Intai Kamarai latviešu tēlniecībā ir interesanta daiļrades līkne. No 1956. gada tēlniece veidoja butaforijas Rīgas un Tallinas kinostudijām, LNOB, Operetes teātrim, studēja tēlniecību Tallinā un mēģināja nepiedalīties ideoloģisko darbu veidošanā. Māksliniece radīja divus pārsteidzošas kvalitātes lielizmēra darbus, vēltījumus kultūras darbiniekiem – kapa pieminekli dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1867-1892) modernisma stilistikā un skulptūru “Ganiņš”, kas veltīta rakstniekam, gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam (1877-1962) un sasaucas ar naivismu viņa kā mākslinieka daiļradē.
Inta Kamara sākotnēji izvēlējusies biroja darbinieces profesijas, bijusi uzņēmumu rēķinvede, grāmatvede, tomēr vēlāk pievērsusies dažādām mākslas nozarēm, kā Elektroaparātu rūpnīcas kluba māksliniece (1955-1956). Inta Kamara no 1956.-1959. gadam strādāja par meistari butafori Rīgas kinostudijā, kur tolaik uzņēma spēlfilmas “Zvejnieka dēls” (rež. Varis Krūmiņš (1931-2004), 1957), “Šķēps un roze” (rež. Leonīds Leimanis (1910-1974), 1959) u.c.
Inta Kamara, iespējams nojauzdama spēcīgu ideoloģisko spiedienu apmācības procesā LPSR Valsts Mākslas akadēmijā (LMA), prasmes mākslā ieguva no 1959.- 1965. gadam studējot Igaunijas PSR Valsts Mākslas institūta Tēlotājmākslas fakultātes Tēlniecības nodaļā (IMA, tag. Igaunijas Mākslas akadēmija), kurā rektors bija tēlnieks Jaans Vares (1927-2016), strādājis par IMA pedagogu no 1956.-1994. g. un rektoru no 1959.-1989.g. Mākslinieces pasniedzēji bija tēlnieki Enno Ross (1908-1990), kurš bijis IMA Tēlniecības katedras pasniedzējs, vadītājs no 1962.-1977.g., un Aleksandrs Kaasiks (1908-1994), strādājis IMA Tēlniecības katedrā no 1944.-1982.g.
1965. gadā, kad Inta Kamara absolvēja IMA, LMA pie Latvijas profesionālas tēlniecības pamatlicēja, LMA pedagoga Emīla Meldera (1889-1979) absolvēja Indulis Folkmanis (1939) ar darbu “Robežsargs”, Antonija Gulbe (1930-1996) ar “Sporta balva”, kā arī absolvēja tēlnieces Vilma Bēta un Maija Drīzule.
Līdztekus studijām IMA Inta Kamara no 1960.-1962. gadam strādāja par butafori Tallinas kinostudijā (1962), darbojās pie tolaik veidotām spēlfilmām “Riteņu savaldītāji” (rež. Jūlijs Kūns (1914-1980), 1963), “Pēdas” (rež. Kaljo Kīsks (1925-2007), 1963). Vēlāk Inta Kamara strādāja Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī (tag. Latvijas Nacionālā operā un balets, 1977), kur pie izrāžu uzvedumiem darbojās VEF studijas dalībnieks Laimonis Opmanis, Ints Kārklenieks u.c. Māksliniece par butafori strādājusi arī Rīgas Operetes teātrī (1980).
Pēc IMA absolvēšanas tēlniece tika uzaicināta LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” (MFLMK) izstrādāt metu dzejnieka Eduarda Veidenbauma kapa piemineklim kopā ar arhitektu Gunāru Lūsi-Grīnbergu (1932-2015) Cēsu novada Liepas kapos. Darba realizācijai tika piešķirts 10 m3 Staburaga šūnakmens bloks, un tehniskos darbus veica MF kombināta direktors, tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973), akmeņkaļi: Ernests Golovenko, Dmitrijs Golovčenko, Ivans Golovenko, Maksims Ņikonovs, Augusts Heinrihsons (1917-1996), Jānis Cīrulis (1893-1980), Jānis Čudars, Jāzeps Umbraško, Aleksandrs Sudņiks u.c. Piemineklis tika atklāts 1967. gada 1. oktobrī par godu E. Veidenbauma 100. dzimšanas dienai, un jāatzīmē, ka Latvijas mākslas vēsturē tas iezīmējas kā izpildījumā vērienīgs, izmērā monumentāls un sniegumā emocionāls portreta žanra traktējums memoriālajā tēlniecībā.
MFLMK Tēlniecības cehs pēc tēlnieces Intas Kamaras un arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga meta, kas veidots 1972. gadā, izstrādājis pieminekļa ansambli Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem Rembates kapos, Ogres novadā. Centrālo tēlu veido trīs dažāda vecuma sieviešu portretu kompozīcija augstcilnī kapara kaluma tehnikā, izmērā 3,5×7 m uz dolomīta pamata (1982). Nozīmīgs Intas Kamaras sniegums ir figurāla kompozīcija granītā “Ganiņš” (veidota no 1977.-1982.g.; arhitekts Teodors Nigulis (1923-2020), granīts, Nereta, 1982), kā veltījums rakstniekam, gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam. Jāatzīmē, ka šo nozīmīgo mākslas darbu realizācijas laikā I. Kamara bija MFLMK Tēlniecības ceha darbiniece-tēlniece (1968.g. un 1971.-1974.g.). MFLMK direktors bija Viktors Veištorts (1923-2016), ceha priekšniece Regīna Ozere, amatnieks, kapara apstrādes meistars Voldemārs Bružuks (1940-2019), akmeņkaļi Ivars Feldbergs, Ojārs Neilands, Dzintars Gailis, Dzintars Šmalcs (1939-2000) u.c.
20. gs. 80. gados tēlniece strādāja pie pieminekļa meta Krišjānim Baronam.
Inta Kamara par LMS biedri tika uzņemta 1983. gadā ar tēlnieču Leas Davidovas-Medenes (1921-1986), Artas Dumpes un mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas rekomendācijām, LMK direktora Viktora Veištorta un LMS Tēlnieku sekcijas vadītāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) ieteikumiem, un biedres statuss tika apstiprināts ar LMS valdes pirmā sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu.
Intas Kamaras darbi atrodas Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, arī citos muzejos un privātkolekcijās.
