Ilzes Nāgelas daiļradi raksturo savpatna gleznieciskā stilistika, attēlojot stilizētus savvaļas ziedu motīvus temperas un akrila tehnikā. Izmantojot atšķirīgu augu kompozīcijas kārtojumu un krāsu, māksliniece izkopusi niansētu personīgā emocionālā vēstījuma gammu. Autore plakātiskā plaknes dalījuma kompozīcijas metodē izveidojusi auditorijas pieprasītu, saprotamu un vizuāli nolasāmu saturu. Ilze Nāgela darbojās arī zīda apgleznošanā.
Ilze Nāgela (Šēnberga) no 1965. gada mācījās Lazdonas astoņgadīgajā skolā (bij. Lazdonas pamatskola) un to beidza 1969. gadā. Tolaik Lazdonas astoņgadīgās skolas direktore bija V.Jakovļeva, direktora vietnieks Pēteris Zujevs, mācību pārzinis, fizikas skolotājs Jānis Zelčs, skolotāji Leontīne Pelše, Adina Ķirškalne, U.Zēmanis. Ilze Nāgela, mācoties skolā, veidoja publikācijas par vasaras skolēnu nometnēm un sporta spēlēm “Trīs neaizmirstamas dienas” (laikraksts “Stars”, Madona, Nr.77 (27.06.1967)), “Republikāniskajā treniņnometnē” (“Stars”, Madona (1968.07.27.)), “Sports. Pirmā bezdelīga Varakļānos” (“Stars”, Madona (1968.10.17.)) u.c.
Līdzās mācībām Ilze Nāgela vasarās strādāja kā šķirotājas mācekle bij. Madonas rajona patērētāju biedrību savienības universālveikalā (1967) un Rīgas universālveikalā “Bērnu pasaule” (1968).
Ilze Nāgela 1969. gadā uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958 un Dekoratoru nodaļas vadītājs 1960-1987), Alfrēds Barons (RLMV krāsu tehnoloģijas pedagogs), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Inta Celmiņa (RLMV gleznošanas pedagoģe 1969-1976), Anita Jansone (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), fotomākslinieks Gunārs Binde (RLMV foto pedagogs 1964-1975) u.c.
Ilze Nāgela beidza RLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1973. gadā. Pēc RLMV absolvēšanas māksliniece darbojās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā kā mākslas nodaļas vadītāja (1973), līdzās direktorei Elzai Rudenājai (1911-1998; Madonas muzeja dibinātāja un vadītāja 1944-1990), kuras vadībā izveidoja tenora Jāņa Zābera (1935-1973) muzeju. Nozīmīga Ilzei Nāgelai bija rakstnieces Elīnas Zālītes muzeja ekspozīcijas iekārtošana Apē (tag. Elīnas Zālītes memoriālā māja, Ape, Smiltenes novads) kopā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja literārās nodaļas vadītāju Daci Zvirgzdiņu. Muzejā 1973. gadā tika rīkotas gleznotāju Dzidras Baumas, Raimonda Gintera (1913-1998), Maldas Muižules (1937-2022) personālizstādes un novada lietišķās mākslas izstādes.
Turpmāk Ilze Nāgela darbojās kā kultūras dzīves organizētāja bij. Stučkas rajona kolhozā “Aizkraukle” (1973, tag. Aizkraukle), māksliniece-noformētāja kolhozā “Sarkanais stars” (1974, bij. Madonas rajons), ekonomiste – Republikas Galvenās aptieku pārvaldes (GAP) informatīvās skaitļošanas centrā (1974, Rīga), fasētāja-noformētāja GAP aptiekā nr.37 (bij. “Pāvila Aptieka”, Rīga), māksliniece-noformētāja LPSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā (1975-1982, tag. Latvijas Organiskās sintēzes institūts), māksliniece bij. uzņēmuma “Latkooperacija” reklāmas redakcijas nodaļā (1982-1984; uzņēmuma konsultants bija dizainers Valdis Celms).
Ilze Nāgela izstādēs piedalās kopš 1973. gada, sākotnēji darbojoties plakāta mākslā – Republikas 4. Plakātu izstāde (1973, Mākslinieku nams), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “Dziesmu svētkiem – 100” (1973, Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LNMM), 11. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1975, VMM, LNMM).
Prasmes glezniecībā autore pēc RLMV absolvēšanas papildināja pie dzīvesbiedra, gleznotāja un grafiķa Ivara Poikāna. Ilze Nāgela no 1978. gada izstādēs eksponē glezniecības darbus. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikas mākslas izstāde “Mākslas dienas – 78” (1978, VMM, LNMM), Republikas Jauno mākslinieku konkursa izstāde (1979, bij. Arhitektūras un pilsētbūvniecības muzejs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), I Baltijas republikas jauno mākslinieku glezniecības izstāde (1979, Viļņa, Lietuva), 14. republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), konkursizstāde “Arona-81” (1981, bij. Madonas rajona kultūras nams, tag. Madonas novada kultūras centrs), Republikas mākslas izstāde “Mākslas dienas-83” (1983, VMM, LNMM), “Putni un ziedi” (1984, bij. Teodora Zaļkalna memoriālais muzejs), Republikas “Mākslas dienu” Lietišķās mākslas izstāde (1985, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), konkursizstāde “Arona-87” (1987, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, diploms), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde (1987, Maskava, Krievija). Māksliniece piedalījās ALMA rīkotājās izstādēs (2013, Sidnejas Latviešu namā, Jaundienvidvelsas Parlamenta namā; izstādēs piedalījās: Anita Bērziņa-Misiņa, Biruta Klarka, Andra Krūmiņa, Dzidra Mičele, Anita Rezevska, Alda Rudze, Raimonds Rumba, Jānis Supe, Juris Ceriņš, Jānis Šēnbergs, Guntis Jansons, Ieva Deksne, Harijs Piekalns, Imants Tillers), “Baltiešu mākslinieku darbu izstāde” (2023, Sidneja, Austrālija) u.c.
Mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas rosināta Ilze Nāgela rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ilze Šēnberga, Jānis Strupulis, Egons Šteinboks, Ivars Poikāns, Anatolijs Žebelis, Ina Voroncova. Darbu izstāde” (1980, bij. MF kombināta “Māksla” salons), “Ilze Šēnberga. Gleznas” (1982, bij. Ogres Trikotāžas kombināts), “Gleznas” (1983, bij. Rīgas 7.klīniskā slimnīca “Gaiļezers”), “Ilze Šēnberga. Gleznas” (1984, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Ilze Šēnberga. Gleznas” (1985, bij. Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas klubs, tag. Stendes pētniecības centrs), “Ilze Šēnberga. Ziedi” (1986, bij. LPSR Dabas muzejs), “Ilze Šēnberga. Darbu izstāde” (1987, LPSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts), “Ilzes Šēnbergas gleznu izstāde” (1987, bij. Rīgas kinonams; 1988, LMS Jauno mākslinieku klubs “Jāņa seta” un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Ilzes Šēnbergas gleznu izstāde” (1989, Melburnas latviešu nams, Austrālija; Minstere, Vācija), “Ilzes Šēnbergas-Nāgelas gleznas, Jura Petraškeviča grafika” (1992, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Apgleznoti spilveni” (1993, bij. mākslas galerijā “Aka”, Arhitektu nams, vad. Rita Šmagre-Žīgure) u.c.
Mākslinieces daiļrade ir daudzveidīga – autore darbojusies grāmatu grafikā, veidojusi noformējumu dzejnieces Broņislavas Martuževas (1924-2012; Evas Mārtužas) dzejoļu krājumam “Rakstītāja” (1987, “Liesma”).
Ilze Nāgela apgleznojusi kostīmus bij. Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Studentu teātra (LU, tag. Latvijas Universitātes Studentu teātris) Kustību un plastikas grupas izrādēm, kā “Aplis” (tapa 1987, viesizrādes Vācijā, 1988). LU Studentu teātri tolaik vadīja režisors un aktieris Ārijs Geikins (1936-2008; LU Studentu teātra režisors 1974-1993), režisors, mīms Ansis Rūtentāls (1949-2000; LU Studentu teātra Kustību un plastikas grupas vadītājs 1978-1990), lomās darbojās Raimonda Vazdika, Mārīte Ziemele un Gundega Lapiņa (LU Studentu teātra Kustību un plastikas grupas aktieri) u.c. LU Studentu teātra Kustību un plastikas grupa šobrīd darbojas kā biedrība “Anša Rūtentāla Kustību teātris”.
Ilze Nāgela apgleznojusi tērpus grupai “Ārprāc 88”, kurās sastāva bija tās vadītājs, komponists Juris Kulakovs (1958-2024), etnomūziķis, komponists Valdis Muktupāvels, mūziķi Juris un Leons Sējāni un solists Edgars Liepiņš (1928-1995; Valsts Jaunatnes teātra aktieris). Grupa rīkoja koncertus Latvijā 1988. gadā, arī Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgā u.c.
Ilze Nāgela veidojusi rakstus par latviešu trimdas māksliniekiem – gleznotājiem Kārli Trumpi (1910-1990), Kārli Medni (1910-1990), Imantu Tilleru, grafiķi Ievu Deksni, intervijas ar izstāžu veidotājām Andu Banikosu, Ināru Beklešovu-Teilori, mūziķi Dainu Kainu, Latvijas aktieriem Zani un Vili Daudziņiem laikrakstam “Latvietis” (2010-2013, ar Gunāra Nāgela fotogrāfijām, Austrālija). Autore ar savu darbu fragmentiem ilustrēja laikraksta “Latvietis” 2014. gada kalendāru.
Ilze Nāgela bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada. Māksliniece ir LMS biedre no 1987. gada un uzņemta ar gleznotāju Maijas Tabakas, Māras Zītares (1937-2018), Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 13/34.
Ilze Nāgela ir arī Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) biedre kopš 1999. gada.
Ilzes Nāgelas darbi atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Ilze Nāgela “Nojauta – riets“, foto Ojārs Greste, LMS muzeja arhīvs