Egons Garklāvs no 1958.-1966. gadam mācījās Ieriķu astoņgadīgajā skolā (tag. Amatas pamatskolas filiāle). No 1966. gada mācības turpināja Rīgas Elektromehaniskā tehnikuma Pusvadītāju aparatūras nodaļā (REMT, tag. PIKC “Rīgas Tehniskā koledža”). Mācību laikā REMT, 1969. gadā Egons Garklāvs strādāja bij. Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcas ražošanas praksē un bij. r/a “Alfa” par elektronu aparatūras montieri un vecāko inženieri.
REMT Egons Garklāvs beidza 1970. gadā ar tehnologa diplomu. 1970. gadā strādāja r/a “Alfa” par tehnoloģisko iekārtu 4. kategorijas regulētāju bij. Rīgas Elektrospuldžu rūpnīcā.
No 1970.-1972. gadam Egons Garklāvs dienēja PSRS Bruņoto spēku obligātajā karadienestā un pēc tam no 1972.-1980. gadam turpināja darbu bij. r/a “Alfa” Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcā kā montieris. No 1981. gada strādāja par r/a “Alfa” plaša patēriņa preču dizaineru un piedalījās PSRS pirmo elektronisko spēļu un sadzīves elektronikas priekšmetu metu izstrādē, kā arī to ieviešanā ražošanai.
Līdzās darbam r/a “Alfa” Egons Garklāvs apmeklēja gleznotāja Bruno Celmiņa (1927-1992) mākslas studiju, mācījās kompozīciju pie dizainera, teorētiķa Jāņa Borga un piedalījās izstādēs: 5. Dizaina izstāde (1977, bij. Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniski pētnieciskā institūta izstāžu zāle, tag. LNMM), Starptautiskā bižutērijas izstāde “Jabloņeca – 80” (1980, tag. Čehija), 6. Republikas Dizaina izstāde (1981, Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja bij. Dzintaru izstāžu zāle).
Egons Garklāvs no 1981. gada bija reģistrējies kā māksliniecisko izstrādājumu izgatavotājs bij. Tautas daiļamatnieku un suvenīru ražošanas apvienībā “Daiļrade” (tag. SIA “Daiļrade RC”) un no 1982. gada strādāja r/a “Daiļrade” Ogres iecirknī par vecāko mākslinieku.
No 1982. gada Egons Garklāvs līdzās darbam apmeklēja T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus. Tajos pedagogi tolaik bija: grafiķi Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs kopš 1970), Arturs Ņikitins (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992), gleznotāji Dagmāra Villeruša (LMA pedagoģe, Sagatavošanas un mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursu direktore no 1979), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Leonīds Mauriņš (1943-2012; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1969-1985), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Helēna Heinrihsone (LMA kursu pedagoģe kopš 1977), arhitekti Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA pedagogs no 1976), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA vakara kursu pedagogs 1963-1986), arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele (LMA kursu Stilu mācības pedagoģe), tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA pedagogs 1961-2015), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA pedagogs 1965-2018), dizaineri Ilze Krūmiņa-Karlsone (LMA kursu pedagoģe 1977-1992), Gunārs Glūdiņš (1938-2020; LMA pedagogs no 1964), dizainers Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs no 1975), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018), mākslas zinātniece Edīte Bērziņa (LMA kursu tehniskās estētikas pedagoģe) u.c.
Apmeklējot LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus, Egons Garklāvs turpināja piedalīties izstādēs: Tematiskā dizaina izstāde “Pulksteņi” (1982, LMA aula), Republikas Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde “Mūsu mājas” (1982, Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas 15. jauno mākslinieku Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1983, AMM). Piedalījās ar r/a “Alfa” Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcas produkciju “Elektroniskie pulksteņi” LPSR TSI (1983, bij. Mežaparka estrāde, Rīga) un PSRS TSSI (1983, Maskava, Krievija).
Egons Garklāvs 1985. gadā absolvēja LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus ar teicamu vērtējumu.
1986. gadā patentēšanai bija iesniegti Egona Garklāva tolaik izstrādātie r/a “Alfa” plaša patēriņa preču produkcijas dizaina meti: elektronisks medicīniskais aparāts “Alfa – Pulsārs”, elektroniskā spēle ““Variosfēra” darbības princips un risinājums”, daudzfunkcionālā saliekamo moduļu spēle “Sešstūra modulis un tā iespējas”.
Egona Garklāva darbi eksponēti izstādēs: 17. Jauno mākslinieku darbu izstāde (1985, bij. Arhitektūras piemineklis Pēterbaznīcā, tag. Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Telpa un mēs” (1986, bij. LPSR Arhitektūras un pilsētbūvniecības propagandas centrs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde “Zemes jaunība” (1987, Maskava, Krievija). 1990. gadā mākslinieks piedalījās Pasaules latviešu dizaina mākslinieku videosaietā (1990, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāle Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, rīkoja dizaineri Helga un Aivars Krūkļi). Pasākumā piedalījās vairāk kā simts Latvijas un trimdas latviešu izcelsmes dizaineru, lai dibinātu kontaktus un veidotu turpmāko sadarbību. Dalībnieku vidū bija mākslinieki: Vitauts Sīmanis (1928-2003) un Ilmārs Rumpēteris (1929-2018; ASV), Ivars Alberts (Vācija), Aina un Auseklis Ozoliņi, Olafs Jēkabsons (1932-2014), Artūrs un Ināra Riņķi, Sandra Belsone un Igors Sitnovs, Āris Segliņš u.c., kas diapozitīvu un video formāta auditorijai sniedza ieskatu dažādu jomu dizaina aktualitātēs savās mītnes zemēs.
Egons Garklāvs rīkojis personālizstādes un nelielas grupas izstādes: “Valdis Celms un Egons Garklāvs. Izstāde “Zīme. Telpa. Mīts”” (1990, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), “Valdis Celms, Egons Garklāvs, Daumants Kalniņš, Imants Klīdzējs, Rasma Lietiņa. Latviešu sakrālo simbolisko zīmju telpiskās interpretācijas plaknē un telpā” (1997, Minhene, Berlīne, Vācija, projekts “Baltā Rija”), Lokstenes dievturu svētnīcas izveide (2017, ideja – Valdis Celms, arhitekts Ainars Markvarts, tēlnieks Jānis Karlovs, interjers – Egons Garklāvs, dizainers Andrejs Broks).
Egons Garklāvs līdzās mākslas projektiem dibinājis uzņēmumus “Forma”, kas izgatavoja arī lidaparātus, un “Ekju”, kas nodarbojas ar koka būvju izstrādi. 2008. gadā Egons Garklāvs izveidoja uzņēmumu “Dores fabrika”, kas šobrīd rada dzīvojamo māju, vasarnīcu u.c. guļbūvju projektus, konstruē uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs ražošanas līnijas un darbgaldus. Dizainers saņēmis Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs” (2019) par mūža ieguldījumu nozares attīstībā. Jāatzīmē arī Egona Garklāva autordarbs – modulārais koka divritenis bērniem “Leg&go” (2014), kas ieguvis medaļas un balvas industriālā dizaina izstādēs.
Egons Garklāvs no 1982. gada bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā un LMS biedrs ir no 1987. gada, uzņemts ar dizaineru Aivara Krūkļa, Jāņa Borga, Valda Celma rekomendācijām, r/a “Daiļrade” Ģenerāldirektora Valda Grimzes parakstītu raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Aivara Krūkļa izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 33/9.
Egons Garklāvs “Elektroniskais pulkstenis “Caur gadsimtiem””, 1983, no LMS muzeja arhīva