Mākslinieks Valdis Majevskis aktīvi iesaistījies Latvijas kultūras dzīvē, bija mīms “Rīgas Pantomīmā”, darbojās un izkopa pilsētvides noformējumu Rīgas Labiekārtošanas pārvaldē atbilstoši 20.gs. 70.-90. gadu saimnieciskiem un ideoloģiskiem uzstādījumiem. Savās atziņās komentē šo laiku un pieturās pie viedokļa, ka dekorācijas un vides vizuālais noformējums neizmaina pilsētas un pilsētnieku dzīves kvalitāti. Viņa uzdevumu lokā bija Rīgas stacijas laukuma risinājums ar uzsvaru uz tolaik ieviesto terminu “kompleksais noformējums” – vienots dekoratīvais ansamblis, respektējot un akcentējot apbūves dominantes, Rīgas sabiedriskā transporta pieturu konstruktīvais risinājums un informatīvais dizains.
Valdis Majevskis jau mācoties skolas 8.klasē sācis apmeklēt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Sagatavošanas kursus. No 1962.-1967. gadam mākslinieks mācījies un beidzis RLMV Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka dizaina izglītības programma), kurā pedagogi bija arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; str. RLMV 1961-1986) un koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; str. RLMV 1943-1981), virpošanu V. Majevskis apguva pie Vīganta Bauera (str. RLMV 1960-?), kokapstrādi pie R. Jēkabsona. Pasniedzēja Voldemāra Tiltiņa kokapstrādes prasmes, kalta griezuma maniere, ornamentālās stilizācijas metode, izmantojot dzintaru, veicināja audzēkņu radošo izaugsmi. RLMV pedagogi bija arī scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts Ivars Bumbiers (1929-2020), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV str. 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006) un grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006).
Mācību laikā RLMV, no 1963.-1967. gadam V.Majevskis darbojās 20.gs. 60-70. gados jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris”, vēlāk bij. VEF Kultūras un tehnikas pils ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko vadīja J.Raiņa Dailes teātra aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas radošās personas, kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotājas Laima Eglīte, Ludmila Leite-Plaude, kā arī Edgars Visockis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs u.c. 1967. gadā 1. Baltijas Republiku pantomīmas festivālā Valdis Majevskis attēloja “Varas” lomu “Rīgas Pantomīma” modernisma stilistikas izrādē “Ideja” (rež. R.Ligers, izrādē tika izmantoti beļģu ekspresionista Fransa Mazerela (1899-1972) grafikas darbu motīvi, izrāde tapusi 1961.gadā), savukārt, “Idejas” lomā bija māksliniece Nadežda Bogdanova-Majevska, kura ieguva balvu par labāko sieviešu lomu. Valdis Majevskis piedalījies arī PSRS 1. Pantomīmas festivālā uzvedumā “Hirosima”, kur iejuties amerikāņu lidotāja lomā un lidotāja sirdsapziņas lomā bija māksliniece Ludmila Leite (režisors R. Ligers, mūzikai izmantots poļu komponista Kšistofa Penderecka (1933-2020) darbs “Hirosimas upuru godināšana”, scenogrāfija – tekstilmākslinieks Arvīds Priedīte, tapa 1965). Abi festivālu uzvedumi notika bij. Baltijas kara apgabala virsnieku namā, RLB, 1967.gadā.
Pēc RLMV beigšanas V.Majevskis stājās RPI Celtniecības fakultātē (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte), tomēr tika iesaukts PSRS Bruņotajos spēkos (PA) un dienesta vieta bija Rīgā (1967-1969). Mākslinieks strādājis PSRS projektēšanas institūtā “Militārprojekts” (“Vojenprojekt”), kur strādāja arī RPI absolventi, t.sk. arhitekts Vladimirs Kirsanovs u.c. Valdis Majevskis darbu institūtā turpināja arī pēc dienesta PA. Būdams iesaukts PA, Valdis Majevskis piedalījās karavīru mūzikas grupā, tolaik vokāli instrumentālajā ansamblī “Zvaigznīte”. Mākslinieks ansamblī spēlēja mīma lomu. Armijas dienesta laikā “Zvaigznītē” bija darbojušies arī nozīmīgi mūziķi: Jānis Zirnis, Gunārs Freidenfelds, Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, Ivars Kraucis u.c. Kontekstā ar muzikāla priekšnesuma mīma lomu, mākslinieks darbojies arī Tautas estrādes ansamblī “Metronoms” (1970, Ogre).
1977. gadā Valdis Majevskis absolvēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare). Mākslinieks LMA absolvēja ar diplomdarbu “Oktobra Sociālistiskai revolūcijai veltītais pilsētas noformējums”.
LMA pasniedzēji Valdim Majevskim bija arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts ((1929-2001). V. Šusts bija LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), vairāku pieminekļu un interjeru autors), arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; str. LMA 1967-1998) un Ivars Bumbiers (1929-2020; str. LMA 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; str. LMA 1962-1999) un Jānis Krievs (1942-2016; str. LMA 1963-1986), kā arī koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (str. LMA 1961-2021).
No 1976. gada, pēc LMA absolvēšanas Valdis Majevskis tika norīkots un strādāja bij. Rīgas pilsētas Izpildkomitejas Labiekārtošanas kombināta dekoratīvās mākslas darbnīcā, kurā tolaik strādājuši 35 mākslinieki, gleznotāji: mākslinieciskais vadītājs Bruno Aide (1913-1994), Arvīds Didrihsons (1914-1978), Nikolajs Timofejevs (1921-1997), Gunārs Lūsis, I.Purviņš, Imants Blankenburgs, Zigfrīds Vēžnieks, Valdis Upenieks (1937-2013), vēlāk Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Juris Pumpiņš, arhitekts Guntis Stirna. Valdis Majevskis bijis kombināta mākslinieciskās padomes loceklis, darbnīcas galvenā mākslinieka vietnieks (1984). Uzņēmums nodarbojās ar pilsētvides, svētku noformējuma dizaina izstrādi un izvietošanu apmēram 160 vietās Rīgā. LPSR atzīmējamās dienas bija 1., 9.maijs, 7.novembris, kā arī Jaungada, 8.marta, 23.februāra svinības, izvietoja arī PSKP ideoloģisko aģitāciju, veica mobilo objektu, lielizmēra plakātu, transparentu izstrādi PSRS svētku demonstrācijām. Mākslinieks izstrādājis metus: LPSR publicitātes ekspozīcijai “PSRS – 60” Majakovska laukumā (Maskava, Krievija, 1982), ugunsmūra apgleznojumiem Dzirnavu ielā 112, Rīgā ar aicinājumu apmeklēt Rīgas muzejus (kopā māksliniekiem Zigfrīdu Vēžnieku un Juri Pumpiņu, apmetums, eļļa, 1984), “Rīgas panorāma pēc 17.gs. gravīras” apgleznojums ugunsmūrim Rīgā, Stacijas laukumā (Valdis Majevskis (darbu vadītājs), Aldonis Cīrulis, Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Valdis Upenieks, Zigfrīds Vēžnieks, Juris Pumpiņš, Guntis Stirna, apmetums, eļļa, 1984-1988), “1.Maija svētku dekori” Stacijas laukumā pie Satekles ielas, Rīgā (Valdis Majevskis (darbu vadītājs), Aldonis Cīrulis, Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Valdis Upenieks, Zigfrīds Vēžnieks, Juris Pumpiņš, Guntis Stirna, apmetums, eļļa, 1989), Čaka un Satekles ielu stūrī, Rīgā (Valdis Majevskis (darbu vadītājs), Aldonis Cīrulis, Leonards Laganovskis, Ēriks Stendzenieks, Valdis Upenieks, Zigfrīds Vēžnieks, Juris Pumpiņš, apmetums, eļļa, 1990). XX Vispārējo dziesmu un X Deju svētku noformējumam tapa brandmūra apgleznojums-supergrafika Brīvības ielā 40, pretim viesnīcai “Latvija” (kooperatīvs “Artava”, vadītājs Valdis Majevskis, apmetums, eļļa, 1990) u.c.
Valdis Majevskis izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Dekors-interjers” (1971), LMA studentu izstādēs (1971-1977), PSRS Ceļojošajā diplomdarbu izstādē (Viļņa, Lietuva, 1977). Autors piedalījies nozīmīgajā izstādē “Savai pilsētai” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1978), kurā 115 autori piedāvāja apspriešanai dažādus pilsētvides dizaina elementus un pārbūves plānus – futūristiska ideja, kādu veidoja arhitekte Anda Ārgale, mākslinieki Valdis Celms, Māris Ārgalis (1954-2008) darbā “Kinētiskā skulptūra Bāka pēc Gustava Kluča ieceres “Telpiski arhitektoniska konstrukcija ar kinētiskiem ekrāniem””; arhitektu Ausmas Skujiņas (1931-2015), T.Sulginas, Jāņa Lejnieka, Jāņa Rutka 19.-20.gs. 1.puses pilsētvides apbūves modernizācijas plāns – bij. Ļeņina ielas vizuālās reorganizācijas projekta mets; funkcionālu bērnu laukumu meti tā laika jaunceltņu dzīvojamiem rajoniem – “Bērnu parks” Imantā, Meža parkā, ”Meža pils ar briesmoni un brīnumputnu”, dizaineri Aija Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, arhitekti Velta Vīlande, Juris Gusevs; dizaineres Ilzes Biezās “Spēļu mēbeles pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm” un arī jaunie tolaik laikmetīgie ideoloģijas objekti, kuri izstrādāti Ļeņina laukumam ar pieminekli Rīgā tēlnieka Ulda Sterģa un mākslinieka Viļņa Raudzepa projektā; Ļeņina muzejam – monumentāls risinājums (gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997), arhitekts Voldemārs Šusts (1929-2001)) u.c. polemiku raisoši projekti, kas rosināja ideju apmaiņu par pilsētvides dažādiem attīstības konceptiem.
Valdis Majevskis ir LMS biedrs kopš 1981. gada un uzņemts ar mākslinieku Kurta Fridrihsona (1911-1991), Valda Celma, tolaik Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka, arhitekta Georga Baumaņa (1936-1999) rekomendācijām, Rīgas pilsētas Izpildkomitejas Labiekārtošanas kombināta direktora J.Grūbes, LMS Monumentāli dekoratīvās sekcijas vadītāja, gleznotāja Bruno Aides raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) lēmumu. Mākslinieks LMS uzņemšanas komisijai prezentēja pilsētvides noformējuma metus: bij. Komjaunatnes krastmalas svētku noformējumu (500 m2, audekls, tempera, 1978-1980), reklāmas stendu “Tūrists” (90 m2, audekls, eļļa) u.c.
Valdis Majevskis piedalījies XXI Vispārējo dziesmu un XI Deju svētku noformējuma veidošanā, pārstāvot firmu “Latexpodizains” (1993).
Mākslinieks ir vairāku vides objektu pilsētvidē autors: “Podnieku strūklaka” (Rēzekne, 2021), “Horizontālais saules pulkstenis” (kopā ar zinātnieku Mārtiņu Gillu un akmeņkali, gravieri Nikolaju Spruktu, granīts, kapars, nerūsējošais tērauds, LED gaisma, Ludza, 2015), “Saules pulkstenis – Origo Universi” (sadarbībā ar Mārtiņu Gillu, granīts, kapars, nerūsējošais tērauds, LED gaisma, saules baterijas paneļi, Rīga, 2012) u.c.
Valda Majevska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Arhitektūras muzejā, Salacgrīvas muzejā un privātkolekcijās.
