Mākslinieks Anatolijs Borodkins, būdams jau starptautiski atpazīstams, iesaistījās Latvijas profesionālās keramikas apritē. Darbojoties kopā ar keramiķi, pasniedzēju, dzīvesbiedri Jevgēniju Loginovu mākslinieku simpozijos Zvārtavas pilī, veicinājis keramikas nozares atpazīstamību.
Anatolijs Borodkins no 1963.-1966. gadam mācījies Krimas mākslas skolas glezniecības nodaļā Simferopolē (Ukraina). Pēc tam studējis Veras Muhinas Rūpnieciskās mākslas augstskolas (tag. A.Štiglica Sanktpēterburgas Valsts rūpnieciskās mākslas akadēmija, Sanktpēterburga, Krievija) Arhitektūras fakultātes Reklāmas un izstāžu projektēšanas nodaļā, kuru absolvēja 1971. gadā ar diplomdarbu – “Svētku noformējuma projekts “Baltās naktis Pēterburgā””, vadītājs Jurijs Lukins (1907-1998).
Anatolijs Borodkins strādājis par pedagogu Krimas mākslas skolā Simferopolē (1977-1982), kā arī bijis mākslinieks Ukrainas PSR Mākslas fonda Krimas filiāles Mākslas kombinātā Simferopolē no 1982. gada. Anatolijs Borodkins pēc augstskolas absolvēšanas bija apguvis šamota plasta veidošanas tehniku, kas deva iespēju modelēt lielizmēra poparta stilistikas darbus. Stilistiku noteica 20.gs.-21.gs. mijā Austrumeiropas mākslinieku vidē aktuālā un populārā tendence etnogrāfiskā un 19.-20. gs. 1.puses tautas mākslas mantojuma estētiskā pārvērtēšana un integrēšana daiļrades procesā. A.Borodkins kompozīcijās brīvi un sadzīviski interpretēja reliģiskos sižetus.
Anatolijs Borodkins izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Pirmā izstāde, kurā tika eksponēti mākslinieka darbi, bija PSRS Jauno mākslinieku izstāde (Maskava, Krievija, 1978).
Keramiķis rīkojis personālizstādes Ukrainā – Krimas valsts muzejā Simferopolē (1989) un Kijivā – izstāžu zālē “Trapeznaja” (1990) un izstāžu zālē “Triptihs” (1992). Kopš 1995. gada Anatolijs Borodkins rīko kopīgas personālizstādes ar dzīvesbiedri, keramiķi Jevgēniju Loginovu. Mākslinieki veidojuši kopīgas izstādes Gulbenē (1995), Tukumā (2001) un Rīgā – bij. LMS Salonā “Māksla” (izstāde “Ģimene”, 1996), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (1997), Rīgas Porcelāna muzejā (“Krūzes 2013”, 2013), muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” (“Improvizācija”, 2017).
Anatolijs Borodkins piedalījies starptautiskajās keramikas izstādēs-konkursos Sopotā (Polija, 1979), Faencā (Itālija, 1980, 1981, 1982, 1984, 1986), Toronto (Kanāda, 1989), Spānijā (1990), Zagrebā (Horvātija, 1993), Kairā (Ēģipte, 1998) u.c.
Mākslinieka darbi bijuši eksponēti lietišķās mākslas izstādē Sv. Pētera baznīcā (1992), XXI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem veltītajā lietišķās mākslas izstādē (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, 1993), izstādē “Porcelāna gleznojumi” (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, 1994), 2. Baltijas valstu porcelāna apgleznošanas simpozija darbu izstādē (bij. Ārzemju mākslas muzejs, tag. LNMM struktūrvienība Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, 1994), Latgales priekšpilsētas mākslinieku izstādē (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, 1996) u.c. 1998. gadā keramiķis piedalījies 2. starptautiskajā keramiķu simpozijā, ko organizēja LMS keramikas studija “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””), kuras biedri bija keramiķi: Ineta Greiža, Maira Karstā, ilggadējs vadītājs Kārlis Knopkens (1931-2022), Inta Lindemane, Aija Liskupa, Inese Margēviča, Orests Misjko, Anita Mīlbreta, Gundega Ozola, Dace Pētersone (1944-2021), Juta Rindina, Āris Segliņš, Vita Valdmane, Maruta Zeberiņa u.c.
No 1978. gada Anatolijs Borodkins darbojās radošajās keramiķu grupās bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Radošajā namā “Dzintari” (Jūrmala), un 1983. gadā mākslinieks bija uzaicināts arī par starptautiskās keramikas grupas vadītāju. Grupā darbojās Solvita Zāle, Dace Grīnberga, Eduards Geners (1940-2020), Tarass Lefkins (Ukraina) u.c. Pēc 1996. gada LMS Radošā namā “Dzintari” tehniskā bāze tika pārcelta un izvietota izveidotajā LMS Starptautiskajā informācijas un izglītības centrā Zvārtavas pilī (tag. LMS muzejs, Smiltenes novads, Gaujienas pagasts). Anatolijs Borodkins piedalījies porcelāna apgleznošanas simpozijos “Kopā/Together” un sīkplastikas simpozijos “Dialogs” Zvārtavas pilī. Nozīmīgi, ka grupas darbu ilggadīgi vadīja arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013) un keramiķe, LMA pedagoģe Jevgēnija Loginova un keramiķe Inese Brants līdz 2017. gadam. Vadītāji lieliski pārzināja tehnoloģiskos procesus.
Anatolijs Borodkins saņēmis nozares apbalvojumus: Vissavienības Jauno mākslinieku izstādē (diploms, Maskava, 1978), Starptautiskajā keramikas izstādē Sopotā (diploms, Polija, 1979), Starptautiskajā keramikas izstādē-konkursā Faencā (diploms, Itālija, 1981).
Mākslinieks ir Ukrainas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Anatolijs Borodkins ir no 1997. gada, un tika uzņemts ar keramiķu Solvitas Zāles, Olitas Āboliņas (1931-2000), Anitas Mīlbretas rekomendācijām, ar LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Anatolija Borodkina darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Ukrainas Mākslinieku savienības kolekcijā, Ukrainas Lietišķās mākslas muzejā (Kijiva), Vēstures un mākslas muzejā Sevastopolē (Ukraina), Lietišķās mākslas muzejā Sumi pilsētā (Ukraina), citos muzejos un privātkolekcijās.
