Dzidras Baumas akvareļiem ir raksturīga liriska, plaša kompozīciju veidojošu triepienu amplitūda un enerģisks, ekspresīvs gleznojums. Priekšmetu proporciju izvēle klusās dabas darbos un ainavās ir pakļauta mākslinieces emocionālam noskaņojumam un gleznas formātam. Mākslinieces izvēlētā krāsu palete radošā mūža laikā mainījusies no fovisma stilistikas košajām krāsām uz brieduma piesātinātām. Katrs darbs, ko veikusi māksliniece, ir viņas patieso acumirkļa emociju radīts.
Dzidra Bauma no 1939.gada mācījusies Rīgas Maija 8. pamatskolā (tag. Rīgas Centra humanitārā vidusskola), kurā zīmēšanas skolotājs bija gleznotājs Alfons Mihailovskis (1895-1966). Dzidra Bauma, turpmāk no 1945.- 1950. gadam mācījusies Malda Skreijas un Džema Bankoviča Rīgas 2. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), kur vizuālās mākslas pedagogi bija gleznotāji Auseklis Baušķenieks (1910-2007) un Ansis Stunda (1892-1976). Dzidra Bauma līdzās mācībām Malda Skreijas un Džema Bankoviča Rīgas 2. vidusskolā apmeklējusi skolas zīmēšanas pulciņu, vadītāja, grafiķe Dzidra Ezergaile (1926-2013) un bij. LPSR Pionieru pils zīmēšanas studiju (tag. Rīgas pašvaldības iestāde “Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils””), vadītājs, gleznotājs Jānis Skučs (1908-1998; RPP Tēlotājas mākslas studijas vadītājs 1944-1951).
Dzidra Bauma pēc Malda Skreijas un Džema Bankoviča Rīgas 2. vidusskolas absolvēšanas iestājās J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 4.kursā (JRRMV, tag. MIKC J. Rozentāla mākslas vidusskola), kur mācījās no 1950. līdz 1951. gadam. JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Kārlis Sūniņš (1907-1979; JRRMV, vēlāk RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Oto Pladers (1897-1970; JRRMV pedagogs), Eduards Jurķelis (1910-1978; JRRMV, vēlāk RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; JRRMV un RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977; JRRMV pedagogs 1949-1957) u.c. Veselības problēmu dēļ 1951.gadā Dzidra Bauma JRRMV 5.kursā mācības pārtrauca.
1952.gadā Dzidra Bauma kā brīvklausītāja apmeklēja studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (LMA). LMA pedagogi tolaik bija: Jānis Tillbergs (1880-1972; LMA Figurālas meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LVU Arhitektūras fak. Tēlotājmākslas darbnīcas vad 1940-1941, JRRMV pedagogs 1946-1948, LMA Portetu darbnīcas vad. 1947-1957, LMA Glezniecības un kompozīcijas katedras vad. 1952-1953), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, katedras vadītājs 1953-1989), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972) u.c. Dzidra Bauma veselības problēmu dēļ studijas LMA pārtrauca.
Dzidra Bauma bijusi pedagoģe – pionieru vadītāja un zīmēšanas skolotāja bij. Tukuma raj. Praviņu septiņgadīgajā skolā (vēlāk Praviņu pamatskola, Tukuma novads, Degoles pagasts, šobrīd nepastāv), kur strādāja no 1954. līdz 1961.gadam. Tā kā vispārizglītojošās skolās pastāvēja prasība pēc skolotāju augstākās pedagoģiskās izglītības, Dzidra Bauma līdzās darbam skolā no 1957.gada studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures neklātienes nodaļā (LVU, tag. LU Vēstures un filozofijas fakultāte) un to absolvēja 1966. gadā ar diplomdarbu “LPSR Mākslinieku savienības vēsture līdz 1958. gadam”, vadītājs, gleznotājs, mākslas zinātnieks Jurģis Skulme (1928 – 2015).
Studiju laikā LVU Dzidra Bauma piedalījās izstādēs: Latvijas II akvareļglezniecības izstāde (1959, Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, VMM, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija, LMMIAD, tag. LNMM), “Tukums tēlotājā mākslā” (1959, Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejs, TMNM), Latvijas III akvareļglezniecības izstāde (1961, VMM), PSKP XXII kongresam veltītā republikas tēlotājas mākslas izstāde (1961, VMM), 2. Tukuma mākslinieku PSKP XXII kongresam veltīta izstāde (1961, TMNM), 16. republikānisko mākslas izstāde (1962, TMNM), 3.Tukuma mākslinieku izstāde veltīta Lielas Oktobra sociālistiskās revolūcijas 45. gadadienai (1962, TMNM), Republikas 5. Jauno mākslinieku izstāde (1962, VMM), LPSR akvareļglezniecības izstāde (1962, Ļeņingrada, KPFSR, tag. Sanktpēterburga, Krievija), LPSR akvareļglezniecības izstāde (1962, Varšava, Polija), 3.Tukumnieku tēlotājas mākslas (Tukuma mākslinieku) izstāde (1962, TMNM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde “VĻKJS-45” (1963, VMM), 21. Padomju Latvijas mākslinieku savienības tēlotājmākslas ceļojoša marīnistu izstāde (1963, Daugavpils, Liepājas, Valmieras, Tukuma muzeji u.c.), 6. Tukumnieku tēlotājas mākslas (Tukuma mākslinieku) izstāde (1965, TMNM), 7. Tukumnieku tēlotājas mākslas (Tukuma mākslinieku) izstāde (1966, TMNM) u.c. Dzidra Bauma rīkojusi personālizstādes “Dzidras Baumas gleznu izstāde” (1959, TMNM), “Dzidras Baumas akvareļu izstāde” (1962, TMNM, Kandavas muzejs, katalogs).
Līdzās studijām LVU Dzidra Bauma bijusi (TMNM, Valsts Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja mākslas nodaļas zinātniskā līdzstrādniece 1961-1963, direktore 1962 ). Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja darbinieki tolaik bija: direktore Auguste Kapmane (1893-1981; TMNM direktore 1953-1962), Arturs Vaidziņš (1923-2016; TMNM zinātniskais līdzstrādnieks, direktora vietnieks), P.Liepkalns (TMNM vecākā zinātniskā līdzstrādnieka v. i.), L. Vēbere-Šteinbauma (TMNM zinātniskā līdzstrādniece), A. Zirnis (TMNM Talsu filiāles vecākais zinātniskais līdzstrādnieks). Dzidra Bauma, darbodamās TMNM, veidoja tekstus periodikai: “Kad koks smejas” (laikraksts “Tukuma Ziņotājs”, Nr.106 (05.09.1961), “Vajadzīgi talcinieki” (laikrakstam “Komunisma Rīts” (Tukums), Nr.93 (22.12.1962), “Jaunā izstāde”(laikraksts “Komunisma Rīts” (Tukums), Nr.92 (20.12.1962), “Žana Efeļa darbi tukumnieku apskatei” (laikraksts “Komunisma Rīts” (Tukums), Nr.87 (08.12.1962), “Mūsu labākie dodas uz Rīgu” (laikraksts “Komunisma Rīts” (Tukums), Nr.82 (24.11.1962), “Sākot jaunu darba posmu” (laikraksts “Tukuma Ziņotājs”, Nr.12 (30.01.1962). Tomēr iesākto darbu TMNM Dzidra Bauma veselības problēmu dēļ bija spiesta atstāt.
Pēc LVU absolvēšanas Dzidra Bauma no 1966.-1967.gadam strādāja Rīgas 28. astoņgadīgajā skolā (tag. nepastāv), no 1965.-1975.gadam Rīgas 77. vidusskolā (tag. Rīgas Avotu pamatskola).
Dzidra Bauma pēc LVU absolvēšanas piedalījās izstādes: Republikas “Mākslinieku dienas” izstāde (1968, VMM ), I zīmēšanas skolotāju darbu izstāde (1968), 8.Tukumnieku tēlotājas mākslas (Tukuma mākslinieku) izstāde (1968, TMNM), Republikas “Mākslinieku dienu” glezniecības izstāde (1969, VMM), 6. Republikas akvareļglezniecības izstāde (1969, VMM), Tukuma mākslinieku izstāde (1968, Majori, Jūrmala), 9.Tukumnieku tēlotājas mākslas (Tukuma mākslinieku) izstāde (1969, TMNM), Tukuma mākslinieku izstāde “Vecais Tukums glezniecība” (1969, TMNM), “Ainava un klusā daba” (1970, VMM), 2.Republikas zīmējumu izstāde (1970, Mākslinieku nams), Republikas tēlotājmākslas izstāde “V.I.Ļeņinam – 100” (1970, VMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde veltītā PSKP -24 kongresam (1971, VMM), III Vissavienības akvareļu glezniecības izstāde (1972, Maskava, Krievija), 7. Republikas akvareļglezniecības izstāde (1973, LPSR Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas “Rudens” izstāde (1973, VMM), “Akvarelis -74” (1974, Mākslinieku nams), Republikas “Mākslas dienu” (Glezniecība, tēlniecība) mākslas izstāde (1975, VMM), Republikas “Rudens” izstāde (1975, VMM), Republikas Portretu izstāde (1976), “Darba cilvēks mākslā” (1976, Jūrmalas izstāžu paviljons), Republikas “Rudens” izstāde (1977, AMM), Republikas izstāde “Fiziskā kultūra un sports mākslā” (1978, VMM), Republikas “Mākslas dienas -78” mākslas (glezniecība, tēlniecība) izstāde (1978, VMM), “Plūstošas robežas” (2017, Tukuma Mākslas muzejs) u.c.
Dzidra Bauma turpināja rīkot personālizstādes: “Dzidras Baumas darbu izstāde” (1967, TMNM), “Dzidras Baumas akvareļu izstāde” (1973, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, katalogs ar Ausmas Balcerbules (1927 – 2010) tekstu), “Dzidra Bauma akvareļi” (1975, bij. Tuberkulozes dispansers “Jugla”), “Dzidra Bauma akvareļi. Kornēlija Ozoliņa keramika” (1977, TMNM, MF katalogs, sast. Karina Kropa, teksts Veronika Kučinska (1929– 2016)), “Dzidras Baumas akvareļu izstāde” (1980, Arhitektu nams), “Dzidra Bauma akvareļi” (1981, bij. kolhoza “Zemgale”, Slampe), “Akvareļi” (1983, Liepājas vēstures un mākslas muzejs, katalogs, teksts Ausma Belmane (1925 – 1989)), “Dzidra Bauma akvareļi” (1984, Mākslinieku nams, MF katalogs, teksts Rasma Lāce), “” “Dzidras Baumas personālizstāde” (1988, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, ĢEJVMM katalogs, sast. Guntis Švītiņš, teksts Uldis Zemzaris (1928–2022)), “Dzidra Bauma” (1988, TMNM, katalogs sast. Taira Haļapina (1922-2012), teksts Uldis Zemzaris), “Dzidra Bauma” (1990, Mākslinieku nams, MF katalogs, sast. Karina Kropa, teksts Ausma Balcerbule), “Dzidras Baumas personālizstāde” (1995, bij LŽS “Reiterna nams”), “Dzidras Baumas izstāde” (1996, A.Pumpura muzejs, Lielvārde), “Manai mīlai pilsētai” (2011, ĢEJVMM), “Tukums manām acīm” (2011, Tukuma kultūras nams), “Gars ar garu sasaucas” (2016, Tukuma muzejs), “Dzidras Baumas personālizstāde” (2016, LMS muzejs Zvārtavas pils), “Dzidras Baumas darbu izstāde” (2020, Tukuma muzejs) u.c.
Dzidra Bauma, kā aktīva māksliniece, vēlējās iegūt arī LMS biedres statusu, kas tolaik dotu autorei iespēju piedalīties profesionālās izstādēs, kā arī iegādāties nepieciešamos materiālus darbam – krāsas, otas u.c. Tomēr, neraugoties uz ieteikumiem, ko 1961. gadā izsniedza mākslinieki: grafiķis Marģeris Vītoliņš (1912-1996), akvareļgleznotāji, grafiķi Nikolajs Petraškevičs (1909 – 1976), Edvīns Andersons (1929-1996), saņēma atteikumu.
1968. gadā Dzidra Bauma atkārtoti kļuva par LMS biedres statusa kandidāti ar gleznotāju Viļa Ozola (1929-2014), Ulda Zemzara (1928-2022), Borisa Bērziņa (1930-2002), LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) parakstītu ieteikumu. Pēc pozitīva LMS balsojuma 13/22 un ar LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu 1969. gadā piešķīra Dzidrai Baumai LMS biedres kandidātes statusu.
Dzidra Bauma ir LMS biedre no 1970. gada un uzņemta ar gleznotāju Ulda Zemzara, Oļģerta Egona Urbāna (1922-1977). grafiķes Dzidras Ezergailes rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 6/21.
Dzidras Baumas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Džūkstes Pasaku muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Ludzas Novadpētniecības muzejā, Rojas Jūras zvejniecības muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Dzidra Bauma “Zilo ezeru zeme”, papīrs, akvarelis 49×57 cm, 1978, LMS muzejs