Mākslas zinātnieces Rūtas Muižnieces radošā darbība saistīta ar vizuālās mākslas jomām un to stratēģijas izstrādi, būdama gan LMS valdes priekšsēdētājas Džemmas Skulmes biroja vadītāja un Kultūras ministrijas darbiniece, gan pārstāve Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) Nacionālajā komitejā, kā arī darbs mākslas zinātnē un tās popularizēšanā.
Rūta Muižniece 1960. gadā absolvējusi Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa). 1968. gadā Rūta Muižniece studijas turpinājusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa) pie pasniedzējiem, mākslas zinātniekiem: Rasmas Lāces (1923-2008; str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Pētera Zeiles (1928-2020; str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā 1962-1998), Genovevas Tidomanes (1927-2006; str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā 1961-1986), Roma Bēma (1927-1993; str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā no 1961.g.), Tatjanas Kačalovas (1915-2010; str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā no 1959.g.), Eduarda Kļaviņa (str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā no 1962.g.). Rūta Muižniece LMA absolvēja 1974. gadā ar diplomdarbu “LPSR Vēstures muzeja kokskulptūru kolekcija”, vadītājs, mākslas zinātnieks, akvareļgleznotājs Romis Bēms. 1984. gadā katalogs “LPSR Vēstures muzeja kokskulptūru kolekcija” tika publicēts.
Pēc studijām LU R. Muižniece darbojusies tag. Latvijas Televīzijas Mākslas raidījumu redakcijā (1964-1970) un veidojusi scenārijus dokumentālajām filmām “Karušs Akopjans” (rež. A.Tomariņš, 1964), “Ģimenes portrets ar dienišķo maizi” par māksliniekiem Izabellu un Gunāru Kroļļiem (rež. Vija Bunka, kinooperators Gunārs Ratnieks un redaktors Ivars Melderis, 1980) u.c.
Rūta Muižniece strādājusi LPSR Valsts vēstures muzejā (tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 1970-1976) un bij. Teodora Zaļkalna memoriālajā muzejā (1976). No 1977.-1986. gadam Rūta Muižniece strādājusi Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM) par mākslas propagandas nodaļas vadītāju, līdztekus bijusi mākslas vēstures pedagoģe J.Vītola Valsts konservatorijā (tag. Latvijas Mūzikas akadēmija, 1976-1986). Nozīmīga bija Rūtas Muižnieces darbība Latvijas Mākslinieku savienības radošo sekciju vadītājas un atbildīgās sekretāres amatā (1984-1992).
Mākslas zinātniece Rūta Muižniece no 1992.-1993. gadam bija LR Ministru padomes (tag. Ministru kabinets) kultūras sektora vadītāja valsts ministra aparātā un no 1994.-1995. gadam KM valsts sekretāre. No 1993.-1994. gadam mākslas zinātniece piedalījās LR Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas un Imanta Ziedoņa izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu projektu. Darbā sākotnēji piedalījās Jānis Stradiņš un Viktors Daugmalis, mākslas zinātniece, Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ruta Čaupova, kultūras ministrs, arhitekts Jānis Dripe, Rūta Muižniece u.c.
R.Čaupova un R.Muižniece pārstāvējušas Latvijas Nacionālo komiteju Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) 14. ģenerālajā asamblejā un kongresā (Meksika, Tlakskala, 1994).
Rūta Muižniece bijusi labdarības akcijas “OPERA” rīcības komitejas priekšsēdētāja (1995) un “Lielā mūzikas balva ’95” Kultūras ministrijas vērtēšanas grupā (1994-1995), kurā Jāņa Dripes un Raimonda Paula vadībā strādājusi līdztekus Dzidrai Strautiņai, Gintam Kārkliņam, Jurim Karlsonam, Jānim Torganam, Rūtai Paulai u.c. Rūta Muižniece veidojusi arī noslēguma pasākuma LNOB scenāriju (1995).
Rūta Muižniece kopš 1970. gada veido publikācijas par vizuālo mākslu, tās autoriem, kā gleznotāji Džemma Skulme (1925-2019), Imants Vecozols, Kurts Fridrihsons (1911-1991), tēlnieki Līze Dzeguze (1908-1992), Arta Dumpe, Laimonis Blumbergs (1919-2014), tekstilmākslinieces Rita Blumberga (1925-2008), Aija Baumane (1933-2019), grafiķis Gunāra Krollia, keramiķi Izabella Krolle, Valdis de Būrs (1937-2002) u.c. Veidojusi publikācijas par sava laika kultūrpolitikas aktualitātēm laikrakstos “Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs” (1996), “Diena” (1994, 1995), “Neatkarīgā Rīta Avīze” (1995), “Stars” (1982), “Dzimtenes balss” (1980, 1983, 1984), “Literatūra un Māksla” (1979, 1982) u.c. periodikas izdevumos. Veidojusi diskusiju par vizuālās mākslas apriti ar KM un mākslas galeriju pārstāvjiem (1995) – Helēnu Demakovu, Vello Remmertu (1960-2001; M6), Aiju Nodievu (1932-2019; “Ars longa”), Juri Bolužu (“G&G”), Andu Treiju (“Daugava”), Inesi Riņķi (“Rīgas Galerija”), Agiju Sūnu (“A.Sūna”), Nikolaju Antipovu (“Ars moderna”), Ivaru Runkovski (viena gada galerija “Ferma”), Asnāti Smelteri (“Salons A”), mākslas zinātnieci Gundegu Cēberi u.c., un diskusiju par kultūrizglītības problēmām (1996) ar E. Dārziņa mūzikas skolas direktori Lolitu Detlavu, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Juri Karlsonu, KM Skolu centra direktoru Jāni Keiču, Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Pēteri Laķi, Rīgas Lietišķas mākslas koledžas direktoru Aivi Līdaku, kultūras ministru Ojāru Spārīti, KM Kultūrpolitikas departamenta direktori Viju Virtmani, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Induli Zariņu.
Rūta Muižniece veidojusi rakstus par koktēlniecības vēstures aspektiem “Renesanses un manierisma stilu iestrāvotā kokgriezumu māksla” rakstu krājumam “Latviešu Tēlotāja māksla” (1978) un “Kokskulptūra Latgalē 18.-20. gs.” žurnālam “Dekorativnoje iskusstvo” (Krievija, 1975).
Mākslas zinātniece bijusi kuratore un sastādījusi katalogus izstādēm -koktēlnieku Jāņa Poļaka, Arņa Lapsiņa, Alvja Zariņa un Andra Meldera izstāde (“Tēlnieku nams”, 1982), “Džemmas Skulmes akvareļi” (Krievija, Maskava, 1984), arī izstādēm Čehijā, Kiprā. Viedojusi grāmatas, albumus, monogrāfijas: “Aleksandrs Dembo” (“Liesma”, 1987), “Latviete Danderīdā. Gleznotājas Sofijas Samsones dzīvesstāsts” (“Atēna”, 2001), “Oskarī, aluī! jeb Stāsts par Oskara Muižnieka dzimtu un dzīvi” (“Atēna”, 2003), “Cita pasaule. Pēteris Martinsons” (“Galerija “Daugava””, 2006), “Uz kurieni līdzens ceļš? Gunārs Cīlītis” (“H2E”, 2016).
Rūta Muižniece ir LMS biedre kopš 1978. gada, un rekomendācijas LMS biedres statusa iegūšanai izsniedza tēlniece Lea Davidova-Medene (1921- 1986), mākslas zinātnieki Rasma Lāce, Romis Bēms, kā arī Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas vadītāja Ināra Ņefedova (1930-2022), LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītāja Laima Reihmane. Mākslas zinātniece tika uzņemta ar LMS valdes un tās priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) lēmumu.
