Vilnis Heinrihsons vizuālās mākslas pamatus apguva ģimenē, un māksliniekam līdzās ir radošo radu loks: dzīvesbiedre Karinē Heinrihsone – pedagoģe, ilggadēja LMS darbiniece, valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) referente, brālis Ivars Heinrihsons – gleznotājs, LMA pedagogs, arī gleznotāja Helēna Heinrihsone, savukārt tēvs Augusts Heinrihsons (1917-1996) bija ilggadējs LMS Mākslas fonda Lietišķi dekoratīvā kombināta “Māksla” darbinieks, akmeņkalis, piedalījies arī Brīvības pieminekļa izveidē.
Vilnis Heinrihsons no 1964.-1969. gadam mācījās Rīgas 45. un 36. vidusskolās un izglītību iegūt turpināja J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija: direktori Elza Stalaža, Silvija Lāce, Jānis Borgs, klases audzinātājs Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe u.c. Vilnis Heinrihsons beidza JRRMV 1977. gadā un viņas kursabiedri bija nākamie mākslinieki, pedagogi: Mārīte Šulce, Laila Balode, Alda Lielā, Artis Bute ar diplomdarbu – gleznu “Saruna”, Jeļena Akopjana, Helga Jaksone, Agris Liepiņš, Ilze Neilande, Kārlis Siliņš, Guntars Vāgners, Juris Utāns (1959-2022).
Pēc JRRMV beigšanas Vilnis Heinrihsons, līdzīgi kā daļa no kultūras mācību iestāžu absolventiem 20.gs. 70-80. gados, lai izvairītos no dienesta PSRS Bruņotajos spēkos, mācījās bij. Rīgas 3. Profesionāli tehniskās vidusskolas (tag. Rīgas 3. arodskola) Kinomehāniķu nodaļā (1977-1978). Iegūtās zināšanas un skatījums iespējams noteica mākslinieka daiļrades stilistiku vēlāk, darbojoties datorgrafikā un animācijā. No 1975.-1976.gadam kinomehāniķa specialitāti apguva arī gleznotājs Jānis Mitrēvics.
Vilnis Heinrihsons no 1978. gada studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Indulis Zariņš (1929-1997; Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs -1999) u.c.
Līdzās studijām Vilnis Heinrihsons bija zīmēšanas pulciņa vadītājs bij. Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras namā (1979-1982, tag. Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” Tautas tēlotājas mākslas studija “Umbra”). Ar mākslas studiju “Umbra” saistītas vairāku mākslinieku radošās biogrāfijas. Tā dibināta 1961.gadā, gleznotāja Nikolaja Petraškeviča (1909-1976) vadībā ieguvusi Tautas tēlotājas mākslas studijas statusu, no 1977. līdz 2018. gadam studiju vadīja gleznotāja Māra Zītare (1937-2018), un šobrīd, kopš 2019. gada vadītāja ir gleznotāja Agnija Ģērmane. Studijā pie Nikolaja Petraškeviča mācījās gleznotāja Ilze Anna Fogele-Plēsuma (1936-2022), vēlāk studiju apmeklēja gleznotāja, mākslas zinātniece Līga Kalniņa u.c.
Vilnis Heinrihsons izstādēs sāka piedalīties, studējot LMA, kopš 1982. gada, pirmās izstādes – Republikāniskā “Mākslas dienu” izstāde (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), LMA studentu grupas izstāde (1983, Valmieras muzejs), “Mākslas dienu” brīvdabas ekspozīcija (1984, bij. 21. jūnija laukums, tag. Doma laukums, Rīga).
Vilnis Heinrihsons absolvēja LMA Glezniecības nodaļu 1984. gadā ar diplomdarbu “Akmeņkaļi darbnīcā”, vadītājs Imants Vecozols. Līdzās Vilnim Heinrihsonam pie Imanta Vecozola LMA Glezniecības nodaļu absolvēja Kārlis Siliņš ar diplomdarbu “Pretī vējam”, LMA Glezniecības nodaļas LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Ilze Neilande ar apgleznojuma metu “Skrējiens” bij. Fiziskās kultūras institūta (tag. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) jaunā korpusa vestibilam, Helga Jaksone ar sienas gleznojuma metu “Pēc darba” Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam (tag. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), Juris Utāns ar metu sienas gleznojumam “Laikmeta griežos” bij. Latvijas PSR Vēstures muzejam (tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), absolvēja arī Gulnāra Skutele. Savukārt Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Gunāra Zemgala absolvēja Artis Bute ar darbu “Dekoratīvais ietērps V. Lāča romāna “Zītaru dzimta” dramatizējumam Liepājas drāmas teātrī”, Aleksandrs Busse ar skatuvisko noformējumu Alekseja Dudareva lugai “Vakars” (rež. Andris Freibergs) Dailes teātrī, absolvēja arī Kira Saveļjeva, Aleksejs Neilands, Rauls Zitmanis (1959-2015).
Jau studējot LMA, Vilnis Heinrihsons bija mākslinieks noformētājs bij. rūpnīcā “Komutātors” (1983-1986). Mākslinieks turpināja darbu mākslas pedagoģijā, un kopš 1986. gada ir Rīgas Bērnu mākslas skolas (kopš 2010. gada Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola) ilggadējs zīmēšanas, gleznošanas, kompozīcijas pedagogs. Skolā dažādos laikos strādājuši mākslinieki, pedagogi: keramiķes Māra Muižniece (1950-2006; Rīgas Mākslas skolas direktore 1986-2002), Dace Pētersone (1944-2021), Agnese Staģe, gleznotāji Kārlis Siliņš, Uldis Lielpēters, scenogrāfs Aleksandrs Busse, fotogrāfs un gleznotājs Mārtiņš Krūmiņš, grafiķe un gleznotāja Ieva Maurīte, dizaineri Anna Žūriņa, Agris Dzilna (skolas logo autors) un Juris Krūmiņš, tēlnieki Anda Poikāne un Gļebs Panteļejevs, kinorežisore Maruta Jurjāne, jauno mediju mākslinieks Kaspars Podnieks. Šobrīd Vilnis Heinrihsons skolā strādā līdzās pedagogiem: gleznotājām Ingemārai Treijai-Čivlei, Ievai Kalniņai, Viktorijai Kosenko, Līvai Blumfeldei, grafiķiem Svetlanai Narkevičai, Egilam Bormanim, Viktoram Ļedovskim, keramiķēm Maijai Avotai, Irēnai Vipulei, Kristīnei Zānai, dizainerei Ivetai Laurei, tēlniekam Viktoram Suškēvičam u.c.
Vilnis Heinrihsons pēc studijām LMA turpināja piedalīties izstādēs. Mākslinieks eksponējis ekspresīvus, dekonstruktīvisma stilistikas darbus, sākotnēji 20.gs. 80.g. batālijas žanra gleznas par Pirmā pasaules kara cīņu tēmu, vēlāk Kristietības tēmas risinājumus izstādēs: 15. Republikāniskajā Jauno Mākslinieku darbu izstādē (1985, Rīgas pilsētceltniecības un arhitektūras propagandas centrs, tag. Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Mākslas dienas” (1986, Olaine), Jauno Mākslinieku grupas izstādē (1987, bij. izstāžu nams “Jāņa sēta”), 18. Republikāniskajā Jauno Mākslinieku darbu izstādē (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), izstādē “Latvijas mākslinieki no Rīgas” (1994, katalogs, Šamaljēra, Francija). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti LMS izstādēs: “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā 100” (2017, LMS galerija), “Mariupole- Nesalauzta” (2022, LMS galerija), “Rudens 2023. Karš ilgst gadu” (2023, LMS galerija), “Mākslas dienas. Atspulgi. Atmiņa” (2023, LMS galerija).
Vilnis Heinrihsons rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Vilnis Heinrihsons” (1989, bij. LMS Jauno Mākslinieku klubs “Jāņa sēta”, buklets, sast. Aivars Zvirbulis), “Vilnis Heinrihsons. Gaisma virs mums” (1990, bij. Republikāniskais Zinību nams, Latvijas Mākslas fonda izstāžu direkcijas buklets, sast. K.Kropa), “Viņa atnākšanas spožums” (2018, Cēsu Izstāžu nams), “Kara grimases” (2023, Kara muzejs) u.c.
Viļņa Heinrihsona radošais devums pedagoģijā ir novērtēts ar LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par koncepcijas un projekta izstrādāšanu Latvijas mākslas izstādei “Mākslinieki bērniem. Bērni par mākslu” un pedagoģisko jaunradi skolotāja darbā (2000), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu “Baltais zvirbulis” par novatorisku pieeju izglītības programmu pilnveidošanā (2014), Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinību par ilggadēju un nozīmīgu pedagoģisko darbu (2017).
Vilnis Heinrihsons bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1984. gada un ir LMS biedrs kopš 1989. gada, tika uzņemts ar gleznotāju Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), Imanta Vecozola, Edgara Vērpes rekomendācijām, Rīgas Bērnu mākslas skolas direktora p.i., gleznotāja Ulda Lielpētera izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna parakstītu ieteikumu, LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/39.
Viļņa Heinrihsona darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Salacgrīvas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Vilnis Heinrihsons “Strēlnieki Nāves salā”, 1985, kartons, eļļa, 87×136 cm, LMS muzejs