Izabella Krolle (Glaudāne) mācījās Rīgas 70. poļu pamatskolā un turpināja mācības Rīgas 49. septiņgadīgajā skolā, ko beidza 1952. gadā. No 1952.-1957. gadam Izabella Krolle mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pasniedzēji tolaik bija: keramiķes Milda Brutāne (1903-1979; RLMV pedagoģe, Keramikas nodaļas vadītāja 1942-1965), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Irēna Megne (1921-2006; RLMV pedagoģe 1957-1967), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959) u.c. Izabella Krolle beidza RLMV 1957. gadā ar teicamu vērtējumu un diplomdarbā veidoja apdedzināta māla būvplastikas dekoru – rozeti Ø25 cm. Līdzās Izabellai Krollei RLMV pie vad. Mildas Brutānes beidza nākamie keramiķi: Violeta Jātniece, Valdis de Būrs (1937-2002; vēlāk RLMV Keramikas nodaļas vadītājs), Skaidrīte Ezis, Kaiva Elliņa, kas diplomdarbā veidoja vāzi un traukus (vēlāk bij. r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece), Māra Grunte veidoja māla servīzi (vēlāk bij. r/a “Latvijas keramika” darbiniece), Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča, Ivars Raits (vēlāk bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieki), Māra Grunde diplomdarbā veidoja servīzi, R.Dūze veidoja liķiera servīzi, beidza arī Maiga Dimza-Dimme ((Puķīte), vēlāk Mākslas fonda (MF) darbnīcas “Ķīpsala” māksliniece) u.c.
No 1957.-1963. gadam Izabella Krolle studēja LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare). LMA Keramikas nodaļas/apakšnozares pedagogi bija: LMA profesors, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēknis, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967, Keramikas nodaļas / apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķes Sarmīte Ozoliņa (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), Margita Melnalksne (1909-1989; LMA Keramikas apakšnozares asistente 1945-1949, pedagoģe 1949-1965), Rita Einberga (1924-1979; LMA Keramikas apakšnozares porcelāna apgleznošanas pedagoģe). Darbu apdedzināšana tika veikta arī RPR, kur palīdzēja Staņislavs Lazdovskis (1912-2004; LMA Keramikas mācību meistars, tēlnieks modelētājs no 1947-?). LMA pedagogi bija arī gleznotājs Leo Svemps (1897-1975; Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas glezniecības pedagogs 1954-?, LMA rektors 1961-1975), tēlnieks Emīls Melderis (1889-1979; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas pedagogs 1940-1941, 1944-1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA pedagogs 1937-1972, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas un anatomijas pedagogs) u.c. Izabella Krolle LMA Keramikas apakšnozari absolvēja 1963. gadā ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu – sienas keramikas panno “Baltijas jūra – miera jūra”, vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs. Darbs tapa, keramiskās mozaikas tehnikā uz saplākšņa (350×500 cm) veidojot figurālu kompozīciju ar Baltijas jūras ostas pilsētu stilizētiem ģerboņiem-simboliem.
Līdzās Izabellai Krollei LMA Keramikas apakšnozari pie Georga Kruglova absolvēja Sarmīte Zutere ar darbiem – tējas servīze (fajanss) un keramikas panno “Podnieku skola” (šamots), Valdis de Būrs ar diplomdarbu-trauku komplektu kafijas un tējas servīzi (porcelāns un fajanss), Kaiva Elliņa diplomdarbā veidoja rūsgani pelēcīgos toņos ieturētu keramikas panno “Rīga”.
20. gs. 60. gados, projektējot Rīgas dzīvojamos rajonus, tika ieplānota mākslinieku darbnīcu izbūve Šmerļa masīvā, vēlāk Mežciemā, Purvciemā, Pļavniekos, Dzirciemā, un Latvijas Mākslinieku savienībai bija iespēja ieteikt to piešķiršanu mākslinieku ģimenēm. No 1963.-1970. gadam Izabella Krolle strādājusi mākslinieku darbnīcā ar dzīvokli Šmerlī, Rīgā.Mākslinieces darbnīcai līdzās bija tēlnieku Lea Novožeņecas (1921-2012), Meijera Furmana (1921-1973), gleznotāju Ārija Skrides (1906-1987), Edvīna Andersona (1929-1996), Egona Cēsnieka (1915-1978) un Noras Cēsnieces darbnīcas.Izabella Krolledarbnīcā radīja tādus darbus kā “Nevienam es Rīgas nedodu”, “Spīdola” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 150×150 cm, 1966, Rīgas 64. vidusskolā), “Un pienāks tā diena..” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 3 vienības 120×166 cm, autores īpašums).
Izabella Krolle 20.gs. 70. gados radošo darbu turpināja darbnīcā Purvciemā, Rīgā. Darbnīcā tapuši tādi autores darbi kā “Prometejs” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1968, tag. Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Rīga), “Danko” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1972, bij. Olaines valsts tehnikums, kopš 2021 – Latvijas Zinātņu akadēmija), “Pavasara un rudens spēles” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1972, Madonas Kultūras nams), “Rīta staros” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1980, izstāžu zāle “Latvija”, DMDM), “Ugunī dzimusī” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1984, A/S “Liepājas metalurgs”), “Miers, maize, mīlestība” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1987, Mētrienā, privātīpašums).
Sadarbībā ar LPSR MF kombinātu “Māksla” 1977. gadā Izabella Krolle kopā ar Gunāru Krolli, Kornēliju Ozoliņu (1940-2021), Māri Ozoliņu (1943-2014), Natāliju Menteli veidoja interjera noformējumu Taškentas (Uzbekistāna) Metropolitēna stacijai “Čilanzar” (“Vecie dārzi”). Tika radīti 12 dekoratīvie ciļņi, kas attēlo Uzbekistānas vēstures ainas. Darba veidošanai tika izmantots Padures plastiskais māls un tas tika apdedzināts vietējā ceplī. Veidojums tika veikts “plasta” locījuma tehnikā un apgleznots. Dekoratīvus, stilizētus gleznojumus veica Gunārs Krollis. Metro stacijas interjers ir saglabājies.
No 1970. gada Izabella Krolle darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) Ķīpsalas keramikas darbnīcā (Balasta dambī 34, Rīgā, dib. 1952), ko 1969. gadā reorganizēja par MF Eksperimentālu keramikas darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti. Ķīpsala bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Pirmais tās vadītājs bija Dainis Krastiņš (1925-2005). Darbnīcā no 1970. gada strādāja keramiķi: Silvija Šmidkena, Leons Lukšo (1930-1984), Rita Einberga (1921-1979), Natālija Mentele (1924-1987), Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska, Latvīte Medniece (1924-2018), Pēteris Martinsons (1931-2013), Inese Āboliņa u.c. Balasta dambī 34, Rīgā, 1983. gadā tika uzcelta jauna MF Eksperimentālās darbnīcas ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis un Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija – PSRS labākā ēka, 1983).
Izabella Krolle izstādēs piedalās kopš 1958. gada. Sākotnēji apdāvinātā māksliniece izstādēs piedalījās ar keramikas un grafikas darbiem. Mākslinieces darbi tika eksponēti izstādēs: “Latgales un Vidzemes keramikas un audumu izstāde” (bij. Cēsu novadpētniecības muzejs, 1958), Republikas jauno mākslinieku izstādēs (1962, 1966), Republikas lietišķās mākslas izstādēs (bij. Valsts aizrobežu mākslas muzejs, 1965, 1971), Tallinas grafikas biennālē (no 1968), Republikāniskajās izstādēs “Krūze” (bij. MF Izstāžu zālē ”Ķīpsala”, 1986) un “Bļoda” (bij. MF Izstāžu zālē “Ķīpsala”, 1987), izstādēs “Cilvēki pie jūras” (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1988), “Atvērtā forma” (DMDM, 2002), “Māla Klons” (bij. galerija “GlobalArtRoom”, 2009) u.c.
LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu-plasta salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Izabella Krolle piedalījās dārza keramikas izstādēs Rīgas Doma krustejas dārzā (no 1971), t.sk. 1972. gadā ar dārza keramikas darbu “Putni” (kopā ar Natāliju Menteli, šamots, lustra, 140x40x20 cm, 1972, šobrīd atrodas pie Mētrienas pagasta pārvaldes ēkas). Vēlāk no 1977. gada Izabella Krolle bij. LPSR Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzā Siguldā regulāri izstādīja darbus: dekoratīva grupa “Gliemežvāki” (šamots, 70x70x25 cm, 1976, LMS muzejs), “Mums atvēlētais laiks” (šamots, 120x87x19 cm, 1986, LMS muzejs), “Izsīkstošais avots” (šamots, māls, 37x15x80 cm, 1986, LMS muzejs), “Izopa portreti” (2. gab., šamots, 78x65x21 cm, 1987, LMS muzejs).
Izabella Krolle ir rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu-ģimenes izstādes. Pēc LMA absolvēšanas Izabella Krolle, pasniedzēja, mākslas zinātnieka Jāņa Pujata (1925-1988) pamudināta, sarīkoja pirmo personālizstādi Cēsīs (1963). Rīkojusi izstādes: “Izabellas Krolles, Gunāra Kroļļa, Laimdota Mūrnieka darbu izstāde” (LNMM, 1972), “Izabellas Krolles un Gunāra Kroļļa izstāde” (no 1975), “Izabellas Krolles, Gunāra Kroļļa, Natālijas Menteles izstāde” (Madonas rajona Pamatu ciemā 1979, 1982, 1985, 1988), “Vēju patvērums” (Izabella Krolle, Gunārs Krollis, Inguna Krolle-Irbe, Igors Irbe, ASV, Čikāga, 1998), “Klejojumi” (Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 2008, Izabella Krolle, Gunārs Krollis, Inguna Krolle-Irbe, Māra Irbe), “Veltījums. Laika transformācijas” (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2014), izstāde “Artērija” (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2019), “Racionālais koeficients – Izabella Krolle, Gunārs Krollis, Inguna Krolle-Irbe” (Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 2023) u.c.
Izabella Krolle ir arī aktīva mākslinieku simpoziju dalībniece. Piedalījusies dekoratīvi lietišķās mākslas skatēs gan Latvijā, gan bijušajā Padomju Savienībā, kā arī Starptautiskajā keramikas izstādē – konkursā Faencā (Itālija, 1973), Starptautiskajā izstādē “Keramika arhitektūrai” (Gdaņska, Polija, 1974), 3.sociālistisko valstu kvadriennālē (Erfurte, Vācija/VDR, 1974) un Ķīpsalas mākslinieku grupas izstādēs (no 1974, 1982) u.c.
Izabella Krolle ir LMS biedre kopš 1970. gada un uzņemta ar tēlnieces Leas Novožeņecas, keramiķu Leona Lukšo, Maigas Dimzas-Dimmes rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozītīvs balsojums 0/38. 1967. gadā pirms uzņemšanas LMS, saskaņā ar statūtiem Izabella Krolle kļuva par LMS biedres kandidāti ar keramiķu Georga Kruglova, Leona Lukšo, tēlnieces Leas Novožeņecas rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Žaņa Ventaskrasta (1906-1978) parakstītu ieteikumu un LMS valdes atbildīgā sekretāra Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu. Izabella Krolle piedalās “Mākslas dienu” izstādēs kopš 1968. gada. No 1976. gada rīkoja “Mākslas dienu” izstādes Madonā un tās novadā kopā ar dzīvesbiedru, grafiķi Gunāru Krolli. Māksliniece piedalījusies LMS izstādēs “Mākslas dienas 2019. Sešdesmit” (LMS galerija, 2019), “Mākslas dienas. LMS-80” (virtuāla izstāde LMS mājaslapā, 2021) u.c.
Izabella Krolle bijusi ievēlēta par LMS Lietišķās mākslas sekcijas biroja locekli un Keramiķu apakšsekcijas priekšsēdētāju (1971-1977), LMS valdes locekli (1977, 1982), LPSR MF valdes locekli (1982), LPSR MF kombināta “Māksla” pasūtījumu padomes locekli, darbojusies MF Izstāžu daļā (1984), iekļauta LPSR Kultūras ministrijas lietišķās mākslas ekspertu komisijā (1981) u.c.
Izabellai Krollei, novērtējot devumu keramikas attīstībā un atpazīstamībā, 1979. gadā tika piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums. Mākslinieces radošais darbs atzīmēts ar LMS “Mākslas dienu” Goda rakstu (1984, 1999, 2019) un PSRS Mākslas akadēmijas Goda rakstu (1979).
Izabellas Krolles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā; atsevišķi simpozija darbi atrodas Kadinikos, Polijā (piem. Figūra “Vēju patvērums”) un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs: Vācijā, Polijā, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Norvēģijā u.c.
Izabella Krolle “Prometejs”, polihroma keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1968, Latvijas Organiskās sintēzes institūta foaijē, Rīga, digitāls publicitātes foto, 2023, LMS muzeja arhīvs