Mākslinieks Juris Dimiters jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā no 1969.-1973. gadam veidojis animācijas filmas “Telefilma-Rīga”, līdzās Rozei Stiebrai, Ansim Bērziņam (1940-2021), māksliniekiem Ilonai Ceipei, Maldai Muižulei (1937-2022), Dailim Rožlapam (1932-2014), Dzintrai Aulmanei, Dacei Lapiņai, Anitai Kreitusei, Anitai Jansonei, Vitoldam Kucinam, Laimai Eglītei. Zīmētajos darbos autors izkopa īpaši smalku ironijas tēlaino valodu. Vēlāk Juris Dimiters šo sev piemītošo “iesmiešanas” paņēmienu izkopis teātra izrāžu plakātos, kas 20.gs. 70.-80.gados kļuva par pieprasītu popkultūras produktu privātajos dzīvokļos. Latvijas sabiedrībā mākslinieka poligrāfiski drukātus plakātus kolekcionēja galvenokārt vizuālā vēstījuma dēļ, kas bija erudīts un izglītojošs, varas un pilsoņu gaumi eleganti izsmejošs. Plakāti tika izgatavoti valsts izdevniecības “Liesma” (no 1980.g. “Avots”) aģitācijas redakcijā, kur par politiskā plakāta māksliniecisko redaktoru (1975-1989) strādāja mākslinieks Vadims Ivanovs. Izdevniecībā veidot plakātus tika aicināti mākslinieki: Gunārs Lūsis, Gunārs Kirke (1926-1993), Juris Riņķis (1937-2007), Andris Breže, Juris Dimiters, Aivars Drāznieks (1953-2015), Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Laimonis Šēnbergs, Rojs Kempels, Georgs Smelters (1942-2014) u.c.
Juris Dimiters dzimis mākslinieku ģimenē: māte – gleznotāja Džemma Lija Skulme ((1925-2019), LMS valdes locekle 1960-1982, valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja 1977-1982, LMS valdes priekšsēdētāja 1982-1992); tēvs – Dailes teātra aktieris Artūrs Dimiters (1915-1986), kas atveidoja lomas “Rīgas Kinostudijas”, “Mosfilm”, “Sverdlovskas kinostudijas” (abas Krievija), “Gruzija film” (Gruzija), “Odesas kinostudijas” (Ukraina), “Belarusfilm” (Baltkrievija) spēlfilmās; audžutēvs, gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983), vecvecāki – gleznotājs, scenogrāfs Oto Skulme ((1889-1967), LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961, LMS valdes priekšsēdētājs 1951-1953) un tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890-1962).
Juris Dimiters beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1965. gadā. Tolaik JRRMV pie pasniedzējiem, gleznotājiem Arnolda Griķa (1908-1988), Imanta Prēdeļa (1920-1994), Ivara Andra Vijupa (1934-2006), Induļa Zariņa (1929-1997) u.c. mācījās nākamie mākslinieki Juris Baklāns (1947-1989), Vija Maldupe (1947-1996), Laima Eglīte, Visvaldis Kokins, Ralfs Jansons (1946-2012), Līga Bokaldere (1946-1999).
Juris Dimiters no 1965.-1973. gadam studējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare) pie pasniedzējiem, scenogrāfa Gunāra Zemgala ((1934-2018), LMA pedagogs 1971-), gleznotājiem – Glezniecības katedras vadītāja Vladimira Kozina (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāda Ubāna ((1893-1981), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Nikolaja Breikša ((1911-1972), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Ritas Valneres ((1929-2015), LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduarda Kalniņa ((1904-1988), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imanta Vecozola (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgara Iltnera ((1925-1983), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Borisa Bērziņa ((1930-2002), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999) u.c. Paralēli studijām LMA Juris Dimiters strādājis par mākslinieku-inscenētāju LTV bij. studijā “Telefilma-Rīga” un piedalījies animācijas filmu veidošanā: “Pieci kaķi” (zīmēta, krāsaina filma, rež. Roze Stiebra, mākslinieks Pēteris Rozenbergs, komponists Ivars Vīgners (1940-2007), 1971), “Ziloņi un zaķi” (zīmēta, krāsaina filma, rež. Ansis Bērziņš, mākslinieces Maija Brence, Juta Rindina (Kušķe), komponists Ivars Vīgners, 1973), “Re, kāds gadījums!” (zīmēta, krāsaina filma, rež. Roze Stiebra, Ansis Bērziņš, komponists Ivars Vīgners, 1973). Juris Dimiters LMA absolvējis ar diplomdarbu – krāsainu animācijas (multiplikācijas) filmu “Ziloņi un zaķi”, vadītājs, scenogrāfs Gunārs Zemgals. Līdzās Jurim Dimiteram LMA Scenogrāfijas specialitāti pie Gunāra Zemgala absolvēja Romualds Geikins-Geimans ar darbu “Dekorāciju meti H.K.Andersena pasakām” un LMA Glezniecības nodaļu gleznotāja, pedagoga Eduarda Kalniņa vadībā absolvēja topošie Latvijā nozīmīgie gleznotāji, pedagogi Ivars Heinrihsons ar darbu “Uzbrukumā”, Helēna Heinrihsone ar gleznu “Pie jūras ar bumbu”, Anita Meldere ar diplomdarbu “Saulē un vējā”, Rudīte Dreimane ar darbu “Šoferi”, savukārt, gleznotāja Induļa Zariņa un glezniecības restauratora Rūdolfa Sausēna (1921-1999) vadībā Staņislavs Astičs veica gleznas “Kristus zaimošana” (“Ecce Homo”. Nīderlande, 16. gs. 2. puse) restaurāciju. LMA bij. Pedagoģijas nodaļu pie gleznotāja Edgara Iltnera absolvēja Guna Millersone ar gleznu “Laimas Eglītes portrets”.
Jura Dimitera daiļradei raksturīga ironija, metafora, humors, ko mākslinieks radoši pielietojis scenogrāfijā, grafikā, fotogrāfijā, glezniecībā un sevišķu atzinību guvis plakāta mākslā.
Juris Dimiters izstādēs sāka piedalīties 1968. gadā, jau studējot LMA. Piedalījies 2. Republikas plakātu izstādē (“Mākslinieku nams”, 1968), 10. Republikas jauno mākslinieku izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1972), 3. Republikas zīmējumu izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1973), 4. Republikas plakātu izstādē (“Mākslinieku nams”, 1973), Baltijas republiku plakātu izstādē, kurā līdzās Laimoņa Šēnberga, Georga Smeltera, Gunāra Kamradziusa (1923-1989), Gunāra Zemgala, Ilmāra Blumberga (1943-2016), Jura Toropina darbiem bija eksponēti igauņu grafiķu Mares Vintas (1942-2020), Teņa Vinta (1942-2019), Vello Vinna, Valerija Smirnova (1942-2019), Leonarda Lapina (1947-2022) plakāti (bij. Arhitektūras muzejā, Rīgas Sv.Pētera baznīcā, 1978). Jura Dimitera darbi eksponēti 7. Republikas plakātu izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, 1980) un plakāts “Darba aizsardzības plakāts” 8. Republikas plakātu izstādē, kur piedalījās arī Gunārs Lūsis ar plakātu “8. republikas plakātu izstāde”, Gunārs Kirke – “Hirosima – Eiroshima ?”, Juris Riņķis (1937-2007) – “Mākslas ritmi-83”, Andris Breže ar darbu “Sargā tautas man – tu!”, Aivars Drāznieks (1953-2015) ar plakātu “Ekonomika” (bij. LPSR Mākslas muzejs, tag. LNMM, 1982) u.c.
Juris Dimiters piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (MD, no 1974, veidoja MD plakātu 1987) un “Rudens” (no 1974). Jura Dimitera darbi bija iekļauti LMS rīkotajās izstādēs “70. gadi. Lietas un cilvēki” (kuratore Inese Baranovska, LMS galerija, 1998) un “Sarkanais un melnais” (LMS muzeja izstāde, kuratori Igors Dobičins, Anna Orniņa, Inese Zagorska, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspils, mākslas galerija “Insignia”, Cēsis, 2016).
Juris Dimiters piedalījies izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs (pirmā – “Skulmju dzimtas izstāde”, bij. Rietumberlīne, Vācija, 1981; vēlāk izstāde “Latviešu mākslas gadu simtenis. Skulmju mantojums”, kurā bija iekļauti Oto Skulmes, Martas Skulmes, Džemmas Skulmes, Ojāra Ābola darbi, galerija „International Images”, Seviklija, ASV, 1987), piedalījies arī izstādēs Kanādā, Austrijā, Šveicē, Zviedrijā, Japānā u.c. Jāatzīmē Jura Dimitera dalība plakātu izstādē-konkursā “Francijas revolūcijas 200 gadi” (Parīze, Francija, 1989).
Personālizstādes Juris Dimiters rīkojis Latvijā (Rīgā, Cēsīs, Jūrmalā, Ventspilī u.c.), Vācijā, ASV, Itālijā, Zviedrijā u.c., pirmā mākslinieka personālizstāde notika 1984. gadā bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē (LNMM). Rīkojis personālizstādes Izstāžu zālē (Jūrmala,1987), “Delta Gallery” (Neimegena, Nīderlande, 1989), “Maja Polsky Gallery” (Čikāga, ASV, 1992), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija, 2000), galerijā „Laipa”, Valmierā (“No savienības uz savienību”, 2007), galerijā „Imagine”, Rīgā (“Eiropas dienas Rīgā”, 2007), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (“No savienības uz savienību”, 2004; 2009), „Laimīgās Mākslas muzejā” (“Gleznas par mīlestību”, 2012, kurators Dāgs Vidulejs), bij. Mūkusalas Mākslas salonā (“Lietu teātris”, kuratore Sniedze Kāle, katalogs, teksts Jānis Borgs, 2014), galerijā „Daugava” (“Dimitera kunga izstāde”, 2015, vadītāja Anda Treija), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (“Priekškara paslēpes”, kuratore Irēna Bužinska, 2016), Kultūras centrā “Grata JJ” (“Mana laika zīmes”, 2019, vadītāja Jūlija Jeresjko), Valmieras muzeja Izstāžu namā (“Mana laika zīmes”, 2020) u.c.
Pēc studijām LMA, no 1973. gada Juris Dimiters bija scenogrāfs A.Upīša LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris) tādiem uzvedumiem kā Ištvāna Erkēņa “Kaķu spēle” (rež. Mihails Kublinskis (1939-2020), 1973), Federiko Garsijas Lorkas “Brīnumainā kurpniece” (rež. Mihails Kublinskis, komponists Imants Kalniņš, 1974), Harija Gulbja “Cīrulīši” (rež. Jūlijs Bebrišs (1931-1993), kostīmu māksliniece Valentīna Romanovska, komponists Pēteris Plakidis (1947-2017), 1975) u.c.
Mākslinieks veidojis scenogrāfiju izrādēm Dailes teātrī (bij. Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Jāņa Raiņa Dailes teātris): Enna Vetemā „Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola” (rež. Artūrs Dimiters, 1975), Artura Konana Doila (1859-1930) “Šerloks Holmss” (rež. Kārlis Auškāps (1947-2017), kostīmu māksliniece Baiba Puzina (1944-1999), horeogrāfe Janīna Pankrate (1924-1997), komponists Raimonds Pauls, 1979), Ādolfa Alunāna “Džons Neilands” (rež. Kārlis Auškāps, tērpu māksliniece Baiba Puzina, komponists Raimonds Pauls, 1982), Gunāra Priedes “Zilā” (rež. Arnolds Liniņš, 1982), Ronalda Hārvuda “Karalis un viņa ģērbējs” (rež. Aina Matīsa, 1985), Ādolfa Alunāna “Džons Neilands” (atjaunojums, rež. Kārlis Auškāps, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kustību konsultante Inga Krasovska, komponists Raimonds Pauls, 2012), Džeimsa Metjū Berija “Mana lēdija Nikotīna” (rež. Laura Groza, kostīmi Jurate Silakaktiņa, 2012) u.c.
Bij. L.Paegles Valmieras Drāmas teātrī (Valmieras drāmas teātris) Juris Dimiters bijis scenogrāfs uzvedumam Margaritas Meijo un Morisa Ennekena “Mana sieva mele” (rež. Edmunds Freibergs, komponists Imants Zemzars, 1975; J.Dimiters saņēmis diplomu Vissavienības scenogrāfijas izstādē (1976) un Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (1977)).
Juris Dimiters ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada, un tika uzņemts LMS scenogrāfijas sekcijā ar scenogrāfu Gunāra Zemgala, Andra Freiberga un mākslas zinātnieces Tatjanas Sutas (1923-2004) rekomendācijām, LMS scenogrāfijas sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu.
Juris Dimiters saņēmis daudzus nozares apbalvojumus: 1. prēmiju Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (1977, 1986), Galveno prēmiju Baltijas republiku scenogrāfijas trienālē (1984), speciālās prēmijas Baltijas republiku plakāta triennālēs (1978, 1981, 1984), PSRS Mākslinieku savienības un PSRS Kultūras ministrijas diplomus par scenogrāfiju (1976, 1985), glezniecību (1976), plakātu (1978, 1981). Mākslinieks saņēmis sudraba medaļu starptautiskajā plakātu biennālē (Lahti, Somija, 1981), Prēmiju starptautiskajā plakātu biennālē (Lahti, Somija, 1983, 1989), Faber Castell godalgu II Starptautiskajā jauno mākslinieku zīmējumu triennālē Nirnbergā (Vācija, 1982), Pirmo prēmiju starptautiskajā plakātu izstādē Kolorādo (ASV, 1983), Goda rakstu starptautiskajā mākslas izstādē Sanfrancisko (ASV, 1987), Goda rakstu Santamonikas mākslas festivālā (ASV, 1987), 1. vietu Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (1985), PSRS Kultūras ministrijas diplomu par gleznu triptihu “1905. gada revolūcijas cīnītāja Jēkaba Dubelšteina portrets” (1978). 1989. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.
Jura Dimitera darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Imanta Ziedoņa muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Ludviga modernās mākslas muzejā (Ķelne, Vācija), Ņūorleānas mākslas muzejā (ASV), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV), citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.
