Anitu Celmu raksturo nozīmīgs devums Latvijas mākslas atpazīstamības veicināšanā. Tekstilmāksliniece izvērsa aktīvu izstāžu praksi, darbojās Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”, bija uzņēmuma galvenā māksliniece un sadarbībā ar to piedalījās atpazīstamu interjeru noformēšanā.
Anita Celma (Gagaine) no 1952.-1959. gadam mācījās 15. septiņgadīgajā skolā, kuras pedagogi tolaik bija: direktore J. Podskočija un skolotāji A. Rubene, G. Sarma (skolas mācību daļas vadītāja), Arone, E. Podkalne (skolas mācību daļas vadītāja), Krūmiņa (skolas vecākā pionieru vadītāja), Jānis Priednieks.
Anita Celma 1959. gadā iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstila nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tērpu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valija Graudiņa, arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), gleznotāji Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967) u.c.
Anita Celma pēc RLMV beigšanas no 1964.-1965. gadam strādāja bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Aušanas iecirknī par audēju-bārkšu veidotāju, tinēju u.c. Cehs tika izvietots “Mākslinieku namā”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, pagraba un 3. stāvā. Austuvē tolaik tapa mākslinieciski darināti audumi, dažādu izmēru galdauti, dekoratīvas segas, spilveni un aizkari, kaklauti un galvas lakati u.c., kas tika realizēti MF veikalos-salonos “Māksla”.
No 1965. gada Anita Celma turpmāko izglītību ieguva Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas apakšprogrammas Tekstila specialitāte), kurā pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000) u.c.
Anita Celma, studējot LMA, piedalījās “Mākslinieku dienas” Dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē (1969, Valsts aizrobežu mākslas muzejs, AMM, tag. LNMM) un Republikas I Gobelēnu izstādē (1969, AMM).
Māksliniece 1970. gadā absolvēja LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu “Pasaka”, vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Anitai Celmai LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu pie vadītāja Rūdolfa Heimrāta absolvēja Skaidrīte Leimane ar darbu “Dekoratīvie audumi ar ornamentāliem motīviem”, Irēna Drinkmane (1938-2023) ar darbu “Ornaments” garbārkšu tehnikā, Vija Jansone ar darbu “21.jūnijs” gobelēna tehnikā u.c.
Pēc LMA absolvēšanas, no 1970.-1973. gadam Anita Celma turpināja darboties MF kombinātā “Māksla” kā māksliniece-tehnoloģe, vēlāk no 1973.-1977. gadam bija aušanas, rokdarbu, ādas apstrādes iecirkņu mākslinieciskā vadītāja. No 1977.-1979. gadam Anita Celma bija galvenā māksliniece MF kombinātā “Māksla” (1975). Kopš 20. gs. 70. gadiem māksliniece veidojusi tekstilmākslas darbus sabiedrisko ēku interjeriem. Kompozīcija “Visu zemju darbaļaudis” atradās bij. Starptautiskajā arodbiedrību savienībā (Prāga, Čehija), logu aizkari sanatorijā “Jaunķemeri” (1968, arhitekts Artūrs Reinfelds (1911-2003), “Pilsētprojekts”), kafejnīcai “Neptūns”, divi gobelēni viesnīcas “Rižskaja” banketu zālei (1979, Pleskava, Krievija). Anita Celma veidojusi savu lielāko interjera kompozīciju bij. Latvijas PSR Teātra biedrības (tag. Latvijas Teātra darbinieku savienība, Talsu iela 1, Rīga) zālē (1979, arhitekts Ilgonis Alfs Stukmanis, interjera mākslinieki Rasma Stukmane, Juris Gagainis, Olafs Jēkabsons (1932-2014), darbus veica MF Dekoratīvās mākslas kombināts, kombināts “Māksla”, mēbeļu firma “Rīga”, LPSR Kultūras ministrijas zinātniskās restaurēšanas pārvalde). Mākslinieces veidota deviņdaļīga sarkani zaļa kompozīcija (22 kvm) kā dekoratīva siena vizuāli atdalīja zāli no palīgtelpām.
Pēc LMA absolvēšanas Anita Celma piedalījās izstādēs: “Latvijas PSR Gobelēnu izstāde” (1970, Tallina, Igaunija), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “V.Ļeņinam-100” (1970, AMM, tag. LNMM), Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, Valsts aizrobežu mākslas muzejs, AMM, tag. LNMM), “Mākslinieku dienu” lietišķās mākslas izstāde (1971, Valsts aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Republikas 9.Jauno mākslinieku izstāde (1972, AMM, LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “PSRS izveidošanas 50. gadadiena, LPSR Dziesmu svētkiem – 100” (1973, AMM, tag. LNMM), PSRS izstāde “Gobelēns-2” (1974, TSSI, Maskava, Krievija), 1.tekstimākslas simpozijs (1974, bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams, Dzintari, Jūrmala), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde (1975, VMM, tag. LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde (1976, VMM, tag. LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “LOSR-60” (1977, VMM, MF katalogs), Republikas 2. Gobelēnu izstāde (1978, AMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde LPSR – 40 (1980, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), Republikas 3. tekstilmākslas un 4. miniatūrtekstiliju izstāde (1983, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai veltītās republikāniskās mākslas izstādes (1985, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikas 4. tekstilmākslas izstāde (1986, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikāniskā lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde “Cilvēki pie jūras” (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), 1. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Baltijas republiku dekoratīvi lietišķās mākslas triennāle (1991, Tallina, Igaunija), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde, ekspozīcija “Tradīcija attīstībā” (1998, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, kuratore Ilze Martinsone, mākslinieks Jurģis Krāsons), “Trešā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (1998, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Sestā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (2001, DMDM), izstāde “Mākslas meistari” (2004, Dailes teātris) u.c.
Anitas Celmas darbi tika iekļauti Latvijas tekstilmākslas publicitātes izstādēs: LPSR Miniatūrtekstiliju izstāde (1981, Sahalīna, bij. Krievijas PSR), Latviešu tekstilmākslas izstāde (1984, Murmanska, bij. Krievijas PSR), LPSR Miniatūrtekstiliju izstāde (1984, Austrija), LPSR Miniatūrtekstiliju izstāde (1985, Zviedrija), Latviešu Miniatūrtekstiliju izstāde (1986, Novosibirska, bij. Krievijas PSR), Latviešu tekstilmākslas izstāde (1988, Viļņa, bij. Lietuvas PSR), Latviešu tekstilmākslas izstāde (1988, Krima, bij. Ukrainas PSR), Latviešu tekstilmākslas izstāde (1988, Indija) “Latvijas māksla” (2000, Eidfjorda, Norvēģija), Latvijas lietišķās mākslas izstāde (1993, Alborga, Dānija), Latvijas lietišķās mākslas izstāde (1994, Kopenhāgena, Dānija), Latvijas tekstilmākslas izstāde (1998, Minska, Baltkrievija).
Anita Celma rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Anitas Celmas tekstiliju izstāde” (1986, Lapmežciema kultūras nams), “Anita Celma. Vija Jansone. Darbu izstāde” (1988, bij. Ventspils kultūras nams “Jūras vārti”, tag. Teātra nams “Jūras vārti”), “Anita Celma. Darbu izstāde” (1990, Valmieras novadpētniecības muzejs), “Anita Celma. Tekstilmākslas izstāde” (1989, AMM Velvju zāle, LNMM), “Anita Celma. Vija Jansone. Darbu izstāde” (2003, RVKM, Mencendorfa nams), “Anita Celma. Gobelēni. Juris Gagainis. Metālmāksla” (2022, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs), “Atgriešanās” (2024, Valmieras muzeja izstāžu nams) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties autores sastādītā izdevumā “Anita Celma. Tekstilmāksla” (2004, teksts – mākslas zinātniece Rūta Muižniece, dizains – Rauls Liepiņš).
Anita Celma bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1974. gada. LMS biedre ir kopš 1975. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieču Rutas Bogustovas, Aijas Baumanes (1943-2019), metālmākslinieka Arnolda Viļa Naikas (1908-1991) rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora Viktora Veištorta (1928-2016) parakstītu raksturojumu, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Rūdolfa Heimrāta izsniegtu rekomendāciju un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/33. Anita Celma tika iecelta MF Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomēs (1979-1992). Māksliniece ir arī Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre (1994).
Anitas Celmas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Attēlā: Anita Celma “Faktūras”, lins, vilna, 255×240 cm, 1979, LMS muzejs, LMS muzeja arhīva foto