Edīte Pauls-Vīgnere veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā, veicinot tās starptautisko atpazīstamību. Viņas darbi “Kafijas kantāte”, “Svētku salūts”, “Rīga” no 20. gs. 70. gadiem guvuši ievērību autores izstāžu praksē. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti plašai sabiedrībai pieejamos publiskajos interjeros, kā bij. restorāns “Jūras pērle” (1980, Jūrmala), bij. R.Paula muzikālais centrs “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere radoši darbojusies ģimenē, kur liela loma atvēlēta daiļradei, brālis – komponists Raimonds Pauls, vīrs – komponists Ivars Vīgners (1940-2007).
Edīte Pauls-Vīgnere no 1946. gada mācījās Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā (vēlāk no 1953.g. Rīgas 41.vidusskolā, tag. Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola) un 1957. gadā to beidza. No 1958. gada viņa mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: A.Ludviga (RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas pedagoģe), Alise Kaugare (1887-1971; RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas pedagoģe no 1937), J. Graikste (RLMV tērpu modelēšanas un konstruēšanas praktisko darbu pedagoģe), Erna Rubene (1910-1990; RLMV Trikotāžas un aušanas nodaļas vadītāja 1944-1960), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), gleznotāji Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945- 1977), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005), tēlnieki Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Leons Tomašickis (1904-1996; veidošanas, zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977), grafiķi Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), arhitekti Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948 -1961) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere 1962. gadā beidza RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļu un uzsāka darbu kā modelētāja bij. Rīgas Modeļu namā (RMN, 1962-1963). RMN galvenā māksliniece bija Aleksandra Gramoļina (1911-1998; RMN galvenā māksliniece no 1955), individuālo modeļu metu autore bija gleznotāja Mirdza Briede (1910-1990), V. Paklevinskis (RMN galvenais konstruktors), mākslinieces Rita Pētersone, T. Gerasimova, M. Baroņina, Antra Agra Baumane (no 1958-1983. gadam periodiski veidoja modes žurnāla “Rīgas Modes” grafisko noformējumu), RLMV absolvetnes L.Lūse un Vara Linde (1931-2012) izstrādāja apģērbu un apavu modeļus masveida ražošanai, radošajām izstādēm. Jāatzīmē, ka RMN bija viens no PSRS modes tendenču noteicējiem. RMN demonstrāciju un izstāžu zāļu vadītāja 20.gs. 60.-70.gados bija S.Lobiņa, kas rīkoja RMN produkcijas publicitātes izbraukumus, kur modeļus demonstrēja Dzintra Lūkina ar māsu Ievu.
1963. gadā Edīte Pauls-Vīgnere iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās plastikās mākslas nodaļas Tekstila specialitāte). LMA pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere izstādēs sāka piedalīties, studējot LMA, no 1967. gada, pirmās izstādes – Republikas dekoratīvās un lietišķās mākslas izstāde (1967, bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejs, Pionieru laukuma 3, AMM, tag. LNMM), Mākslinieku dienu Dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde (1968, AMM, tag. LNMM) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere 1968. gadā absolvēja LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu “Zemes dziesma” (2×2 m, gobelēna tehnikā), vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Viņai līdzās pie vadītāja Rūdolfa Heimrāta LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu absolvēja Sarma Eglīte ar darbu “Spēle” gobelēna tehnikā, Larisa Brauna ar darbu “Apdrukāti kleitu audumi” u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere pēc LMA absolvēšanas turpināja piedalīties izstādēs. Mākslinieces darbi bija eksponēti izstādēs: “PSRS Dekoratīvā māksla” (1968, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “Padomju varai Latvijā -50” (1969, AMM, LNMM), “Mākslas audums” (1969, AMM) Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, AMM, LNMM), 1. Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-1” (1971, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “Dziesmu svētkiem – 100” (1973, AMM, LNMM), Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-2” (1974, AMM, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, bij. Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniskās pētniecības institūta izstāžu zāle, LZTITZPI, tag. LNMM), 1.tekstimākslas simpozijs (1974, bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams, Dzintari, Jūrmala), Republikas “Mākslas dienu” mākslas izstāde (1976, VMM, LNMM), Lodzas gobelēna triennāle (1976, Lodza, Polija, 2.prēmija), Republikas 1.minigobelēnu izstāde (1977, AMM), 4. izstāde “Koks dekoratīvajā mākslā” (1978, AMM), Lodzas gobelēna triennāle (1978, Polija), Republikas 2.minigobelēnu izstāde (1977, AMM), 3.Eiropas tekstilmākslas un šķidras mākslas triennāle (2007, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Republikas 4. tekstilmākslas izstāde (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Trešā” (1998, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Latvijas tekstilmākslas izstāde (1998, Roma, Itālija), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde, ekspozīcija “Cita paradigma”, (1998, AMM), izstāde “Latvijas māksla” (2000, Čehija) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Edītes Pauls-Vīgneres tekstiliju izstāde” (1978, AMM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Tekstils” (1980, Prāga, bij. Čehoslovākija), “Saule pilsētā un sentiments” (1998, galerija “Mode. Māksla”), “Vakar” (1999, bij. MM “Arsenāls”, LNMM), “Šodien” (1999, DMDM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Personālizstāde” (2006, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, RVKM), “Mīļļietiņas” (2007, bij. galerija “ASūna”), “Sieviete un mēness” (2008, “Ivonnas Veihertes Mākslas galerija”, katalogs), “Ak, sievietes!.. no volāniem līdz volāniem” (2009, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), “Kafijas kantāte” (2019, DMDM, LNMM), “Tekstilijas” (2009, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams), “Skatiena evolūcija” (2021, muzejs “Caricino”, Maskava, Krievija), “Edīte Pauls-Vīgnere: Vecums rotaļājas” (2024, kopā ar dēla Paula Vīgnera (1965-2006) darbiem, “Ola Foundation” telpās) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātu “Māksla” veidoja lielizmēra mākslas objektus sabiedrisko ēku un restorānu interjeriem – restorānam “Jūras pērle” (1980, Jūrmalas pilsētas atzinības raksts): “Stalaktīti” (1979, 255×325 cm, jaukta tehnika), “Zari-koraļļi” (1979, 245×337 cm, jaukta tehnika), “Medūzas”, “Zirneklīši” (1980, 244×326 cm, jaukta tehnika), “Jūras dzīvnieki” (1980, 245×450 cm, jaukta tehnika), “Koraļļi” (1981, 50×195 cm, 50×215 cm, 50×226 cm, 25×260 cm, jaukta tehnika); Jaunķemeru sanatorijas bāram (1983, Jūrmala) – “Sīkspārņi”, “Lielais sīkspārnis”, “Mazās pūcītes”, “Lielā pūce”. Atpazīstami bija autores darbi – AS “Saules banka” (1995, Rīga, pastāvēja no 1992-2001), bij. “Piano bārs” (1998, Rīga), bij. muzikālajam centrm “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga, pastāvēja no 1996- 2006) u.c.
Edītei Pauls-Vīgnerei, novērtējot autores devumu mākslā, 2014. gada tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira. 1986. gadā par nopelniem dekoratīvi lietišķās mākslas attīstībā piešķirts LPSR Tautas mākslinieces goda nosaukums, 1979. gadā māksliniecei tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums, 1977. gadā saņēmusi LPSR Valsts prēmiju literatūrā, mākslā, arhitektūrā. Edītei Pauls-Vīgnerei piešķirti nozares apbalvojumi: bronzas medaļa 1. Vissavienības izstādē “Padomju gobelēns-1” (1971, TSSI paviljons “Kultūra”, Maskava, Krievija), LMS Balva par gada sniegumu (1972, diploms, medaļa), 2.pakāpes diploms 3.Vissavienības izstādē “Fiziskā kultūra un sports tēlotājmākslā” (1972, Maskava, Krievija), 2.prēmija sociālistisko valstu lietišķās mākslas kvadriennālē (1974, Erfurte, Vācija), PSRS Mākslas Akadēmijas diploms (1975), prēmija, diploms Starptautiskā audumu metu izstāde (1977), PSRS KM sudraba medaļa (1978), V.Purvīša balva par mūža ieguldījumu mākslā (2023).
Ar Edītes Pauls-Vīgneres daiļradi var iepazīties autores monogrāfijā “Ak, sievietes! Teatrālās tekstilijas” (2023, sast. Edīte Pauls-Vīgnere, Izglītības un kultūras atbalsta biedrība “Balta”).
Māksliniece ir LMS biedre kopš 1971. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieku Rūdolfa Heimrāta, Aijas Baumanes (1943-2019), mākslas zinātnieces Tatjanas Sutas (1923-2004) rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Rūdolfa Heimrāta izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 3/26. Edīte Pauls-Vīgnere bija ievēlēta kā: LMS valdes locekle (1972-1982), MF Lietišķās mākslas nozaru padomes priekšsēdētāja (1974), LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā (1972, 1976) u.c.
Edītes Pauls-Vīgneres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Edīte Pauls-Vīgnere “Lakats”, batika, 68×68 cm, 1970, LMS muzejs