Alekseja Naumova daiļrade Latvijas mākslā iezīmējas ar spilgtām, krāsā spēcīgām ainavas žanra kompozīcijām modernisma stilistikā. Mākslinieka devums paplašina gleznieciskā dabas redzējuma daudzveidību.
Aleksejs Naumovs no 1966. gada mācījies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1973), gleznotāji Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999; JRRMV pedagoģe), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe (1941-2023; JRRMV pedagoģe), Leonīds Mauriņš (1943-2012; JRRMV pedagogs) u.c.
Aleksejs Naumovs beidza JRRMV 1973. gadā un kopā ar viņu absolvēja topošie mākslinieki, pedagogi: Lilija Dinere, Dace Lapiņa, Nadežda Popova, Valērijs Sluščenkovs, Edīte Fūrmane, Lilita Jansone, Elita Viliama (diplomdarbs – glezna “Pēc zvejas”, 86×98 cm) u.c.
1973. gadā Aleksejs Naumovs uzsāka studijas T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, LMA pedagogs 1961-1999, Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas pedagogs 1960-1973, Glezniecības katedras pedagogs 1973-1974, 1976-1983, LMA rektors 1973-1976) u.c.
Studējot LMA, Aleksejs Naumovs 1973. gadā sāka piedalīties izstādēs: LMA studentu izstādēs, 12. Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (1977, Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Republikas “Mākslas dienas-78” izstādē (1978, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LNMM).
Pēc LMA Glezniecības nodaļas 4. kursa Aleksejs Naumovs specializācijas studijas turpināja Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā.
Mākslinieks 1979. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu – ““Pirmās kolhoza dienas”, sienas gleznojuma mets Valkas rajona kolhoza “Oktobris” administrācijas ēkai”, vadītājs Indulis Zariņš. Līdzās Aleksejam Naumovam LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Ilze Kārkliņa (Avotiņa) ar diplomdarbu ““Pasaka bērniem” mets gobelēnam bērnudārzam”, Viktors Karnauhs (1950-2012) ar diplomdarbu ““Zvejnieku ikdiena” sienas gleznojuma mets ūdensapgādes stacijai “Daugava””, Juris Kuļikovskis ar darbu ““Zvejnieku ostā” sienas gleznojuma mets Engures skolai”. LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu pie vadītāja Edgara Iltnera un Eduarda Kalniņa, kas bija diplomdarba profesors-konsultants absolvēja Ilze Muceniece-Adamaite ar diplomdarbu “Dzimtenes vasara”, Dace Paeglīte ar diplomdarbu “Enkuri”, Jānis Romāns ar darbu “Pavasaris”, Vjačeslavs Viharevs ar diplomdarbu – diptihu “Jaunā mākslinieka portrets” un “Mākslinieka portrets”. LMA Glezniecības Scenogrāfija specialitāti pie vadītāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala (1935-2018) absolvēja Irina Vorkale ar diplomdarbu “Scenogrāfija un kostīmu meti A.Brigaderes lugai “Princese Gundega un karalis Brusubārda””, Jānis Jansons ar diplomdarbu “Mets J.Raiņa lugai “Krauklītis””, Leonards Laganovskis ar diplomdarbu “Diskotēkas vizuālais noformējums Jūrmalas spēļu un atrakciju pilī “Daile””, Nadežda Demidova ar darbu “Dekorāciju meti Mihaila Gļinkas (1804-1857) operai “Ruslans un Ludmila””.
Aleksejs Naumovs papildinājis zināšanas un prasmes kā aspirants PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības meistardarbnīcā no 1980.-1983. gadam pie vadītāja Eduarda Kalniņa. Meistardarbnīcu līdzās absolvēja mākslinieki: Guntars Zvaigzne (1948-2023) ar darbu – triptihu “Zvejnieku svētki”, Vita Merca, Jānis Simsons (1947-1989).
Aleksejs Naumovs bijis Francijas valdības stipendiāts Sorbonnas universitātes Plastisko mākslu nodaļā un Parīzes Mākslas augstskolā (1986-1987, Parīze, Francija). 1992. gadā ieguvis LMA Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.
Mākslinieks pedagoga darbu aizsāka pēc LMA absolvēšanas Carnikavas astoņgadīgajā skolā kā zīmēšanas skolotājs (1979-1985). LMA mācībspēks Aleksejs Naumovs ir kopš 1985. gada, no 1992. gada docents un no 1994. gada profesors. Bijis LMA prorektors (1997-2007), savukārt no 2007.-2017. gadam bija LMA rektors. Aleksejs Naumovs strādājis līdzās LMA pedagogiem, kā Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs no 1967-1999, Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs no 1982, profesors no 1989, konsultants Glezniecības nodaļā 2000-2017), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Rita Valnere, Eduards Kalniņš, Indulis Zariņš, Boriss Bērziņš, Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Pēteris Postažs, Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Vilis Ozols, Kristaps Zariņš (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985 – šobrīd, rektors 2017 – šobrīd) u.c. Aleksejs Naumovs ir iniciators un vadītājs apmaiņas programmām un izstāžu kurators dažādos LMA sadarbības projektos. Šobrīd Aleksejs Naumovs kopā ar Kristapu Zariņu vada LMA Glezniecības meistardarbnīcu, ko absolvējuši pazīstami latviešu gleznotāji, piemēram, Linda Kozule, Inga Jurova u.c.
Aleksejs Naumovs veidojis monumentālus interjera noformējumus: “Starptautiskajam Bērnu gadam veltīts gleznojums” (1979, Bērnu veikalam Gulbene, 50 kvm, temperas tehnikā), monumentālie gleznojumi un vitrāžas bij. 4. medmāsu skolas konferenču zālei (1980, ar Ilzi Avotiņu, tag. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža), sienas gleznojums bij. rūpnīcas “Alfa” kafejnīcai (1984, Rīga), sienas gleznojumi “Līgo vakars”, “Pie ozola” (1985, bij. sanatorija “Latvija”, Ķemeri), brandmūra apgleznojums “Pils” Rīgas laukumā (2003, ar Kristapu Zariņu, Sanktpēterburga, Krievija) u.c.
Aleksejs Naumovs piedalījies grupu izstādēs: Vissavienības Mākslas augstskolu diplomdarbu izstāde (1979, Kijiva, Ukraina), Republikas “Mākslas dienas -79” mākslas izstāde (1979, VMM, LNMM), “Darba cilvēks mākslā” (1979, VMM), Republikas Jauno mākslinieku konkursa izstāde (1979, bij. Arhitektūras un pilsētbūvniecības muzejs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), Republikas Portretu un pašportretu izstāde (1980, VMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde, kas veltīta LKP XXIV kongresam (1986, izstāžu zāle “Latvija”), 18. Jauno mākslinieku darbu izstāde (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 87” (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Latviešu mākslinieku darbu izstāde (1990, bij. izstāžu zāle “Majori”, Jūrmala), Tēlotājas mākslas izstāde “Rudens 92”. (1992, bij. izstāžu zāle “Latvija”), 10. Starptautiskā Viļņas glezniecības triennāle (1996, Viļņa, Lietuva), ikgadējā XX gadsimta mākslas mesa “Arte Fierra” (1996, Boloņa, Itālija), akcija “Mākslinieki – Brīvības piemineklim” (1997, “Vernisāža”), “Latviešu gleznotāju izstāde” (2003, Aleksejs Naumovs, Juris Jurjāns, Kristaps Zariņš, Laima Bikše, Oslo, mākslas galerija “IS Kunst”, Norvēģija), “Dzīvība” (2005, Rīgas “Melngalvju nams”), “Klusā daba. Lietu daba” (2007, galerija “Māksla XO”), LMA Glezniecības katedras pedagogu darbu izstāde “Katapulta” (2010, LMA aula), “Mūsdienu latviešu glezniecība” (2022, galerija “Man’s”), 18. Starptautiskais glezniecības simpozijs (2022, Rotko muzejs) u.c.
Aleksejs Naumovs rīkojis personālizstādes: “Aleksejs Naumovs. Gleznas” (1983, Rietumberlīne, Vācija), “Alekseja Naumova Anglijas ainavu izstāde” (1984, bij. J.Vītola Latvijas Valsts konservatorija), “Alekseja Naumova gleznu izstāde” (1986, bij. ZRA “Biolar”, Olaine), “Alekseja Naumova gleznas” (1986, Vecpiebalgas vidusskolas aktu zāle), “Alekseja Naumova gleznas” (1989, bij. Aizrobežu Mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, tag. LNMM), “Aleksejs Naumovs. Itālija – 93” (1993, bij. galerija “Ars Longa”), “Alekseja Naumova gleznas” (1993, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Alekseja Naumova gleznas” (1995, bij. galerija “M6”), “Alekseja Naumova gleznu izstāde” (1997, mākslas galerija “Čiris”), “Alekseja Naumova gleznas – personālizstāde” (1998, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Mana Itālija” (2004, bij. VMM, mazā zāle), “Alekseja Naumova personālizstāde” (2005, Liepājas mākslas galerija “Māja”), “Mani ceļojumi” (2006, 2007, LZA izstāžu zāle), “Trīs dienas Venēcijā un citi darbi” (2007, LMA aula), “Tikšanās ar Tebras bebru” (2008, Latvijas Nacionālā bibliotēka, bij. telpas K.Barona ielā, Rīga), “Dzimšanas diena” (2009, galerija “Daugava”), “Aleksejs Naumovs. Ainava. XXI gs.” (2010, galerija “Daugava”), “Aleksejs Naumovs. Tirkīzs / Turquoise” (2011, galerija “Māksla XO”), “Aleksejs Naumovs. Gleznas” (2011, galerija “Daugava”), “Pasaules ainava” (2017, Liepājas muzejs), “Nebeidzamā ainava” (2018, LNMM), “Nebeidzamā ainava” (2019, Valmieras muzejs), “Vieta. Tēls. Enerģija” (2020, ar Vilenu Kinnapu, mākslas galerija “Museum LV”), “Aleksejs Naumovs. Pasaules ainavas” (2022, Teātra nams “Jūras Vārti”, Ventspils, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Vīnogulāji, dārzi, parki un citas ainavas” (2022, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”), “Sirds likums metropolēs” (2024, Ojāra Vācieša muzejs), “Krāsa, gaisma un opera” (2024, LNOB), “Uzgleznotā arhitektūra” (2024, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts), “Aleksejs Naumovs. Dzimšanas diena” (2025, galerija “Daugava”) u.c. 2025. gadā izstāde “Dzimšanas diena” uzsākusi izstāžu ciklu, kurš turpināsies Rundālē, Jūrmalas muzejā, Kuldīgā.
Alekseja Naumova darbi bijuši eksponēti Latvijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Dānijā, Itālijā, Nīderlandē, Krievijā u.c. Mākslinieks sadarbojas ar vairākām mākslas galerijām.
Aleksejs Naumovs darbojas arī grāmatu grafikā, ilustrējis izdevumus: Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romānu “Gepards” (1996, apgāds “Jumava”, sērija XX gadsimta romāns), Māra Runguļa “Pasaka par Tebras bebru” (2007, “Pētergailis”), Māra Cielēna pasaku grāmatu “Pilsētas pasakas un pasaules pasakas” (2002, Anitas Paegles ilustrācijas, Alekseja Naumova, Aivara Sprūdža dizains, “Preses nams”), Māras Cielēnas, Anitas Paegles “Kad karaliene bij Rīgā” (2002, Anitas Paegles ilustrācijas, Alekseja Naumova, Aivara Sprūdža dizains, “Jānis Roze”), “Pasakas par diviem” (2003, “Alis”) un “Princese Aurēlija un kokspoki” (2011, “Lietusdārzs”), Liānas Langas “Es varēju nesteigties” (2009, mākslinieki Aleksejs Naumovs, Aivars Sprūdžs, “Lietusdārzs”). Par sniegumu grāmatu ilustrācijā mākslinieks ticis nominēts Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, 2007. gadā saņēmis grāmatniecības “Gada balvas” speciālo balvu par ilustrācijām Māra Runguļa grāmatai “Pasaka par Tebras bebru”. Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome nominējusi Alekseju Naumovu Hansa Kristiana Andersena balvai (2021).
Izvērtējot autora ieguldījumu Latvijas mākslas attīstībā, Aleksejs Naumovs 2009. gadā saņēmis “Atzinības Krusta” III šķiru un ordeņa komandiera pakāpi. 2016. gadā tika apbalvots ar Francijas Republikas Ordeņa mākslā un literatūrā ordeņa kavaliera pakāpi. 2013. gadā mākslinieks bija nominēts “Purvīša balvai” vizuālajā mākslā.
Ar gleznotāja daiļradi var iepazīties izdevumos: “Aleksejs Naumovs – Iespaidu kolekcija” (2014, Austra Avotiņa, “Jumava”), “Aleksejs Naumovs” (2018, sastādītāja Antra Priede-Krievkalne, “Neputns”).
Aleksejs Naumovs bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1978. gada, tika uzņemts ar LMA mācību daļas vadītājas, mākslas zinātnieces Renātes Bļodones (1933-2018) parakstītu izziņu. Mākslinieks ir LMS biedrs kopš 1980. gada un tika uzņemts ar gleznotāju Ģirta Vilka (1909-1983), Vladimira Kozina, Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) rekomendācijām, Carnikavas astoņgadīgās skolas direktores V.Krauzes izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Ojāra Ābola (1922-1983) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/42. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1981. gadā ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu.
Aleksejs Naumovs aktīvi piedalījies LMS rīkotajās “Mākslas dienu” un “Rudens” izstādēs. 20. gs. 80. gados mākslinieks sadarbībā ar LMS Mākslas fondu realizēja monumentālus sienu gleznojumus ārstniecības un ēdināšanas iestādēs Latvijas teritorijā.
Alekseja Naumova darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Aleksejs Naumovs “Marseļa”, 1982, audekls, akrils, 81×73 cm, LMS muzejs