Mākslinieks Ojārs Arvīds Feldbergs studijas sācis Rīgas celtniecības tehnikumā (RCT, tag. Rīgas Celtniecības koledža), kuru absolvējis 1966. gadā. RCT rosināja autoru izkopt konstruktīvu pieeju materiāla izmantošanai un konceptuālu, tiešu tēlainību. No 1970. gada Ojārs Arvīds Feldbergs turpinājis iegūt izglītību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un studējis pie nozīmīgiem tēlniekiem, kā Emīla Meldera ((1889-1979) LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1940-1979), Kārļa Jansona ((1896-1986) LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1937-1972), Ojāra Siliņa ((1927-2002) LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1972-1999), Alberta Terpilovska ((1922-2002) LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1971-1999, Tēlniecības katedras vadītājs 1978-1998), tēlnieka Igora Vasiļjeva-Penerdži ((1940-1997) LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1995), Valda Alberga ((1922-1984) LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1968-1984) u.c. Ojārs Arvīds Feldbergs LMA absolvējis 1976. gadā ar diplomdarbu “Ērģelnieka Nikolaja Vanadziņa portrets”, vadītājs – tēlnieks Igors Vasiļjevs. Līdzās Ojāram Arvīdam Feldbergam LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Uldis Meņģelis ar darbu “Memoriāls fašisma upuriem”. Studiju laikā LMA Ojārs Arvīds Feldbergs neatrada garīgo saikni ar pasniedzējiem, izņemot vasaras akmens kalšanas prakšu laikā “Siļķēs”, Cēsīs, pie Kārļa Jansona. Mākslinieks iekļāvās 20.gs. 80.gados aktīvo tēlnieku radošajā vidē ar Dagniju Nīcmani (1948 -1982), Ligitu Ulmani, Kārli Dani (1943-1982), Jāni Strupuli, Ojāru Breģi (1942-2022), Bruno Strautiņu, Juri Zihmani, Vilni Titānu (1944-2006) u.c.
Jau studiju gados LMA, no 1973. gada Ojārs Arvīds Feldbergs sāka piedalīties mākslas izstādēs. Īpaši jāatzīmē Ojāra Arvīda Feldberga dalība Starptautiskajās tēlniecības izstādēs “Kvadriennāle Rīga”. Mākslinieks pievērsās akmens tēlniecībai un, pilnveidojot savai vēlākajai daiļradei raksturīgo ainavas tematiku, novatoriski akcentēja dabas būtību parādībās un norisēs.
Paralēli radošajam darbam Latvijā, Ojārs Arvīds Feldbergs vienmēr aktīvi veidojis kontaktus un radis iespējas piedalīties dažāda mēroga simpozijos un izstādēs ārzemēs. Tēlnieks piedalījies izstādēs un simpozijos Igaunijā, Gruzijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Armēnijā, Japānā, Spānijā, Dienvidkorejā u.c. Rīkojis personālizstādes bij. LMS Izstāžu zālē “Tēlnieku nams” Rīgā (“10 skulptūras”, 1982; “Akmens. Latviešu sēta”, 1987; “15 mentālie meteorīti”, 1992), bij. Aizrobežu mākslas muzejā, LNMM (“Parasts akmens”, 1989), “Galerie de Rond Point” Parīzē, Francijā (“Pasaules pirmelementi”, 1993), Stokholmā, Zviedrijā (“Mentālie meteorīti”, 1995), Pedvāles mākslas parkā (“Rotaļas ar akmeņiem”, 1997), LNMM (“Atmiņu īstenošana”, 2002), “Viļņošanās” (Daugavmalā, Rātslaukumā, Doma laukumā, pie Ministru kabineta, Rīgā, granīts, polihroms metāls, 2005) u.c.
Ojārs Arvīds Feldbergs strādā monumentālajā, mazo formu, memoriālajā tēlniecībā, veidojis pieminekļus: “Piemineklis dzejniekam Ojāram Vācietim (1933-1983)” (granīts, O.Vācieša muzejs, 1989), piemiņas zīme 1941.gada 14.jūnija deportācijām Latvijā – “1941” (pie Torņakalna stacijas, Rīgā, granīts,1990), piemiņas zīmi “Kurzemes cietokšņa aizstāvju piemiņai” (pie “Rumbu” mājām, granīts, 1991), skulptūra “Pie ugunskura” (veltījums barikāžu aizstāvjiem, Zaķusala, Rīga, 1991, pārvietots), “Dzīvības aplis, nāves ēna” (veltījums Talsu traģēdijai, granīts, metāls, Talsi, 1998), piemiņas zīme “1991.gada janvāra barikāžu organizatoriem un dalībniekiem” (pie Zemkopības ministrijas, Rīga, granīts, 2022); dekoratīvas pilsētvides skulptūras – cilnis “Liesma” (Dailes teātra fasāde, kopā ar tēlnieku Imantu Murovski (1925-2001), arhitekti – Marta Staņa (1913-1972) , Imants Jākobsons (1934-1993), Harolds Kanders (1927–2004), armēts betons, 1976), “Tautasdziesma” pie Arkādijas parka Rīgā (granīts, sākotnēji bronza, 1990), skulptūru grupa “Septiņi mentālie meteorīti” (Ventspils promenāde, polihroms granīts, polihromstērauds 1996), dekoratīvu skulptūru grupa “Pasaules pirmelementi – Kosmoss, Gaiss, Ūdens, Uguns, Zeme” pie Latvijas Bankas naudas krātuves, Rīgā (arhitekts Andris Kronbergs, polihroms granīts, polihroms tērauds, 2001), “Latvijas saule” (granīts, bronza, Talsi, 2018) u.c. Tēlnieks veidojis skulpturālus kapa pieminekļus: dzejniecei Ārijai Elksnei (Baltezera kapi, granīts, 1986), gleznotājam Vilhelmam Purvītim (Rīgas I Meža kapi, arh. Jānis Dripe, 1996), rakstnieka, gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa ģimenes kapapieminekli (Nereta, Ķišku kapi, granīts, 1997), režisoram un aktierim Arnoldam Liniņam (Rīgas I Meža kapi, granīts, 2001) u.c.
Ojārs Arvīds Feldbergs 20.gs. 70.gados kopā ar domubiedriem, kā tēlniekiem Ojāru Breģi, Vilni Titānu, aizsāka tiešās kalšanas metodi granītā, bez iepriekšējas veidošanas un modeļa. Mākslinieks piedalījās Mālpils granīta tēlniecības simpozijā 1977. gadā, kur kopā ar Induli Ojāru Ranku, Ojāru Breģi, LMA studentu Raiti Bēci, publiski apliecināja sevi jaunatklātajā tēlniecības veidā – plenēra tēlniecībā, radot darbus tiešās kalšanas tehnikā bez saskaņota modeļa, ārpus valsts nodrošinātām darbnīcām.
Strādājot radoši, Ojārs Arvīds Feldbergs vienmēr ir sabiedriski aktīvs organizējot daudzus kultūras un mākslas pasākumus, iesaistot aktīvos māksliniekus. Kopā ar kolēģiem 20.gs. 80.gados veica apjomīgu projektu – tēlnieku darbnīcu izbūvi un parka izveidi Mārupītes krastos Bieriņos, Rīgā. Tēlnieks kopā ar Induli Ojāru Ranku (1934-2017) rīkoja 1. un 2. Rīgas granīta tēlniecības simpoziju (1985,1986), 1.Starptautisko Rīgas granīta tēlniecības simpoziju (1988) Mārupītes dabas parkā, Rīgā. Turpinot Rīgā uzsākto aktīvo darbību, Ojārs Arvīds Feldbergs Pedvālē pie Sabiles radījis Pedvāles mākslas parku (kopš 1993.g.) ar vērienīgu tēlniecības darbu un laikmetīgu mākslas objektu ekspozīciju, mākslas darbu kolekciju (O.A.Feldberga un citu autoru darbi). Šobrīd Pedvāles muižas ēkā darbojas starptautiskā mākslinieku rezidence, tiek rīkotas izstādes, simpoziji, Talsu mākslinieku “Krūmu grupas” pasākumi.
Ojārs Arvīds Feldbergs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981. gada, un tika uzņemts ar tēlnieku Induļa Ojāra Rankas, Aivara Gulbja, mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Mākslinieks bijis arī LMS valdē, valdes sekretārs (1987-1991). Ojārs Arvīds Feldbergs kopā ar tēlniekiem Ojāru Breģi, Ligitu Ulmani-Franckeviču, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani, Vilni Titānu, Kārli Dani, Aivaru Gulbi, Jāni Aivaru Karlovu, Kārli Baumani (1916-2011), mākslas zinātniecēm Laimu Slavu, Gundegu Cēberi, Rutu Čaupovu, u.c., izveidoja LMS Tēlnieku apvienību (TA). TA tika izveidota 1986. gadā bij. LMS Izstāžu zāles “Tēlnieku nams” Rīgas pils ēku kompleksā un bija aktīva, izstādes un simpozijus rīkojoša LMS tēlnieku kopa.
2009. gadā par spilgtu radošo devumu tēlniecībā, par nopelniem nacionālās kultūras attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē Ojārs Arvīds Feldbergs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par ordeņa virsnieku. Ojāra Arvīda Feldberga izveidotais Pedvāles mākslas parks saņēmis UNESCO un Grieķijas valdības “Melinas Merkuri” balvu kultūrainavas saglabāšanā (2000), mākslinieks saņēmis arī LMS Gada balvu (2002).
Ojāra Arvīda Feldberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās. Plaša Ojāra Arvīda Feldberga tēlniecības darbu ekspozīcija ir apskatāma Pedvāles mākslas parkā.
