11. oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sirsnīgi sveic jubilejā dizaineri, interjeristi Maiju Galdiņu!

Maija Galdiņa no 1961.-1966. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Maijas Galdiņas pedagogi RLMV bija: scenogrāfs Imants Žūriņš ((1923-2014), RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs ((1927-2002), RLMV pedagogs 1960-1987), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns ((1925-2002), RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs ((1925-2006), RLMV pedagogs 1954-), grafiķis Ēriks Priedkalns ((1928-2006), RLMV pedagogs 1961-1978).

Pēc RLMV beigšanas Maija Galdiņa turpināja iegūt izglītību, no 1966.-1971. gadam studējot  LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļa). Viens no mākslinieces pasniedzējiem bija arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001). V.Šusts bija LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi: Juris Pētersons ((1931-2014), LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers ((1929-2020), LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs ((1932-2015), LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs ((1942-2016), LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Līdzās Maijai Galdiņai LMA Interjera un iekārtu nodaļu absolvēja Līga Šēnberga, Visvaldis Kokins, Uģis Auziņš un Lauma Lancmane ar  diplomdarbu “Projekts kultūras nama interjeram”, bet pie Aleksandra Stankeviča ar darbu “Dekoratīvs sienas gleznojums Rīgas 39. vidusskolai” absolvēja Jānis Andris Osis, kurš vēlāk bija LMA pedagogs (1972-2000), rektors (1997-2007).

Maija Galdiņa studiju laikā LMA un pēc absolvēšanas strādāja LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” (MF LMK) dekoratīvās noformēšanas cehā un Dekoratīvās mākslas kombinātā (1971-1992). Noformēšanas ceha brigādē mākslinieka, gleznotāja Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā darbojās arī interjera dizainere Ieva Spalviņa, dizaineri Jānis Spalviņš (1948-2021), Voldemārs Lazdiņš, Andris Melbārdis (1941-2001), O.Jēkabsons un šrifta māksliniece V. Krasta.

Maija Galdiņa interjeru noformēšanā sākusi darboties 1967. gadā – Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes (VTSSI) paviljonam “Metalurģija” (kopā ar LMK mākslinieka, monumentālā gleznotāja Aleksandra Drukteina (1909-1986) brigādi). Noformējusi bij. Rīgas Pionieru pils skolēnu novadpētniecības izstādi (kopā ar interjera mākslinieci Daci Kokinu, 1969), veidojusi bij. Mālpils sovhoztehnikuma Meliorācijas muzeja ekspozīciju (kopā ar Daci Kokinu, 1970) un veikusi sienas gleznojumu ar daudzfigūru kompozīciju enkaustikas tehnikā uz apmetuma 15 m2 platībā bij. LPSR Meliorācijas ministrijas telpās, 11.novembra krastmalā 31, Rīgā (kopā ar dzīvesbiedru, grafiķi Jāni Galdiņu, 1971). Maija Galdiņa radījusi bij. LPSR TSSI Lauksaimniecības ekspozīcijas projektu, ko veidoja brīvi stāvoši sešstūra prizmu nogriežņu formas stendi (bij. Mežaparka  Dziesmu svētku estrādes ēkā, 1972), un Organiskās sintēzes institūta (OSI) kafejnīcas interjera noformējuma metu, kas paredzēja sienu apgleznojumu ar renesanses laika ķīmiķa dzīves un laboratorijas interjera simbolisko tēlojumu eļļas tehnikā uz apmetuma 20 m2 un OSI ēdnīcas interjerā krāsu ritmu kompozīciju eļļas tehnikā uz apmetuma 54 m2 (kopā ar Jāni Galdiņu, 1973-1980), kā arī industriāla interjera noformējumu bij. rūpnīcai “Stars” – futūrisku kompozīciju 28 m2 eļļas tehnikā uz apmetuma (1974). Maija Galdiņa piedalījusies Severodvinskas TEC vadības un ražošanas telpu interjera izveidē (Krievija, 1974). 20.gs. 70.-80.gados māksliniece interjerā noformējuma izmantoja aktuālo nacionāli etnogrāfisko akcentu vitrāžu metiem ar novadu simboliem “Kurzeme”, “Vidzeme”, “Latgale”, “Bāra vitrāža”, kas tapuši bij. viesnīcas “Tūrists” kafejnīcas interjeram (tag. “Bellevue Park Hotel Riga” (līdz 2014. gadam “Maritim Park Hotel Riga”, 1977-1978). Viesnīca tika celta kā mītne Vasaras Olimpisko spēļu Maskavā (1980) dalībniekiem ar lielu kinozāli un konferenču telpu, kas bagātinātas ar metālmākslinieku Džema Bodnieka (1910-1987), Haima Risina (1911-1998) u.c. autoru sniegumu. Māksliniece veidoja kultūras celtņu interjerus Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas strādnieku klubam un radīja piecas figurālas kompozīcijas pēc latviešu tautas dziesmu motīviem (1977), kā arī interjeru Valmieras PMK-4 klubam (1983), bij. pansionāta “Jūrmala” peldbaseinam, Siguldas SCO administratīvās ēkas interjera vitrāžu metus (1985-1989), kafejnīcām “Vīgante”, bij. “Staburags” (abas Stabu iela, Rīgā, 1988-1991). Stilistikas paradigmas maiņu iezīmēja interjera izbūve zīmola “Philips” veikalam (Tērbatas ielā, Rīgā, 1992, kopā ar arhitektu, dizaineru, MF valdes priekšsēdētāju Māri Gundaru (1936-2000)).

Maija Galdiņa pildīja Rīgas Arhitektūras pārvaldes galvenās mākslinieces pienākumus no 1993.-2001. gadam un piedalījās Rīgas vizuālā tēla izkopšanā kopā ar pilsētas galveno arhitektu Gunāru Asaru un viņa vietnieku, arhitektu Andri Kronbergu. Galvenās arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas vizuālā noformējuma komisija tika izveidota ar 04.01.1994. Ŗīgas domes lēmumu Nr. 31. un bija  nozīmīgs un kompetents palīgs pilsētvides noformējuma veidošanā. Komisijas priekšsēdētāja bija Rīgas pilsētas galvenā māksliniece Maija Galdiņa, komisijas priekšsēdētājas vietnieks Andris Kronbergs – Rīgas pilsētas valdes Galvenais arhitektūras pārvaldes priekšnieka vietnieks, komisijas locekļi: Georgs Baumanis (1936-1999) – Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks; Mintauts Lācis – dizainers, Gunārs Lūsis – lietišķās grafikas mākslinieks; Jānis Osis – interjerists, gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors; Jānis Spalviņš – dizainers, Latvijas Mākslinieku savienības viceprezidents; Laimonis Šēnbergs – lietišķās grafikas mākslinieks; Aigars Sparāns (1955-1996) – arhitekts; Andris Zaļaiskalns – Rīgas pilsētas valdes Galvenās arhitektūras pārvaldes juristkonsuls. Maijas Galdiņas darbības laikā mainījās pilsētvides saimnieciskā un vizuālā paradigma, tā sakrita ar pilsētas  likumdošanas tapšanu, jo publicitāte un reklāma kļuva agresīvāka un klātesoša pretstatā PSRS laika vispārinātam un attālinātam dekoratīvismam. Jau iepriekš, ar 1990. gadu tika ieviesti saistošie noteikumi, kas noteica, ka veikalu u.c. izkārtnes Rīgas pilsētā izgatavoja tikai bij. Dekoratīvās mākslas kombināts, bij. Lietišķās mākslas kombināts “Māksla”, bij. uzņēmums “Rīgas dizains” vai citas specializētas organizācijas. “Rīgas Dizains” bija radoša iestāde, kas nodrošināja Rīgas svētku noformējumu un publicitātes brandmūra apgleznojumus, stendus. Uzņēmumā strādāja mākslinieki Aldonis Cīrulis, Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Valdis Upenieks, Zigfrīds Vēžnieks, Juris Pumpiņš u.c. Vēlāk 1994. gadā māksliniece piedalījās Rīgas domes saistošo noteikumu izstrādē, kas noteica, ka “Rīgas pilsētas teritorijā aizliegta alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, kā arī narkotiku, pornogrāfijas un vardarbības reklāmu izvietošana”. Ar Maijas Galdiņas līdzdalību tika rasts risinājums mākslas darbu novietnēm Rīgā: “Sorosa Mūsdienu mākslas centra ­ Rīga” rīkotai pilsētvides izstādei “Piemineklis” (1995); tēlnieka Andra Vārpas un arhitekta Arno Heinrihsona darbiem “Gleznotāja Voldemāra Irbes (1893-1944) piemineklis” (bronza, granīts, 1999), “Kārļa Padega (1910-1940) piemineklis” (bronza, 1998), tēlnieces Guntas Zemītes “Piemineklis Ziemeļlatvijas armijas komandierim Jorģim Zemitānam (1873–1928)” (granīts, 1995, Teika, Rīga), tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas “Memoriāls komunistiskā terora upuru piemiņai. Piemineklis upuriem ”Putenī”” (Torņakalns, Rīga, granīts, 2001-2012), tēlnieka Gļeba Panteļejeva, arhitekta Andra Veidemaņa “Piemineklis latviešu jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram (1825-1891)” (granīts, metāls, 1996), tēlnieka Gļeba Panteļejeva “Piemineklis Francijas politiķim Aristīdam Briānam (1886–1932)” (cilnis, bronza, 1998, kas nomainīja tēlnieka Valda Alberga (1922-1984) kaparā veidoto franču rakstnieka Anrī Barbisa (1873-1935) cilni, 1976), “Piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877–1942)” (tēlnieks Uldis Kurzemnieks, arhitekts Arnis Lukševics, bronza, granīts, 2003). Maija Galdiņa saskaņoja mākslas objektu – Tēlniecības simpoziju darbu novietni Rīgas pilsētvidē Dzegužkalnā, Vecrīga, Vērmanes dārzā, Viestura dārzā, t.sk. Ģirta Burvja koka skulptūru “Zibens”, Gvido Bula darbu granītā “Cīkstoņi” Rūpniecības ielā (abi uzstādīti 1999) u.c. Jāatzīmē, ka darbi tika veidoti un uzstādīti autoru izpildījumā, bez mūsdienās sarežģītās iepirkuma procedūras un nodrošināja mākslinieku un iedzīvotāju tiešu, radošu uztveres dialogu.

Maija Galdiņa ir LMS biedre kopš 1975. gada, un tika uzņemta ar gleznotāju Maijas Eliases (1924-1991) un Sergeja Masļakova (1928-1979), koktēlnieka, LMA pedagoga Vladimira Bekmaņa rekomendācijām, LMS Dekoratīvās noformēšanas mākslas sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Bruno Aides (1913-1994) ieteikumu, MF LMK direktora V. Biezā raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1926-1983) parakstītu lēmumu. PSRS MS inspektore L.Kozlova LMS lēmumu apstiprināja 1980. gadā. LMS 1980. gadā par biedriem tika apstiprināti arī: vitrāžas māksliniece Sandra Bērziņa-Skrauce (1944-2021), gleznotājs Leonīds Mauriņš (1943-2012), interjera māksliniece Dace Mote, rotu māksliniece Maija Sniedzīte (1945-1995).

Maija Galdiņa veidojusi publikācijas par interjera mākslas problēmām un autoriem, kā Māris Gundars, arī tēlniecību pilsētvidē laikrakstiem: “Austrālijas Latvietis”, “Literatūra un Māksla”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” u.c.

Maija Galdiņa “Bij. LPSR TSSI Lauksaimniecības ekspozīcijas projekts” (bij. Mežaparka Dziesmu svētku estrādes ēkā, 1972), papīrs, analogā fotogrāfija, 17,5×23,5 cm, LMS muzeja arhīvs