Mākslas kritiķes, zinātnieces Helēnas Demakovas darbība Latvijas kultūras ainā iezīmējas ar nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts kultūras politikas un kultūras procesu attīstībā.
Helēna Demakova mācījusies Leona Paegles Rīgas 1. vidusskolā (1975, tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Siguldas 1. vidusskolā (1976, Siguldas Valsts ģimnāzija), 1977. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu (tag. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija; direktors Valdis Bērziņš (1935-2005), direktors 1969-2000).
No 1977.-1980. gadam Helēna Demakova apmeklēja un beidza Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas trīsgadīgos Sagatavošanas kursus (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursi). LMA Sagatavošanas kursu pasniedzēji bija gleznotāji: Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1978), Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA kursu pedagogs un vadītājs 1960-1978), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Dagmāra Villeruša (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1975-2014), Daina Riņķe (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe no 1965), Miervaldis Polis (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1979-1983, 1985-1986), Irēna Lūse (LMA Sagatavošanas kursu gleznošanas pedagoģe no 1972-1992), grafiķi Valdis Villerušs (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1975), Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA kursu pedagogs 1962-1999) u.c. LMA Sagatavošanas kursus tolaik apmeklēja topošie mākslinieki, t.sk. Laila Puriņa, Sarmīte Māliņa u.c. Helēna Demakova līdzās LMA Sagatavošanas kursiem vizuālas mākslas prasmes no 1978.-1982. gadam apguva pie gleznotājas Marinas Ainbinderes.
1987. gadā Helēna Demakova absolvēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātes Vācu valodas un literatūras nodaļu (tag. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vācu filoloģijas programma). Studiju laikā, no 1979.-1988. gadam Helēna Demakova strādāja bij. Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas LPSR Aizrobežu mākslas muzejā (AMM, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) par zāles uzraudzi. No 1986.-1988. gadam Helēna Demakova bija vecākā redaktore V.Lāča LPSR Valsts bibliotēkas (tag. Latvijas Nacionālā bibliotēka) Kultūras un mākslas zinātniskās informācijas daļā un no 1988.-1990. gadam darbojās bij. LPSR Valsts Kultūras komitejas Mākslas un kultūras mantojuma galvenajā pārvaldē, ekspertu komisijā. Darba pienākumos ietilpa Latvijas kultūrpolitikas stratēģijas izstrāde un starptautiskā integrācija. Nozīmīga ir Helēnas Demakovas piedalīšanās un sadarbība mākslas projektu realizācijā ar Vāciju (kuratori Barbara Štraka, Norberts Vēbers u.c.), Ziemeļvalstīm, Somijas Raumas muzeju (direktore Rita Seteri), somu kuratori Maretu Jaukuri u.c.
Helēnas Demakovas radošās intereses un aktivitātes saistītas ar māksliniekiem – Oļegu Tillbergu, Kristapu Ģelzi, Andri Breži, Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu, Ivaru Mailīti u.c., arī mākslinieku grupām, kā NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca), tās akciju “Latvijas zelts” ar “Egocentru” – mākslinieku Miervaldi Poli (1988, Brēmenes Rātslaukums, Vācija), LPSR Z – Normundu Lāci, Vilni Putrāmu, Māri Subaču, Arti Rutku un Vilni Zāberu (1963-1994) un grupas izstādi (1989, Rostoka, Vācija) u.c.
Helēna Demakova kopš 1990. gada darbojas arī kā mākslas izstāžu kuratore un piedalījusies nozīmīgu projektu realizācijā: “Rīga – latviešu avangards” (1988, 1989, Brēmene, Rietumberlīne, Ķīle, Vācija, kuratore Barbara Štraka), “Latvija – XX gs. Kūlenis. 1940.-1990. gadi” (1990, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, kuratore), “Interferences. Rietumberlīnes māksla. 1960.-1990” (1991, Rīgas pilsētvide, Valsts Mākslas muzejs, mākslas muzejs “Arsenāls”, izstāžu zāle “Latvija”, AMM, tag. LNMM, izstādes kuratori: NGBK – Rietumberlīnes Jaunā tēlotājas mākslas apvienība, L.Laganovskis (Latvija)), Raumas biennāle (1994, Rauma, Somija, Latvijas ekspozīcijas kuratore), III gadskārtējā Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga izstāde “Piemineklis” (1995, Rīga, kuratore), “Personīgais laiks māksla no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. 1945-1996” (1996, Varšava, Polija; Sanktpēterburga, Krievija; Latvijas ekspozīcijas kuratore). Viņa veikusi lielu ieguldījumu laikmetīgās mākslas procesos, to attīstībā Latvijā un kā kuratore veicinājusi Latvijas mākslinieku starptautisko atpazīstamību Latvijas ekspozīcijās: 48. Venēcijas biennālē, izstāde “Stāsti, stāstītāji” (1999, Ojārs Pētersons, Inta Ruka, Anita Zabiļevska), 49. Venēcijas biennālē, izstāde “Burvju flauta”, “Papa Gena” (2001, Ilmārs Blumbergs, Viesturs Kairišs, Laila Pakalniņa).
Helēna Demakova regulāri no 1989. gada gatavojusi un publicējusi rakstus laikrakstiem: “Literatūra un Māksla”, “Diena”, žurnāliem “Liesma”, “Māksla”, “Avots”, “Studija” u.c. Veidojusi monogrāfijas un izdevumus par māksliniekiem un Latvijas laikmetīgās mākslas aktualitātēm un norisēm: “Citas sarunas” (2002, LMA Vizuālās komunikācijas nodaļa), izdevums “Patība” (2011, sast. H. Demakova, Kultūras ministrija), monogrāfija “Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule” (2018, “Neputns”), un sagatavojusi tekstus katalogiem izstādēm Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Somijā, Krievijā u.c.
No 1996.-1997. gadam Helēna Demakova darbojās kā LR Ministru prezidenta padomniece kultūras jautājumos. No 2004.-2009. gadam Helēna Demakova bija LR Kultūras ministre, kuras vadībā tika izstrādātas pamatnostādnes ilgtermiņa attīstības programmai kultūras jomā un iezīmēta nepieciešamība uzbūvēt Latvijas Nacionālo bibliotēku, Laikmetīgās mākslas muzeju un Nacionālo koncertzāli Rīgā. Šobrīd ir realizēta Latvijas Nacionālā bibliotēka (2014, arh. Gunārs Birkerts, Modris Ģelzis, “Pilsētprojekts”). Helēna Demakova, veidojot kultūras politiku, aizsāka sadarbību ar Borisa un Ināras Teterevu fondu un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas veidošanu ar mākslas zinātniecēm Astrīdu Roguli, Inesi Baranovsku.
Helēna Demakova darbojusies kā pedagoģe no 1990. gada. Bijusi pedagoģe Latvijas Universitātē, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un joprojām ir docente Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2022. gada Helēna Demakova iecelta par JV Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes locekli (līdz 2024.g. priekšsēdētāja).
2007. gadā Helēna Demakova Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mākslās.
Mākslas zinātniece saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus – 2014. gadā piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2007. gadā saņēmusi Komandora pakāpes Francijas Ordeni mākslā un literatūrā.
Helēna Demakova ir LMS biedre no 1989. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieku Eduarda Kļaviņa, Laimas Slavas, mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) rekomendācijām, LPSR Valsts Kultūras komitejas Mākslas un kultūras mantojuma galvenās pārvaldes priekšnieka, mākslinieka Jāņa Krieva (1942-2016) parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja, mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta izsniegtu ieteikumu un LMS pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 3/37.
Bruno Vasiļevskis “Mana pase”, 1979, audekls, eļļa, 33×46 cm, LMS muzejs