Maira Veisbārde glezno klusās dabas, portretus, ainavas, t.sk. marīnas, kā arī sadzīves žanra figurālās kompozīcijas eļļas tehnikā. Gleznotāja realizējusi vairākas lielizmēra altārgleznas klasiskajā “eļļa uz audekla” tehnikā katoļu dievnamos Latvijas pilsētās – Jūrmalā, Gulbenē, Smiltenē, Alūksnē, kā arī ārzemēs – Kazahstānas Republikā. Gleznotāja strādā reālisma un modernisma tradīciju ietekmētā stilistikā, izmantojot praksē “putna lidojuma” perspektīvu gleznas uzbūvē. Maira Veisbārde pārvalda reālistisko zīmējumu portretu un figūru attēlojumā, bez “psiholoģiskās deformācijas” iezīmēm, un gleznās izmanto arī kailfigūru motīvus. Māksliniecei tuvs ir dekoratīvi piesātināts gleznas kompozīcionālais risinājums, kas ieturēts siltajā zemes toņu paletē. Daiļrades sākumā Maira Veisbārde bijusi asimetriskās kompozīcijas un pretkrāsu tonalitātes sekotāja, tomēr, meklējot sev tīkamu, emocionāli stabilu risinājumu, gleznas kļuvušas ornamentālas, ar centriski būvētu kompozīciju.
Maira Veisbārde no 1957.gada mācījās Jūrmalas 4. astoņgadīgajā skolā un pēc ceturtās klases beigšanas, no 1961.gada mācības turpināja J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji – Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; JRRMV un RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Harijs Veldre (1927-1999; JRRMV pedagogs 1951-1956, 1964-1965), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), kā arī Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c.
Maira Veisbārde 1968. gadā beidza JRRMV ar diplomdarbu figurālu kompozīciju “Jūras vējos”, vadītājs Harijs Blunavs. Līdzās Maira Veisbārdei JRRMV absolvēja Līga Purmale ar diplomdarbu “Pelēkā” (57x95cm), Guna Millersone (Teibe), Dainis Dimiņš, Dainis Lapsa, Jānis Kursulis, Daiga Balode, dizainere Sarmīte Gaile (Ancīte;1949-1980) u.c.
Turpmāk, Maira Veisbārde no 1969.gada studēja Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (2022-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972; Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Maira Veisbārde 1975.gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu – daudzfigūru kompozīciju “Vasara””, vadītājs Eduards Kalniņš. Līdzās Mairai Veisbārdei pie Eduarda Kalniņa LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvēja Elita Svikle ar darbu “Aronijas”, Ilze Strekavina (1948-2020) ar darbu “Šahisti”, Daiga Simsone ar diplomdarbu “Draudzenes”, Silvija Varņecka, Ilze Līcīte. LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie gleznotāja Induļa Zariņa absolvēja Līga Purmale ar diplomdarbu “Sienas gleznojums “Parīzes Komūnas atcerei”, Miervaldis Polis ar diplomdarbu “Absolventi”, Andris Začests ar darbu “Sienas gleznojums “Anrī Barbiss un viņa literārie varoņi”” (visi trīs diplomdarbi realizēti bij. A.Barbisa Rīgas 11.vidusskolas interjerā, tag. Rīgas Franču licejs), LMA Pedagoģijas nodaļu pie Eduarda Kalniņa absolvēja Imants Reinholds (1942-2020) ar darbu “Darbnīcā”, Vjačeslavs Telešs ar diplomdarbu gleznu “Pretīmnākošais vilciens”, Dzirkstīte Purviņa ar diplomdarbu “Mazgātājas”, Biruta Jansone (Tomsone).
Maira Veisbārde ieguvusi gleznotājas, pedagoģes kvalifikāciju (1975, LMA), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (2003, LMA).
Lielu lomu savā radošajā dzīvē māksliniece atvēlējusi mākslas izpratnes audzināšanai bērniem un jauniešiem, vadījusi Rīgas Proletāriešu rajona pionieru nama zīmēšanas studiju (no 1975, tag. nepastāv). Studijas audzēkņi un pedagogi piedalījās “Vissavienības pionieru organizācijas 60.un Latvijas PSR pionieru organizācijas 40. gadadienai veltītā izstāde (1980, bij. Latvijas PSR Vēstures muzejs), Bulduru kultūras namā bērnu gleznošanas studiju “Otīte” (1986, tag. Bulduru izstāžu nams) un strādājusi Rīgas pašvaldības mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskās estētikas skola’’ (1975-2015).
Mākslinieces darbi ir izmantoti sabiedriskos interjeros – viesnīcas “Majori” interjerā pēc kapitālremonta 1982.gadā pēc arhitekta Leona Alkšņa meta tika eksponēti Jūrmalas gleznotāju Mairas Veisbārdes, Valda Buša (1924 – 2014), Ineses Ziemeles gleznas un Veras Vidukas, Egila Rozenberga un Māras Brakšas gobelēni, veltīti Jūrmalas pilsētvides tēmai. Maira Veisbārde ir autore Ķemeru Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas altārgleznai. Altārgleznai izmantots sižets no Svētā Jāņa Kristītāja dzīves. Altāra koka konstrukciju veidojis koktēlnieks Raimonds Javorskis (1999) u.c.
Maira Veisbārde izstādēs piedalās kopš 1976. gada: Vissavienības mākslas augstskolu audzēkņu diplomdarbu izstāde (1976, Maskava, bij.Ļeņingrada, KPFSR, tag. Sanktpēterburga, Krievija), 12. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1977, 1978, Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija, LMMIAD, tag. LNMM), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Zemes jaunība” (1977, Maskava, Krievija), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Zemes jaunība” (1979, Maskava, Krievija), “Starptautiskajam bērna gadam veltīta glezniecības, tēlniecības un grafikas izstāde” (1979, Mākslinieku nams), Jūrmalas mākslinieku grupas “Rudens” izstāde (1979, Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja filiālē Majoros, Jomas ielā), “Mākslas dienas” izstāde (1980, bij. p/s “Vestiena” klubs), Republikas Portretu izstāde (1981, LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), “Ainava un klusā daba” (1981, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), 14. republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zālē “Latvija”, LMMIAD), Jūrmalas mākslinieku “Mākslas dienu” izstāde (1981, Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāle), ”Republikas tēlotājmākslas izstāde “Sports mākslā” (1982, bij. Jūrmalas izstāžu zāle, Dzintari), Jūrmalas mākslinieku izstāde “Mākslas dienas” (1983, Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs), Republikas 16. jauno mākslinieku izstāde “Jaunie mieram” (1984, izstāžu zālē “Latvija”), Jūrmalas jauno mākslinieku darbu izstāde (1984, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), 5. Republikas tēlotājmākslas izstāde «Arona – 84» (1984, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslinieki-zvejniekiem” (1985, Lapmežciema kultūras nams), “Jūrmalas mākslinieku grupas izstāde Francijā” (1985, Kobura, Francija), “Pastelis” (2002, RBL Baltā zāle), 1.Starptautiskā jūras ainavu izstāde “Marina -2006” (2006, Jūrmalas muzejs), Jūrmalas mākslinieku grupas 30. gadu darbības izstāde (2007, Rīgas Sv.Pētera baznīca), 2. starptautiskajā jūras ainavu izstādē “Marina-2007” (2007, Jūrmalas pilsētas muzejs), 3. starptautiskajā jūras ainavu izstādē “Marina-2008” (2008, Jūrmalas pilsētas muzejs), 4. starptautiskajā jūras ainavu izstādē “Marina-2009” (2009, Jūrmalas pilsētas muzejs), 11. Starptautiskā jūras tematikai veltītā izstāde “Marina” (2016, Jūrmalas pilsētas muzejs), 1. starptautiskā glezniecības biennāle “Marīna-2017” (2017, Jūrmalas pilsētas muzejs), 2. Starptautiskā glezniecības konkursizstāde “Marīna 2019” (2019, Jūrmalas pilsētas muzejs), “Ģ.Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā” (2020, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs), 8. Jāzepa Pīgožņa Latvijas ainavu glezniecībā konkursa darbu izstāde (2022, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Jūrmalas mākslinieku biedrības gada izstāde “Kaleidoskops” (2023, Bulduru izstāžu nams), Jūrmalas Mākslinieku grupas izstāde “Vasaras kolāža” (2024, Jūrmalas Centrālā bibliotēka), Jūrmalas Mākslinieku biedrības un Lapmežciema mākslinieku sadraudzības izstāde “Kad jūras malas satiekas” (2024, Jūrmalas Centrālā bibliotēka) u.c.
Maira Veisbārde rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Mairas Veisbārdes gleznas” (1978, grāmatnīca “Mākslas grāmata”), “Maijas Veisbārdes darbu izstāde” (1981, bij. sanatorija “Baltija”, Jūrmala), “Mairas Veisbārdes un Rolanda Beitnera gleznas” (1981, bij. kinoteātris “Jūrmala”, Jūrmala), “Mairas Veisbardes un Daces Paeglītes darbu izstāde” (1983, bij. sanatorijā “Baltija”), “Mairas Veisbārdes un Viļņa Raudsepa darbu izstāde” (1982, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), “Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (1984, bij. R/A “Rīgas audums” klubs), “Mairas Veisbārdes un Rolanda Beitnera gleznas” (1984, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), “Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (1985, Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs), “Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (1985, bij. Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas institūts, Rīgas rajons, Ulbroka, Institūta iela 1, tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Ulbrokas Zinātnes centrs), “Andra Bērziņa un gleznotājas Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (1986, Bulduru kultūras nams, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), “Mairas Veisbārdes gleznu izstāde” (1986, bij. kinoteātris “Jūrmala”, Majori), “Latvijas PSR Nopelniem bagāta mākslas darbinieka Marģera Vītoliņa un gleznotājas Mairas Veisbārdes ceļojumu iespaidi” (1988, bij. Bulduru kultūras nams), “Mairas Veisbārdes gleznu izstāde” (1991, bij. Bulduru dārzkopības tehnikums, Bulduri, Viestura ielā 6), “Gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa darbu izstāde” (1991, bij. Latvijas Mākslas fonda izstāžu zāle Tēlnieku nams), Mairas Veisbārdes un A, ,ndra Bērziņa darbu izstāde “Somijas dvēsele” (1997, Jāņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs), “Kalevalas zeme” Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa zīmējumu izstāde”” (1999, bij. Bulduru kultūras nams), “Gleznotājas Mairas Veisbārdes izstāde” (1999, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”), “Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (2005, bij. Latvijas Akadēmiskās bibliotēka, tag. LU Akadēmiskā bibliotēka), “Maira Veisbārde. Glezniecība. Andris Bērziņš. Grafika. Tēlniecība” (2006, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Mairas Veisbārdes, Kristīnes Beltes, Dzintara Adieņa un Andra Bērziņa izstāde “Somija un Latvija laiku lokos” (2008, LU Akadēmiskā bibliotēka), “Klasiskā līnija” (2016, Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde, Jūrmalas muzejs), “Veltījums dzejniekiem” (2020, Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde, memoriālais muzejs “Raiņa un Aspazijas vasarnīca”), “Sieviete” (2022, Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde, Jūrmalas muzejs), “Mairas Veisbārdes gleznu izstāde “Ziema Jūrmalā. No Bulduriem līdz Dubultiem” (2023, Bauskas Centrālā bibliotēka), “Mairas Veisbārdes, Andra Bērziņa un Raimondas Strodes darbu izstāde “Vasaras noskaņas”” (2023, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs), “Mīlot Latviju un Itāliju” (2024, Mairas Veisbārdes gleznas, Andra Bērziņa zīmējumi un medaļas, Jūrmalas pilsētas bibliotēka), “Mana pasaule. Mairas Veisbārdes glezniecības darbu izstāde” (2025, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Jaundubulti, Dubultu prospekts 71) u.c.
Maira Veisbarde 1988.gadā piedalījās gleznotāju plenēros:
Talsos kopā ar Daci Paeglīti, Jāni Veisu, Tairu Haļāpinu (1922-2012), Anitu Melderi, Silviju Meškoni, Māru Kažociņu (1936-1992), Moniku Osi, Paulu Spridzānu, Ritmu Lagzdiņu, Andri Biezbārdi, Gunu Millersoni, Guntu Kalseri, Frici Makstnieku (1936-1994), Andri Vītolu; Jelgavas Mākslinieku biedrības plenērā un izstādē “Zaļumos Augustā” (2019, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, Filozofu iela 3, Jelgava), Starptautiskajā kultūras simpozijā un festivālā “Itāļu dzīves garša 2023” (2023, Stāmerienas pils, Gulbenes novads), Jelgavas Mākslinieku biedrības plenēra izstādē “Plenērs Vecaucē” (2023, Vecauces pils, Vecauces pagasts, Dobeles novads), Jūrmalas Mākslinieku plenēra “Pavasara ziedonis Lapmežciemā” izstādē (2024, Lapmežciema Tautas nams) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumā “Maira Veisbārde. Gleznas. Zīmējumi” (2003, sast. Maira Veisbārde, mākslinieks Rauls Liepiņš).
Maira Veisbārde par LMS Jauno Mākslinieku apvienības biedri kļuvusi 1978. gadā, bet Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1986. gada, uzņemta ar gleznotāju – Ritas Valneres, Borisa Bērziņa, Pētera Postaža, rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 11/35. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1987.gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Gleznotāja aktīvi darbojas bij. LMS Jūrmalas mākslinieku apvienībā kopš 1978.gada (tag. biedrība “Jūrmalas mākslinieku biedrība”, pastāv kopš 2013.g.) un piedalās kā grupas sekretāre gadskārtējo izstāžu rīkošanā “Mākslas dienas”, “Rudens”, kas norisinās Jūrmalā. Maira Veisbārde piedalījusies arī ikgadējās Jūrmalas mākslinieku apvienības izstādēs un plenēros Latvijā, Lietuvā, Somijā u.c.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Krievijā, ASV.
Maira Veisbārde “Rudens”, kartons, eļļa, 103×103 cm, 1990, LMS muzejs