Pētera Postaža glezniecības stilistikas klāsts ir daudzveidīgs, sākot no sociālistiskā reālisma “skarbā stila” diktētā figurālā “latviešu strēlnieku” batāliju žanra un darba tēmas raupjā attēlojuma līdz paša un laikabiedru 20.gs. 70.-80. gados radītajai “asociatīvajai tēlainībai”, idealizētai nosacītībai gleznotajās pastorālēs, romantiskos portretos, klusajās dabās un ainavās. Līdzīgi savas paaudzes māksliniekiem Pēteris Postažs pārvalda glezniecību eļļas, temperas, guašas, pasteļa tehnikās. Gleznotājs mākslā vienmēr akcentē ekspresiju, enerģētisko eksploziju, toņu, pretkrāsu un spēcīgu gaismēnu saspēli. Tematiku mākslinieks nereti izvēlas atbilstoši izstāžu praksei, laikmeta un pasūtītāja prasībām. Pēteris Postažs sadarbojas ar mākslas galerijām un to digitālām platformām: “Jēkabs”, “Antonija”, “Romas dārzs” (Liepāja), www.galerija.lv, www.artembassy.lv.
Pēteris Postažs no 1947.gada mācījās Priekuļu astoņgadīgajā skolā (tag. Priekuļu pamatskola, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Cēsu novads), izglītību turpināja Cesvaines rajona Gulbīšu septiņgadīgajā skolā (bij. Gulbīšu pamatskola, Gulbenes novads) un to beidza 1954. gadā. Ieklausoties tēlnieka, gleznotāja Induļa Ojāra Rankas (1934-2017) ieteikumā, Pēteris Postažs no 1954. gada mācījās J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (tag. MIKC J. Rozentāla mākslas vidusskola). JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1962), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (Bērziņa, 1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971) u.c.
Pēteris Postažs 1958. gadā beidza JRRMV ar diplomdarbu “Laivu darvotāji” (83x115cm), un līdz ar viņu JRRMV absolvēja topošie mākslinieki – Valdis Līcītis, Indulis Landaus ar darbu “Saules kauja” (62x85cm), Edīte Kaņepe (1939-2021), Jānis Zemītis (1940-2008), Iraida Zariņa, Larisa Krampe, Roberts Butāns u.c.
Pēteris Postažs 1958.gadā nolēma turpināt izglītību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989). Mākslas vēstures pedagogi bija mākslas zinātnieki Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1958-1998), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-2022), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece) u.c.
Pēteris Postažs absolvēja LMA Glezniecības nodaļu 1964. gadā ar diplomdarbu “Pusdienas” (175×210, audekls, eļļa), vadītājs Eduards Kalniņš. Pēterim Postažam līdzās pie vadītāja Eduarda Kalniņa LMA Glezniecības nodaļu absolvēja Eduards Kalnenieks (1939-2024) “Dārzā”, Bruno Vasiļevskis (1939-1990) ar diplomdarbu “Pļaviņu HES”, Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV ped. 1965-1981, LMA ped. 1981, Glezniecības katedras vadītājs 1993-1998, Kristīgā akadēmija 1997-2000) ar darbu “Mežstrādnieki”, Gaidars Jēkabsons ar darbu “Ceļazīme”, Roberts Butāns ar darbu “Metinātāji”, Larisa Jēkabsone ar diplomdarbu “Asfaltētāji”, Dzintars Mājenieks (1937-2019) ar darbu “Dašavas gāze”, Arnis Gintaps (1933-2016) ar darbu “Strādnieku universitāte”, Edīte Kaņepe (1939-2021) ar darbu “No zvejas”, Jevgeņijs Sabļins ar diplomdarbu “Darba diena pabeigta”. LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Gunāra Zemgala (1934-2018) absolvēja Jānis Vidušs ar diplomdarbu “Scenogrāfija J.Raiņa lugai “Indulis un Ārija” u.c.
Pēteris Postažs bija pedagogs J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā no1965.-1971. gadam. JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981) u.c. Pētera Postaža audzēkņi bija Visvaldis Kokins (1947-2022), Juris Baklāns (1947-1989), Juris Dimiters, Laima Eglīte, Ralfs Jansons, Vija Maldupe (1947-1996), Līga Beka u.c.
Pēteris Postažs no 1971. līdz 2019. gadam bijis ilggadējs LMA Glezniecības nodaļas mācībspēks, docents (1989), profesors (1992), emeritētais profesors. LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), Aleksejs Naumovs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2007-2017), Kristaps Zariņš (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2017 – šobrīd) u.c.
Pēteris Postažs kā LMA pedagogs papildinājis prasmes un stažējies bij. I.Repina Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā Ļeņingradā (tag. I.Repina Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija, Sanktpēterburga, Krievija) un Igaunijas Mākslas institūtā (tag. Igaunijas Mākslas akadēmija, Tallina, Igaunija).
Izstādēs Pēteris Postažs piedalās no 1965. gada: Republikas 1. tēlotājmākslas izstāde “Miera Sardzē” (1965, Valsts Mākslas muzejs, VMM, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotai direkcija, LMMIAD, tag. LNMM) Vissavienības tēlotājmākslas izstāde “Miera sardzē” (1966, Maskava, Krievija), XI Vissavienības augstāko mākslas mācību iestāžu diplomandu darbu izstāde (1966, Maskava, Krievija), 6. Jauno mākslinieku tēlotājas izstāde (1966, Mākslinieku nams), 4. Republikas marīnistu darbu izstāde (1967, Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD), Republikas tēlotājmākslas izstāde “LOSR-50” (1967, VMM), Republikas 2. tēlotājmākslas izstāde “Miera Sardzē” (1967, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “VĻKJS-50” (1968, VMM), “Latviešu sarkanie strēlnieki Oktobra iekarojumu sardzē” (1969, VTSSI paviljons “Kultūra”, Maskava, Krievija), Republikas tēlotājmākslas izstāde “V.I.Ļeņinam – 100” (1970, VMM), 3. Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde “Fiziskā kultūra un sports tēlotājā mākslā” (1971, Maskava, Krievija), 4. Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde “Fiziskā kultūra un sports tēlotājā mākslā” (1972, Maskava, Krievija), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, VMM), “LPSR Kultūras dienas KPFSR” izstāde (1976, Uļjanovska, Krievija), Republikas “Mākslas dienu” mākslas izstāde (1976, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 77” (1977, AMM), Republikas “Mākslas dienas -78” mākslas (glezniecība, tēlniecība) izstāde (1978, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “LPSR-60” (1979, VMM), Republikas “Mākslas dienu” Tēlotājas mākslas izstāde (1980, bij. izstāžu zālē “Latvija”, LMMIAD), Republikas tēlotājmākslas izstāde “PSKP 26.kongresam” (1980, VMM), Vissavienības tēlotajās mākslas izstāde “Sports māksla” (1980,VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “PSRS mūsu dzimtene” veltīta PSRS -60 dibināšanas gadadienai (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas mākslas izstāde “Mākslas dienas -83” “Mākslinieki – Mieram” (1983, bij. izstāžu zālē “Latvija”), “Bērnu tēma mākslā” (1985, Gulbenes vēstures un mākslas muzejs), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 87” (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), “Kulta upuru piemiņas memoriālam ziedoto mākslas darbu izsoles izstāde” (1988, LMA), “Pavasara salons” (1995, LMS galerija), Starptautiskās asociācijas “B-13” (1995, LMA), LMA pedagogu glezniecības izstāde (1996, bij. galerija “Centrs”), Starptautiskās asociācijas “B-13” izstāde (1996, bij. galerija “Centrs”), “Atraidītais Arsenāls” (1998, bij. galerija “Centrs”), 4. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2003, Dailes teātris), 5. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2004, Dailes teātris), “Glezniecība. Ardetak” (2006, LMA aula), 8. Latviešu meistari “Pavasarim” (2006, Dailes teātris), Jūrmalas LMS mākslinieku organizācijai -30. gadadienai veltīta izstāde (2007, Jūrmalas pilsētas muzejs), mākslinieka darbi bija iekļauti LMS muzeja izstādēs – “Patiesais klusums” (2017, Rotko muzejs, Vidzemes koncertzāle “Cēsis”), “Pingpongs. Ideju saspēle” (2017, Rotko muzejs, Ventspils , LMS galerija), kā arī 4. Jāzepa Pīgožņa Latvijas ainavu glezniecībā konkursa darbu izstāde (2018, Rīgas Sv. Pētera baznīca, Bauskas muzejs), “Ziemas impresijas” (2023, Liepājas muzejs) u.c.
Mākslinieks ir rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Pētera Postaža gleznu izstāde” (1975, Mākslinieku nams), “Lilitas Postažas gobelēnu un Pētera Postaža gleznu izstāde” (1977, bij. RPTD stacionārā “Jugla”, tag. RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centrs), “Lilitas Postažas gobelēnu un Pētera Postaža gleznu izstāde” (1978, bij. kolhozs “Zvejnieks”, Skulte), “Lilitas Postažas, Pētera Postaža un Induļa Landaua darbu izstāde” (1979, bij. Ražošanas apvienības “Rīgas apģērbs” 1. filiālē Braslas ielā 27, Rīga), “Gleznotāju grupas I.Dobrāja, K. Dobrājs, L.Postaža, P. Postažs, R.Freidenfelds, M. Peilāne, V.Sveide darbu izstāde” (1982, bij. Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības Saulkrastu nodaļa), “Tekstilmākslinieces Lilitas Postažas un gleznotāja Pētera Postaža darbu izstāde (1983, Valkas Novadpētniecības muzejs), “Gleznotāja Pētera Postaža darbu izstāde” (1987, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs), “Pētera Postaža gleznu izstāde” (1988, Rīgas Sv. Pētera baznīca, Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Pētera Postaža gleznu izstāde” (1989, bij. Rīgas rajona Lauktehnikas apvienības klubs, Sigulda), “Lilitas, Pētera un Paula Postažu darbu izstāde” (1990, Minstere, Vācija), “Lilitas un Pētera Postažu darbu izstāde. Mīti un simboli” (1997, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Gleznotāja Pētera Postaža darbu izstāde” (2000, Ziemeļu elektrisko tīklu administrācijas ēka), “Pētera Postaža darbu izstāde” (2006, Valmieras novadpētniecības muzejs), ”Veltījums Kurzemei” (2007, Liepājas muzejs), “Pētera Postaža gleznas” (2007, “Ventspils nafta” biznesa centrs, Ventspils), “Apaļais rudens” (2008, bij. galerija “Sidegunde”), “Gleznošana ir mans mūžs” (2020, Valmieras muzeja izstāžu zāle), “Gleznu izstāde – gleznotājs Pēteris Postažs” (2015, Jēkabpils Vēstures muzejs “Krustpils pils”), “Pētera Postaža gleznu izstāde. Veltījums Gulbenei” (2020, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja oranžērija), “Pētera Postaža un Ingūnas Postažas darbu izstāde” (2023, Bauskas muzejs), “Glezna” (2023, Dobeles Pils lielā zāle) u.c.
Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, Pēteris Postažs sadarbojās ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla” 1984.gadā līdzās Indulim Landauam piedalījās Balvu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas telpu iekārto griestu apgleznošanā uz skaidu plākšņu materiāla – bērnu reģistrāciju zālei, savukārt, Lilita Postaža izgatavoja gobelēnus laulību zālei, bērnu reģistrācijas zālei, foajē interjeriem, līdzās P.Krūmiņam un metāla, ādas apdares māksliniekiem. Sadarbojoties ar MF un Induli Landau tapuši bij. Rēzeknes rajona kultūras nama metodiskais kabinets, kafejnīca “Mežābelīte”(1985, Jūrmalā) ar lielizmēra apgleznotiem sienu panno ar Jūrmalas atpūtnieku sadzīves žanra figurālām kompozīcijām, Bērzpils ciema Ceremoniju zāle (1987). Pie interjeru noformēšanas MF darbojušies mākslinieki: Vladimirs Ķirkups (1925-1997), Juris Zīle (1931-2022), Einārs Plūksna (1941–2024), Andris Zvejnieks (1939-2018), Dzintra Zvejniece (1939-2002) u.c.
Mākslinieks veidojis ilustrācijas izdevumam Imanta Ziedoņa “Visādas pasakas” (1983, “Liesma”).
Gleznotāja daiļradi var iepazīties izdevumos: Uzvaras 30. gadadienai veltītajā izdevumos: reprodukciju mape “Miera sardze” (1975, sast. Ināra Ņefedova (1930-2022), mākslinieks Gunārs Kļava (1933-1989), “Latvijas KP CK izdevniecība”) “Pētera Postaža darbu izstādes” (1975, sast. Karina Kropa, teksts Andrejs Ģērmanis, foto Ojārs Martinsons, LPSR MF), “Pēteris Postažs. Gleznas” (1987, sast. Karina Kropa, teksts Ingrīda Burāne, foto Ojārs Martinsons, māksliniece Inga Kambala (1938–1992), LPSR MF). Pārdomas par vizuālo mākslu un pedagoģiju Pēteris Postažs apkopojis autobiogrāfiskajā grāmatā “Sarunas ar sevi” (2009, Pēteris Postažs).
Pēteris Postažs ir viens no ražīgākajiem latviešu māksliniekiem. Kultūras ministrijas realizētajā projektā “Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs” Latvijas muzeji veikuši ap 875 ierakstu par mākslinieka darbiem.
Pēteris Postažs ir saņēmis: Aizkraukles novada balvu kultūrā (2016), Valmieras pilsētas Goda pilsoņa apbalvojumu (2015), nozares apbalvojumus – 3. Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde “Fiziskā kultūra un sports tēlotājā mākslā” (1972, Maskava, Krievija) – pateicība , 4. Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde “Fiziskā kultūra un sports tēlotājā mākslā” (1972, Maskava, Krievija) – otrās pakāpes diploms, LPSR Kultūras ministrijas par dalību izstādē – 3. prēmija (1977), Republikas tēlotājmākslas izstāde “PSRS mūsu dzimtene” veltīta PSRS – 60 dibināšanas gadadienai (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”) – trešā prēmija.
Pēteris Postažs ir LMS biedrs kopš 1968. gada un uzņemts ar gleznotāju Edgara Iltnera, Vladimira Kozina un tēlnieka Induļa Ojāra Rankas rekomendācijām, JRRMV direktores Elzas Stalažas parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Induļa Zariņa parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums.
Darbodamies Latvijas PSR komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK) Pēteris Postažs piedalījās 2.Padomju Latvijas kultūras seminārā (1976, Pori, Somija) u.c. ar referātu “Sociālistiskais reālisms padomju māksla”. Pēteris Postažs bija iekļauts LKSK Mākslas sekcijas birojā no 1979. gada līdzās māksliniekiem Ojāram Ābolam (1922-1983), Maijai Norai Tabakai un Indulim Zariņam, Rūdolfam Heimrātam (1926-1992), Uldim Zemzarim, Laimdotam Mūrniekam (1922-2011), grafiķiem Gunāram Krollim, Dainim Rožkalnam, mākslas zinātniecei Inārai Ņefedovai (1930-2022), veicināja Latvijas mākslas publicitātes izstāžu eksponēšanu ASV, Kanādā u.c. Tolaik veidojās sadarbība ar trimdas mecenātiem kā Leopolds Sīpoliņš (1921-2013; Kanāda), Baiba un Leo Benjasi (VFR) u.c.
Mākslinieks bijis Starptautiskajā mākslas asociācijā “B-13” no 1993. līdz 2000. gadam.
Pētera Postaža darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valmieras muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Liepājas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, ASV, Izraēlā, Zviedrijā, Dānijā, Krievijā.
Pēteris Postažs “Rumulēšanās”, kartons, eļļa, 175×270 cm, 1976, LMS muzejs