14. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā ādas plastikas mākslinieci Irēnu Martinsoni!

Irēnas Martinsones daiļrade 20. gs. 70.-80. gados pārsteidza skatītāju ar drosmīgiem risinājumiem, iekļaujot ādas plastikas darbos metāla detaļas. Darbu kompozīcijās tika meklēti tolaik aktuālie viduslaiku, romānikas un gotikas stilistiskie motīvi. Mākslinieces veikumā jāatzīmē tā starpdisciplinārais raksturs.

Irēna Martinsone dzimusi arhitekta Viktora Mellenberga (1905-2001) ģimenē. Māksliniece no 1956.-1961. gadam mācījās un beidza ar teicamu atzīmi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Ādas mākslinieciskās apdares nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Ādas izstrādājumu dizaina programma). Mācoties RLMV, iepazinusi ādas dizaina priekšmetu konstruēšanas pamatus un kompozīciju pie pasniedzējiem: Veras Cepurītes (1915-1993; RLMV str. 1944-1972), Ausmas Daukstes (1929-2005; RLMV str. 1957-1989), Lilijas Graudiņas (1929-2014), Kārļa Sūniņa (1907-1979; RLMV str. 1944-1967) un Ērika Priedkalna (1928-2006; RLMV str. 1961-1978).

Pēc RLMV beigšanas Irēna Martinsone turpināja darboties bij. RLMV ādas apstrādes nodaļas mācību-ražošanas darbnīcās, kurās izstrādāja ekskluzīvus mākslas priekšmetus skolas un LPSR publiskiem reprezentācijas pasākumiem. Līdzās darbībai darbnīcās Irēna Martinsone bija pedagoģe RLMV Ādas apstrādes nodaļā (1961-1979), un 20.gs. 60.-80. gados darbojusies kā pašdarbības ādas plastikas pulciņu vadītāja Rīgas Kultūras namā “Draudzība” (1968) un Cēsu rajona Kultūras namā (no 1979-1983).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1964. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Republikāniskajās dekoratīvi lietišķās mākslas izstādēs (1964, 1970, 1976, 1978), Republikāniskajās Ādas plastikas izstādēs (1969, 1971, 1973), PSRS Lietišķās mākslas izstādēs (Maskava, 1964, 1970), PSRS un LPSR Mākslas fondu komercizstādēs, arī starptautiskajās (bij. Ļeņingrada, Krievijas PFSR, Moldāvijas PSR, Ungārijas TR, 1970, VDR, 1971). Māksliniece piedalījusies grupas izstādē “Metālkalumi un ādas plastika” (kopā ar metālmāksliniekiem Arsēniju Ābeli (1945-2016), Raimondu Rinkeviču, Laimoni Kivlinieku (1936-1995), Jāni Martinsonu, ādas mākslinieku Andri Štrauhu (1938-2004) u.c., bij. Republikāniskais Zinību nams, 1973), “Mēs savai pilsētai” (iniciatori bija mākslinieki Jānis Dronis (1939-1981), Raimonds Pinnis, tēlnieki Biruta Grīsle (1927-2004), Inese Vanadziņa, Andrejs Jansons (1937-2006), Maija Baltiņa (1941-2016), arhitekti Māris Lukaižis (1943-1998), Edvīns Zommers (1940-1988), mākslas zinātniece Dace Puķīte, arī Jānis un Irēna Martinsoni, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, 1978), “Irēnas Martinsones, Anatolija Vanaga (1939-2020) un Leo Preisa” grupas izstāde (Cēsu vēstures un mākslas muzejs, 1980), “Grāmatsējumu izstāde” (Irēnas Martinsones darbi bija eksponēti līdzās ādas plastikas māksliniekiem Rutai Rubenei-Barsegjanai, Vijai Koklei, Andai Līcei, Ildai Sīlis, RLMV pasniedzējam Anatolijam Vanagam, Ingeborgai Pamovskai, Ingrīdai Preisai, Astrīdai Gagainei-Siltumai u.c., bij. MF Izstāžu zāle “Ķīpsala”, 1988). I.Martinsone rīkojusi personālizstādi Cēsīs (1978).

Irēna Martinsone izstādēs eksponējusi darbus, kas veidoti autores atpazīstamā modernisma stilistikā – viesu grāmatas, apsveikuma adrešu vāki, kārbas, skiču un zīmējumu bloki u.c. Māksliniece, gatavojot darbus, izmantoja cūkādu, juhtādu un novitāte bija misiņa, melhiora, dzelzs apkalumi, kas tika veidoti sadarbībā ar metālmākslinieku Jāni Martinsonu. Māksliniece pielieto apstrādes tehniskos paņēmienus – ādas krokojumus, pinumus, plastiskos veidojumus, dedzinājumus.

Irēna Martinsone ir LMS biedre kopš 1975. gada un iestājusies ar ādas apstrādes mākslinieku Veras Cepurītes, Andra Štrauha (1938-2004), metālmākslinieka Arnoda Naikas (1908-1991) rekomendācijām, RLMV mācību-ražošanas darbnīcas vadītāja M.Lapsas raksturojumu, LMS Lietišķās mākslas sekcijas vadītāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) lēmumu.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā LNMM, kā arī privātkolekcijās.

Irēna Martinsone “Kārbiņa”, 1973, āda, metāls, 28×12 cm, LMS muzejs