Juris Toropins ir mākslinieks, kas dinamiski un emocionāli uzsāka radošo darbu jaunajā scenogrāfijas tēlainībā, radīja telpiskas dekorāciju struktūras modernisma stilistikā. Mākslinieks iekļāvās 20.gs. 70.-80. gadu scenogrāfijas laikmeta paradigmā. Latvijas teātrī tolaik aktualizējās un tika atjaunotas 20.gs. 20.gadu tradīcijas un aktiermākslas robežu paplašināšana. Savukārt, glezniecībā Juris Toropins veido krāsu laukumos būvētas ekspresīvas un emocionālas asociatīvās kompozīcijas.
Juris Toropins dzimis mākslinieku ģimenē, māte Velta Toropina (1925-2007) bija gleznotāja, arī preses, kā žurnāla “Zīlīte” grāmatu grafiķe, tēvs – gleznotājs Aleksandrs Toropins (1924-1960), brālis ir rotu mākslinieks, gleznotājs Igors Celms.
Juris Toropins no 1968.-1972. gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Jura Toropina pedagogi RLMV bija: scenogrāfs Imants Žūriņš ((1923-2014), RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs ((1927-2002), RLMV str.1960-1987), arhitekts Ivars Bumbiers (1929-2020), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV str. 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006). Diplomdarbā Juris Toropins risināja Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam veltītu plakātu tēmu, studēja latviešu etnogrāfiju, ornamentus, radoši tos integrēja aktuālajā modernisma stilistikā.
1972. gadā Juris Toropins izlēma turpināt iegūt izglītību Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). Raksturojot Jura Toropina aktivitāti studiju laikā LMA, jāsecina, ka viņa intensīvais veikums pārsniedza LMA studiju programmas ietvarus. Kā mācību darbus veidojis scenogrāfijas metus un plakātus G.Lorkas lugai “Kliedziens” (1973), Moljēra “Mizantrops” (1976), J.Raiņa lugai “Uguns un nakts”, “Gals un sākums” un “Dagdas skiču burtnīcas”, Kalderona “Dzīves saknes”. Plakātus autors eksponējis Jauno mākslinieku izstādēs (no 1972.g.), Republikas plakātu izstādēs (1976, 1977). Autors veidojis grāmatu grafikas noformējumu Leona Brieža (1949-2020) dzejai “Laiks mest ēnu” (“Liesma”, 1977), Knuta Skujenieka (1936-2022) atdzejotajai grieķu dzejnieka Jana Ricosa (1909-1990) darbu izlasei “Liecinājumi” (“Liesma”, 1977). Mākslinieks noformējis dzejas atvērumus žurnālam “Draugs” ar Jāņa Raiņa (1865-1929), Ojāra Vācieša (1933-1983), Knuta Skujenieka, Egila Plauža (1931-1987), Leona Brieža darbiem. No 1977. gada Juris Toropins piedalās izstādēs arī ar glezniecības darbiem. Viņa darbi bijuši eksponēti 12. jauno mākslinieku izstādē, “Mākslas dienu” Jauno mākslinieku izstādē, arī LMA studentu izstādēs. Personālizstādes rīkojis bij. Bulduru sovhoztehnikumā, bij. “Mākslas darbinieku namā”, bij. Republikāniskajā Zinību namā.
Juris Toropins darbojies bij. LPSR Valsts krievu drāmas teātrī (tag. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) pie Allas Sokolovas (1944-2018) lugas “Farjatjeva fantāzijas” uzveduma (režisors Jurijs Alsičs, 1977), kā arī Andreja Upīša (1877-1970) lugas “Žanna d’Arka” uzveduma Latvijas Nacionālajā teātrī (režisors Valdis Lūriņš, kostīmu māksliniece Larisa Brauna, mūzikas autors Zigmars Liepiņš), studējot LMA 1977. gadā. Juris Toropins veidojis scenogrāfiju J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātes L.Paegles Valmieras drāmas teātra kursa diplomdarbiem – Valentīna Katajeva (1897-1986) lugas “Riņķa kvadratūra” (režisors Edmunds Freibergs) un Aleksandra Dimā (1802-1870) “Trīs musketieri” (režisors Valdis Lūriņš, 1978) iestudējumiem. LMA Juris Toropins absolvēja 1978. gadā ar diplomdarbu “Makets un kostīmu meti Andreja Upīša lugas “Spartaks”” iestudējumam bij. A.Upīša LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris, 1977), vadītājs, scenogrāfs Gunārs Zemgals (1934-2018).
Pēc LMA Juris Toropins darbojies kā scenogrāfs bij. J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris, 1978-1980) un piedalījies uzvedumos: Gunāra Priedes (1928-2000) “Tava labā slava” (režisors Arnolds Liniņš (1930-1998), 1978), Aleksandra Gelmaņa “Mēs, apakšā parakstījušies” (režisors Kārlis Auškāps (1944-2017), komponists Juris Karlsons, kostīmu māksliniece Baiba Puzina (1944-1999), 1979), Justīna Marcinkeviča (1930-2011) “Mindaugs” (režisors Arnolds Liniņš, komponists Juris Karlsons, kustību režisors Uldis Veispals, kostīmu māksliniece leva Kundziņa, 1979), Leldes Stumbres “Andersons un Millers” (rež. Juris Strenga, 1980). Sadarbību ar režisoru Arnoldu Liniņu Juris Toropins turpinājā arī pie J.Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” (1979).
Juris Toropins kā scenogrāfs darbojies LTV studijā bij. “Telefilma-Rīga” filmas veidošanā pēc Teodora Dreizera (1871-1945) romāna “Skumjais stāsts par māsu Keriju” (režisors Ansis Bērziņš (1940-2021), komponists Raimonds Pauls, 1978).
Juris Toropins piedalījies nozīmīgās izstādēs, t.sk. Baltijas republiku plakātu izstādē, kurā līdzās Laimoņa Šēnberga, Georga Smeltera (1942-2014), Gunāra Kamradziusa (1923-1989), Gunāra Zemgala, Ilmāra Blumberga (1943-2016), Jura Dimitera darbiem bija eksponēti igauņu grafiķu Mares Vintas (1942-2020), Teņa Vinta (1942-2019), Vello Vinna, Valerija Smirnova (1942-2019), Leonarda Lapina (1947-2022) plakāti (bij. Arhitektūras muzejā, Rīgas Sv.Pētera baznīcā, 1978). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs “Rudens” (kopš 1978), PSRS plakātu izstādē (1978), izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1978, arī “Pavasara salonā” (LMS galerija, 1995)), “Mākslas meistari” (Dailes teātris, 2003, 2004, 2006, rīkoja “Radošo senioru klubs”, kuratore Helēna Medne).
Juris Toropins rīkojis personālizstādes Doles muzejā (1980), Rīgas Sv.Pētera baznīcā (1995), Siguldas pilī (2002), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bij. Mazajā zālē (“Variācijas ar tēmu”, kuratore Irēna Bužinska, 2009), LMS galerijā (“Krāsa un līnija”, 2009, kuratore Aija Zariņa).
1982. gadā veidojis sienas apgleznojuma metu triptiham “Ugunsdzēsēji”, paredzētu Latvijas Ugunsdzēsības muzejam.
Juris Toropins ir LMS biedrs kopš 1979. gada, un tika uzņemts ar gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997), scenogrāfu Andra Freiberga, Ilmāra Blumberga (1943-2016) rekomendācijām, bij. J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskā Dailes teātra direktora I.Timuškas, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala ieteikumiem un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Mākslinieks 1981. gadā pārgāja uz LMS Gleznotāju sekciju.
Jura Toropina darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā.
