2. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā interjera mākslinieci, tekstilmākslinieci Noru Ķivuli!

Nora Ķivule no 1955.-1959. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas, Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV 20.gs. 50.-60. gados pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV pedagogs 1956, direktors 1959-1985), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005), tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), grafiķis Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944 -1967), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-?), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV ped. 1948 -1961), tēlniece Rimma Pancehovska u.c. Mācību laikā Nora Ķivule apguva lina, kokvilnas, auduma rakstus, dekoratīvo audumu aušanas tehnikas, ornamentiku (Tekstilmākslas nodaļas 3. kursa audzēkne), kas bija nozīmīga turpmākajā daiļradē mākslinieces interjeru veidošanā.

Par tālāko Noras Ķivules radošo darbību RLMV kursa biedrs I.Ošiņš laikrakstā “Padomju Jaunatne”, Nr.242 (11.12.1973) rakstā “Mākslinieks? Varbūt aktieris? Nē, “tikai” dekorators” komentēja: “Nora Ķivule un Andris Brūvelis aizgāja uz kombinātu “Māksla”, Ivars Veiss – uz Rīgas dekoratīvās noformēšanas kantori. Valentīns Zeikars Mākslas akadēmijā, Andris Freibergs ir Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks. Vienīgi Mārtiņš Lagzdiņš joprojām kārto skatlogus savā filigrānajā rokrakstā, tāpat Ojārs Strāls vada Maskavas rajona pārtikas tirdzniecības uzņēmuma dekoratoru grupu.”

Pēc RLMV beigšanas Nora Ķivule strādāja kā šrifta māksliniece LPSR Mākslas fonda kombināta Māksla noformēšanas ceha darbnīcā, kas tolaik tika izvietota “Mākslinieku nama” 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, 2.stāvā. Nora Ķivule no 1960.-1963.gadam noformēja skatlogus bij. rūpnīcai “Darbs”, bija Lauksaimniecības un vieglās rūpniecības izstāžu stendu autore (polihroms koks, dekorēts dedzinājuma tehnikā) un iekārtotāja (Mežaparkā, bij. arh. Vladimira Šņitņikova (1913-1996) Dziesmu svētku estrādes ēkā, 1963-1967).

Nora Ķivule no 1965. gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Interjera un iekārtas nodaļā tolaik pasniedzējs bija Voldemārs Šusts (1929-2001; arhitekts, interjera dizainers, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs 1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Līdzās Norai Ķivulei 1970. gadā LMA Interjera un iekārtas nodaļu pie Jura Pētersona absolvēja Leo Preiss ar darbu “Kristalogrāfijas muzejs”, pie Aleksandra Stankeviča absolvēja Jānis Borgs ar darbu – arhitektonisks mets un vizualizācija projektam “Memoriālais ansamblis Liepājas aizstāvjiem 1941.g.”, Nikolajs Drozdovskis (1939-2020) ar diplomdarbu “Kinoreklāma”, kursabiedri bija arī topošie interjera mākslinieki: Tatjana Semjonova, Līvija Brigita Pavlovska, Andris Ramats.

Studējot LMA, Nora Ķivule turpināja darbu MF kombinātā “Māksla” pie interjeru noformējumu veidošanas un veidoja dekorus, eksperimentējot ar materiāliem un to savienojumiem, meklējot pretnostatījumu simbiozi. Māksliniece darbos izmantoja: koka finierējuma aplikāciju, tekstilmākslas darbus, klūgu pinumus, tehnoloģisko novitāti-sintētisko sveķu lējumus. Veidojusi dekorus bij. “Rīgas Piena kombināts” – atpūtas bāzē aizkarus (tamborējums, 1968), administratīvajai ēkai “LPSR ģērbonis” (audekls, guaša, 90m2, 1969), ēdnīcā (sintētiskie sveķi, koks, 4m2, 1969); bij. Rīgas 4.pansionātam (tag. Rīgas sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, dekoratīvs panno “Taurenis”, enkaustika, 1969), bij. Latviešu sarkano strēlnieku muzejam (dekors “Vecais strēlnieku karogs”, 1969, audekls, eļļa), bij. kolhoza “Ādaži” klubam (polihroms betons, koks, 49m2, 1969). Nora Ķivule ir interjera autore bij. Revolūcijas (Matīsa) un Avotu ielas stūrī bij. kafejnīcai “Gailītis”. Mākslinieces ieceri klūgu pinumā realizēja Tautas daiļamata meistars Emīls Budahs (1970). Nora Ķivule veidoja interjera projektu arī Latvijas neredzīgo biedrības Centrālajai valdes ēkai (Strazdumuižas iela 80, Rīgā, 1971) u.c.

Ārpus Latvijas māksliniece piedalījās interjeru veidošanā Kuģu remonta rūpnīcai Sevastopolē, noformēja sarkano stūrīti ar darbu “Burinieks” (koka dedzināšanas tehnikā, Ukraina, 1967), bij. kolhoza “Rossija” bērnu dārzam “Solniško” (Krima, Ukraina, 1970).

Nora Ķivule, vēl mācoties RLMV, no 1958. gada sāka piedalīties izstādēs ar tekstila darbiem – dekoratīviem galdautiem (Tautsaimniecības – Pārtikas un vieglās rūpniecības izstādēs Mežaparka bij. Dziesmu estrādes ēkā, 1963, 1964, 1967). Ar interjera noformējuma darbiem kokā piedalījās izstādēs: “Dekors-Interjers 69” (“Mākslinieku nams”, 1969, piedalījās: Baiba Māzere, Indulis Ranka (1934-2017), Mārcis Avotiņš (1922-1975), Bruno Aide (1913-1994), Einārs Plūksna, Juris Finks (1932-2021), Vladimirs Bekmanis, Gaidars Jēkabsons, I. Luters. K. Vilcāns, Dzintra Zvejniece (1939-2002), Gundega Strauta, Maija Zvana, Aleksandrs Kramarevs (1916-1996), Imants Rieksts (1937-2004), Jānis Pipurs (1937-2013), Linards Skuja (1935-2019)), izstādē “Dekors-Interjers 74” (bij. Latvijas PSR Vēstures muzejs, 1974, kurā piedalījās 57 autori, interjeru dizaineri un arhitekti: Mārcis Avotiņš, Baiba Māzere, Andris Ramats, Antons Rancāns, Uģis Auziņš, Aldone Veide, A.Pāvels, Ausma Austriņa, Vladimirs Bekmanis, Ēriks Bērziņš, Jānis Borgs, Andris Brūvelis, Aleksandrs Bugajevs (1937-2009), Valdis Celms, Jānis Dronis (1939-1981), Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Māris Eglītis, Maija Galdiņa, Gints Kiršteins, Dorisa Kleina, Valdis Kleinbergs (1939-1996), Dace Kokina, Jānis Krievs (1942-2016), Helga Krūkle, Arvīds Krūmiņliepa, Juris Krūmiņš, Lauma Lancmane, Valdis Līcītis, Valdis Majevskis, Līvija Brigita Pavlovska (Māldere), Māra Melnāre, Alnis Mitris, Jānis Osis, Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, Raimonds Pinnis, Jānis Pipurs, Einārs Plūksna, Leo Preiss, Arvīds Priedītis, Ieva Rozentāle (1944-2002), Jānis Salgrāvis, Inta Salnāja, Jānis Sīmanis (1947-2016), Jānis Slaidinš (1942-2021), Pāvels Slavietis, Rasma Stukmane, Laimonis Šēnbergs, Viesturs Vilks, Henrihs Vorkals (1946-2018), Miervaldis Zibens, Indulis Zilbalodis u.c.).

Māksliniece piedalījās radošo savienību pārstāvju rīkotajās tikšanās, piemēram, ar PSRS 50. gadadienas padomju saimniecības darbiniekiem un vadītājiem (Bauskas novads, 1984) u.c., kurās Nora Ķivule iepazīstināja ar dizaina sasniegumu ieviešanu kopā ar arhitektu Meinardu Medinski, tēlniekiem Lūciju Žurginu (1908-1999), Mārtiņu Zauru (1915-1998).

Nora Ķivule bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā, un LMS biedre ir kopš 1972. gada, tika uzņemta ar mākslinieka Kārļa Pētersona (1915-2005), gleznotāja, vitrāžas mākslinieka Teņa Graša (1925-2001), gleznotāja Gunāra Mitrevica (1939-2007) rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora A.Paiča (MF 1971-1975) parakstītu raksturojumu, LMS Noformētāju apakšsekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja, dizainera Mārča Avotiņa (1922-1975) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. LMS Noformētāju apakšsekcijā tika uzņemti mākslinieki noformētāji Nora Ķivule, Aina un Auseklis Ozoliņi, Gundega Strauta, Juris Traumanis, Arnolds Vilbergs (1934-2020), Juris Zīle (1931-2022).

Nora Ķivule “Dekoratīvs panno”, bij. kolhoza “Ādaži” kluba interjers, polihroms betons, koka šķiedru aplikācija, 7×1,5×0,1m, 1970, analogā fotogrāfija uz papīra 23x27cm, LMS muzeja arhīvs