, ka teātros pie izrāžu veidošanas nepiedalās kopš 1960. gada. LMS lēmumu par biedra statusa piešķiršanu Arturam Kiršfeldam pamatoja ar izstādē eksponētiem profesionāli veidotiem plakātiem: Viljama Šekspīra traģēdijai “Makbets”, veltītus māksliniekiem Eduardam Kalniņam, Rūdolfam Pinnim, Kārlim Miesniekam, Leo Svempam veltītiem modernisma estētikas simboliskiem darbiem (1964), arī skaņu plates vāku (1962).
Arturs Kiršfelds darbojies LMS Grafiķu sekcijas birojā (1968), LMS Revīzijas komisijā (1968), KM Mākslas padomē (1968) u.c. Jāatzīmē, ka no 1965.-1973. gadam Artūrs Kiršfelds savus radošos darbus veidoja “Mākslinieku nama” (11. novembra krastmala 35, Rīga) 5. stāva 98. mākslinieku darbnīcā.
Arturs Kiršfelds ir pilsoniski aktīvs, publicējis un izteicis savu nostāju laikrakstos: “Pavalstnieks”, Nr.5 (08.02.1994), “Rīgas Balss”, “Druva”, piedalījies LR Saeimas vēlēšanās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā (1993).
Artura Kiršfelda darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
