Gunārs Krollis ir nozīmīgs un atpazīstams Latvijas mākslinieks, iespiedgrafikas tradīciju veidotājs. Mākslinieka daiļrade atspoguļota filmu studijas “Dominante” darbā “Grafiķis Gunārs Krollis” (rež. Ilona Brūvere, 2006). Gunārs Krollis apveltīts ar kompozīcijas izjūtu, kā arī spēju rast grafiskos un tonālos risinājumus dažādām grafikas tehnikām un žanriem. Strādā linogriezuma, oforta, aukstās adatas tehnikās, veido zīmējumus un akvareļus. Grafikas darbiem raksturīga centriskā kompozīcija, kas iekļauta vertikālos, horizontālos formātos. Autors radošai izteiksmībai lieto laukumu kontrastus, līniju ritmus un sabiezinājumus. Daiļrades sākumā tie ir monumentāli risinājumi ar Latvijas 20.gs. vēstures aktualitāšu attēlojumu PSRS ideoloģijas interpretācijā batālijas žanrā, daudzfigūru darba tēmās, brīvākas ir ceļojumu ainu kompozīcijas. Vēlāk no ideoloģijas brīvi vēsturiskie attēli ieguvuši teiksmainu sižetisku un smalku tehnisko risinājumu.
Mākslinieks ir pedagogu, grafiķu Artura Apiņa, Pētera Upīša radošā mantojuma turpinātājs, veidojis nozīmīgus grafikas ciklus: “Avots. Veltījums kolhoza “Līdums” ļaudīm” (oforts, 5 lapas, 1982-1983), “Balto dzērvju zeme” (oforts, 2 lapas, 3 triptihi, diptihs, 1982-1983), “Gadsimtos degoša” (oforts, 6 lapas, 1982-1984), “Zem kondora zīmes” (aukstā adata, 1984-1985), “Livonija krustcelēs” (krāsu oforts, 29 lapas, 1995-1998), “Rīga gadsimtos” (oforts, 1999).
Mākslinieks Gunārs Krollis 1948. gadā iestājās un 1953. gadā beidza J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Pedagoģisko nodaļu (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV Gunāra Kroļļa pasniedzēji bija mākslinieki Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994) un klasesbiedri – scenogrāfs Uldis Pauzers (1933-1982), gleznotāji Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Uldis Zemzaris (1928-2022), tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (1934-2017) u.c.
No 1954. – 1960. gadam Gunārs Krollis mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). Mākslinieka mācību laikā LMA Grafikas nodaļas pasniedzēji bija grafiķi Pēteris Upītis (1899-1989), Gundega Vaska (1917-2005), PSRS integrētais pasniedzējs (1952-1956), vēlāk Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1970), viens no Baltkrievijas nacionālās grafikas skolas pamatlicējiem Pāvels Ļubomudrovs (1916-1984). Gunārs Krollis LMA absolvēja ar diplomdarbu, oforta – asējumu ciklu “Latviešu strēlnieki”, vadītājs, grafiķis Arturs Apinis (1904-1975). Cikla darbi: “Brīvprātīgie”, 71,5×54,5 cm; “Pirmā kauja”, 61×109 cm; “Klusuma brīdis”, 59,5×75,5 cm; “Nāves sala”, 46,5×75,5 cm; “Aizbraukšana”, 46×75 cm; “Smoļnija sardzē”, 75,5×59 cm.
Gunāra Kroļļa kursa biedrs bija grafiķis Dainis Rožkalns (1928-2018).
Pēc LMA Gunārs Krollis tika norīkots darbam izdevniecībā “Zvaigzne” kā mākslinieks. Studiju laikā LMA mākslinieks sācis piedalīties izstādēs ar grafikas darbiem linogriezuma tehnikā, arī PSRS Mākslas akadēmijas diplomdarbu izstādē.
Gunārs Krollis bijis ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs no 1974.-2006. gadam – Grafikas nodaļas pasniedzējs, profesors, Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs. Gunāram Krollim ir piešķirts profesora-emeritus statuss. Mākslinieka audzēkņi ir grafiķi Juris Petraškevičs, Ināra Garklāva, Vita Lēnerte, Laila Balode, Mārīte Šulce u.c.
Par LMS biedra kandidātu Gunārs Krollis kļuva 1961. gadā, rekomendācijas izsniedza grafiķi Edvīns Andersons (1929-1996), Gundega Vaska un gleznotājs Edgars Iltners (1925-1983). LMS biedrs mākslinieks ir kopš 1963. gada ar grafiķu Artura Apiņa, Pētera Upīša, gleznotāja, grafiķa Borisa Bērziņa (1930-2002) rekomendācijām, izvērtējot G.Kroļļa linogriezuma darbus. Mākslinieks bijis LMS valdes un prezidija loceklis no 1965.-1987.gadam, aktīvi iesaistījies mākslas procesos, bijis LMS ikgadējās izstādes “Mākslas dienas” rīcības komitejā (1978). Piedalījies LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Rudens” (1997-2018). Gunāra Kroļļa lielizmēra grafikas darbu novilkumi tapuši LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā Estampa darbnīcā, vēlāk LMS Grafikas darbnīcā “Mākslinieku namā”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā – 3.stāva 50. telpa, šobrīd LMS muzeja Grafikas darbnīca.
Gunārs Krollis rīkojis personālizstādes Rīgā (1972, LNMM; 1973, 1976, 1983, 1998, 2001, 2006, 2007, 2017), Tukumā (1975), Līvānos (1986), Smiltenē (1987), Valkā (1990), Madonā (“Klejojumi”, Madonas muzejs, 2008), Daugavpilī (“Grafīta spīdums”, Marka Rotko mākslas centrs, 2014), Bauskā (“Livonijas krustceles”, Bauskas muzejs, 2016) un ārzemēs: Maskavā (Krievija, 1973, 1984), Omānā (Jordānija, 1973), Damaskā (Sīrija, 1974), Beirūtā (Libāna, 1974), Kauņā (Lietuva, 1978), Viļņā (Lietuva, 1978), Vīnē (Austrija, 1979), Toronto (Kanāda, 1984), Pori (Somija, 1984) u.c. Mākslinieks piedalījies starptautiskās izstādes Igaunijā, Vācijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Zviedrijā, Ēģiptē, Nīderlandē u.c.
Gunārs Krollis ilustrējis izdevumus: J.Raiņa grāmatas “Saules gadi” (1970), “Krauklītis” (1972), “Gals un sākums” (1991), A.Pumpura “Lačplēsis” (1972), V.Plūdoņa “Herkula piedzīvojumi” (1993) u.c.
1977. gadā sadarbībā ar Mākslas fonda LMK “Māksla” Gunārs Krollis kopā ar Izabellu Krolli, Kornēliju Ozoliņu (1940-2021), Māri Ozoliņu (1943-2014), Natāliju Menteli (1924-1987) veidojis dekoratīvu keramikas panno un apgleznojumu metro stacijai “Čilanzor” (Taškenta, tag. Uzbekistāna). 1994. gadā veidojis atjaunotā LR apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa diplomus.
Gunārs Krollis ir astoņu Latvijas Bankas kolekcijas monētu dizaina autors kopā ar tēlnieku Jāni Strupuli, kas veltītas Latvijas Hanzas pilsētām – Ventspilij, Cēsīm, Koknesei, Straupei, Valmierai, Kuldīgai, Limbažiem, Rīgai (2000-2011).
Mākslinieka radošais devums ticis novērtēts ar daudziem apbalvojumiem: Tallinas Grafikas triennāles pateicību par darbu “Rīga laikmetu griežos” (1968), II Baltijas valstu iespieddarbu konkursa II pakāpes diplomu par grāmatas “Latviešu etnogrāfija” māksliniecisko noformējumu (1970), III Baltijas valstu iespieddarbu konkursa I pakāpes diplomu par J.Raiņa grāmatas “Kraulītis” māksliniecisko noformējumu (1972), Viļņas Grāmatu triennāles diplomu un medaļu (1984), I PSRS iespiedgrafikas izstādes II prēmiju (1987), Prēmiju par labāko ofortu Baltijas valstu grafikas mākslas biennālē (Zviedrija, 1993), Prēmiju Starptautiskajā grāmatu konkursizstādē (Viļņa, Lietuva, 1994), balvu I Starptautiskajā Māstrihtes Grafikas biennālē (Nīderlande, 1994), Rīgas domes konkursa “Rīga mūsdienu mākslā” grafikas nozares balvu (1997), LMS medaļu par radošo darbu (1997), Pastariņa prēmiju par gada labākās grāmatas ilustrācijām (2007) u.c.
Gunāra Kroļļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils Mākslas un novadpētniecības muzejā un Marka Rotko mākslas centrā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Bauskas muzejā, Valmieras muzejā, Talsu muzejā, Tukuma muzejā, ārvalstīs – Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), un citos muzejos, privātkolekcijās.
