Inārs Helmūts strādā galvenokārt grafikā (linogriezuma, oforta, sietspiedes, litogrāfijas u.c. tehnikās), kā arī glezniecībā eļļas tehnikā. Nozīmīgi grafikas darbi ir cikls “Latvijas mazpilsētas” (60. gadu beigas), “Liepājas metalurgi” (1972), “Kosmonauti” (1976), “Saknes” (1980) u.c. Veidojis ilustrācijas vairāk nekā simts grāmatām, piemēram, A. Skalbes “Tēva dubļi sudraboti” (1972), M. Ķempes “Mīlestības krāšņais koks” (1977), O.Vācieša “Zibens pareizrakstība” (1980) u.c.
Inārs Helmūts no 1946.-1951. gadam mācījies Liepājas 5. septiņgadīgajā pamatskolā (tag. Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola). Turpmāk no 1951.-1954. gadam mācības turpināja bij. LPSR Komunālās saimniecības ministrijas Rīgas industriālā politehnikuma Ekonomikas nodaļas Rūpnieciskās grāmatvedības specialitātē (RIP, Merķeļa ielā l; tag. PIKC Rīgas Valsts tehnikums, Valdemāra iela 1c, Rīga). Pēc RIP beigšanas Inārs Helmūts pievērsās grafiskajam dizainam, veidoja grafiskos zīmējumus preses izdevumiem un līdzās apmeklēja LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama zīmēšanas studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), pie pedagogiem – vadītāja, gleznotāja Eduarda Jurķeļa (1910-1978), gleznotāja Vitālija Karkunova (1925-2006) u.c.
Inārs Helmūts obligātā dienesta laikā PSRS Bruņotajos spēkos (1954-1957), no 1956.-1957. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV 20. gs. 50.-60. gados pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (RLMV pedagogs 1954-), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), koktēlniece Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), grafiķis Kārlis Sūniņš, gleznotājs Eduards Jurķelis (RLMV pedagogs 1945-1978), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), tēlniece Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV veidošanas pedagoģe 1954-1959) u.c. Inārs Helmūts beidza RLMV 3.kursu un turpmāk no 1957. gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija mākslinieki – latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēkņi – ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975), gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917-2006; LMA Grafikas katedras pedagoģe no 1950, vadītāja 1957-1962), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), gleznotāji – Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Studiju laikā LMA Inārs Helmūts strādāja par mākslinieku studentu avīzē “Padomju Mediķis” (1959-1960) un 1962. gadā piedalījās Republikāniskajā 5. Jauno mākslinieku izstādē (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, tag. LNMM). Pēc studiju 3. kursa Inārs Helmūts specializējās grāmatu grafikā un studiju laikā sāka darboties bij. LPSR Valsts izdevniecībā (LVI), vēlāk izdevniecība “Liesma” (no 1965). Izdevniecībā kā mākslinieciskie redaktori strādāja grafiķi: Valentīns Ozoliņš (1927-2024; LVI redaktors 1955-1965), Maigonis Osis, Vasilijs Kovaļovs u.c. Inārs Helmūts veidojis ideoloģiskās propogandas izdevumus – Viktors Paškevičs “Partizāna piezīmes” (1961, LVI), A.Musaeljans “No kapitālisma uz komunismu” (1962, LVI), V.Ušakovs “Padomju savienība un ANO” (1963, LVI) u.c.
Inārs Helmūts pēc studiju 3. kursa specializējās grāmatu grafikā un 1963. gadā absolvēja LMA Grafikas nodaļu ar diplomdarbu – ilustrāciju cikls A.Upīša romānam “Pa varavīksnes tiltu” linogriezuma tehnikā, vadītājs Pēteris Upīts. Līdzās Ināram Helmūtam LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Malda Muižule (1937-2022) ar diplomdarbu “Rojas zvejnieki” oforta tehnikā, Ēriks Priedkalns ar darbu “Ilustrācijas un grāmatas makets krievu padomju autoru Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova satīriskajam romānam “Divpadsmit krēsli””, pie vadītāja Artura Apiņa absolvēja Naftolijs Gūtmanis ar ofortu ciklu “Jauno celtnieku portreti”, Jānis Reinbergs (1937-2021) ar darbu “Seši politiski svētku plakāti”, Aleksandrs Dembo (1931-1999) ar ofortu ciklu “Jūras arāji”.
Inārs Helmūts pēc LMA absolvēšanas 1963. gadā darbojās kā grafiskais dizainers, noformējot autoru stāstus žurnālā “Zvaigzne”, “Liesma” un no 1964. gada žurnālā “Skola un Ģimene”, “Sieviete”. Līdzās darbam žurnālu redakcijās Inārs Helmūts turpināja ārštatā veidot grāmatu grafisko dizainu LVI – Jānis Grants (1909–1970) “Vēja pusē” (1963, LVI), Z.Zēberga “Labam darbam tāla slava” (1964, LVI), Jānis Plotnieks (1932-2003) “Deg ziemeļu zvaigzne” (1964, LVI), Jāzeps Osmanis (1932-2014), dzejas antoloģijai “Saules gads” (1964, LVI), Alberts Jansons (1915-1989) “Vientulības ilgas” (1965, LVI), Cecīlijas Dineres (1919-1996) stāstam “Pasakiet ko labu” (1965, LVI), Saulcerīte Viese (1932-2004) “Randenes vasara” (1965, “Liesma”), Aspazija “Lirika” (1965, “Liesma”), Velta Spāre (1922-1981) “Es cilvēkam ticu” (1965, “Liesma” ar O.Medni), Bruno Saulītis (1922-1970) “Kad zeme atveras” (1966, “Liesma”), Alfrēds Krūklis (1921–2003) “Tālu Sjerrā ir kāds kalns” (1966, “Liesma”), Nazims Hikmets (1902-1963) “Cerība” (1966, “Liesma”), Jons Druce (1928-2023) “Skumjās lapas” (1967, “Liesma”), Rudzītis “Es mīlēšu tevi Rīga” (1967), Valija Brutāne “Tiešums” (1911-1990) (1970, “Liesma”), Arvīds Skalbe (1922-2002) “Tēva dubļi sudraboti” (1972, “Liesma”), Jānis Sudrabkalns (1894-1975) “Divas noveles” (1972, “Liesma”), Mirdza Ķempe (1907-1974) “Mīlestības krāšņais koks” (1977, “Liesma”), Ojārs Vācietis (1933-1983) “Zibens pareizrakstība” (1980, “Liesma”), Roberts Roždestvenskis (1932-1994) poēma “Divsimt desmit soļu” (1982, “Liesma”), Mārtiņš Kalndruva (1916-1992) “Pēdas gar krastu” (1986, “Liesma”) u.c.
Inārs Helmūts darbojies grāmatu grafikā kā mākslinieks laikrakstā “Literatūra un Māksla” (1968-1969) un no 1976.-1978. gadam bija žurnāla “Draugs” mākslinieciskais redaktors.
No 1965.-1968. gadam Inārs Helmūts darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla” par Estampu darbnīcas meistaru (tag. LMS muzejs “Mākslinieku nams”, 3.stāvs 50. telpa, 5. stāvs 87. telpa, 11.novembra krastmala 35, Rīga).
Pēc LMA absolvēšanas Inārs Helmūts piedalījies izstādēs: Grāmatu ilustrāciju izstādē (1965), Republikas Tēlotājas mākslas izstādē “LPSR 25” (1965, bij. Valsts mākslas muzejs, LNMM), Republikas 6. Jauno mākslinieku izstādē (1966, Mākslinieku nams), Republikas Mākslinieku dienu izstādē (1967), Republikas tēlotājmākslas izstādē LOSR-50 (1967, LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Grāmatzīmju izstādē (1967, Mākslinieku nams, Rīga, Viļņa, Lietuva), Republikas stājgrafikas izstādē (1969, Mākslinieku nams), Republikas 5. Portretu izstādē (1969, bij. Valsts mākslas muzejs, LNMM), konkursizstādē “Arona” (1982, 1985, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), Latvijas mākslinieku darbu eksportpreču izstādē (1988, “Jacob Javics” izstāžu centrs, Ņujorka, ASV), “Rīga grāmatzīmēs” (2001, bij. Rīgas pilsētas bibliotēka-salons “Vecrīga”), “Mākslas meistari pavasarim” (2001, Dailes teātris), “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā-100” (2017, LMS galerija), “Nenorunātas tikšanās” (2020, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, kuratores Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere) u.c.
Inārs Helmūts rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ināra Helmūta stājgrafikas izstāde” (1972, Brocēnu kultūras nams), “Ināra Helmūta, Maldas Muižules un Aivara Gulbja darbu izstāde” (1973, Mākslinieku nams), “Inārs Helmūts. Grafika” (1977, bij. Ūdens sporta bāze “Daugava”, tag. “Daugava, ūdens sporta veidu klubs”, Jūrmala), “Ināra Helmūta darbu izstāde” (1978, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, tag. Bauskas muzejs), “Ināra Helmūta grafikas izstāde” (1979, bij. R. Eihes Dobeles 1. vidusskola, tag. Dobeles Valsts ģimnāzija), “Ināra Helmūta grafikas darbu izstāde” (1982, Rūjienas muzejs), “PSRS dienas Francijā” ietvaros Ināra Helmūta personālizstāde (1983, Francija), “Inārs Helmūts. Grafika” (1985, Mākslinieku nams), “Ināra Helmūta darbu izstāde” (1986, Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejs, tag. Tukuma Mākslas muzejs), “Ināra Helmūta darbu izstāde” (1987, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs), “Vienmēr tas pats” (2003, ar Annu Auziņu, Ingrīdu Irbi, Mārīti Kokinu-Lilo, Juri Nikifu, Juri Utānu, Veltu Zvirgzdiņu, bij. LU galerija “Bastejs”, Aspazijas bulvāris), “Mājoklis” (2004, LU galerija “Bastejs”), “Tādi esam” (2005, ar Annu Auziņu, Ingrīdu Irbi, Mārīti Kokinu-Lilo, Juri Nikifu, Juri Utānu, Veltu Zvirgzdiņu, L.Dambekalnu (ASV), LU galerija “Bastejs”) u.c.
Novērtējot Ināra Helmūta radošo sniegumu, viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieka nosaukums (1983), saņēmis LĻKJS CK prēmiju, kas tika pasniegta par sasniegumiem literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā (1976). Mākslinieks saņēmis nozares apbalvojumus: LMS pateicības rakstu (1970), 4. godalgu Starptautiskajā Krakovas grafikas biennālē (1974, Polija), 1. godalgu 3. Grafikas triennālē (1974, Tallina, Igaunija), PSRS TSSI paviljona “Kultūra” izstādes “Cilvēks un kosmoss” bronzas godalgu (1981), bij. Madonas rajona lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma “Arona” izstādes “Arona-82” 3. prēmiju (1982, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), atzinību Banskas Bistricas starptautiskajā izstādē (1986, bij. Čehoslovākija), tika iecelts par PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājlocekli (1988) u.c.
Inārs Helmūts bija pedagogs (1991-2008) Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā (LUPF, tag. Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte). Līdzās Ināram Helmūtam bij. LUPF Tēlotājas mākslas katedrā darbojās mākslinieki: gleznotāji – Kārlis Dobrājs (LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras veidotājs un vadītājs 1989-1992), Helga Jaksone (LUPF Tēlotājas mākslas katedras zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1989-1995), Ilze Neilande (LUPF Tēlotājas mākslas katedras zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1991-1995), Juris Utāns (1959-2022; LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1990-2022), grafiķis, tēlnieks Juris Nikiforovs (Nikifs, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1989 – šobrīd), grafiķe, gleznotāja Velga Timrota (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1991-2017), tekstilmāksliniece Zinaīda Ceske (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1990-1997), stikla mākslinieks Gints Gabranovs (LUPF pedagogs 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1989-1992), keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022; LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe no 1992) u.c.
Inārs Helmūts par LMS biedra kandidātu tika uzņemts 1966. gadā ar grafiķu Pētera Upīša, Gunāra Kroļļa, Vasilija Šelkova (1923-2013) rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora, tēlnieka Meijera Furmana parakstītu raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912-1984) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes atbildīga sekretāra, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu.
Inārs Helmūts ir LMS biedrs no 1968. gada un uzņemts ar grafiķu Aleksandra Dembo, Daiņa Rožkalna (1928-2018), Vasilija Šelkova rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Artura Mucenieka izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Valda Dišlera (1922-2011) parakstītu lēmumu. Inārs Helmūts tika ievēlēts LMS valdē (1977, 1982), bija LMS Dzīvokļu komisijā (1971, 1982), komisijas priekšsēdētājs (1972). Mākslinieks tika iecelts arī par MF mākslas padomes priekšsēdētāja vietnieku (1973), bija MF Grafikas mākslas padomes sastāvā (1973), MF uzņēmumu mākslas padomes loceklis (1974), KM Mākslas darbu ekspertu komisijā (1976, 1977, 1981), MF izstāžu pieņemšanas komisijā (1982) u.c.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Bauskas muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Zviedrijā, Austrālijā, Igaunijā, Lietuvā u.c.
Inārs Helmūts “Zinātnieki II”, 1975, kr.oforts, 49×65 cm, LMS muzejs