Latvijas Mākslinieku savienība sēro par grafiķes Rutas Kreicas aiziešanu mūžībā.
Ruta Kreica vizuālo mākslu iepazina ģimenē, jo audžutēva brālis bija gleznotājs Staņislavs Kreics (1909-1992), bet no mātes māksliniece bija mantojusi cieņu pret literatūru, kas vēlāk izpaudās, pašai ilustrējot grāmatas. Ruta Kreica iekļāvās sava laika kultūras aktivitātēs – piedalījās amatierteātra ansamblī “Rīgas Pantomīma” un radošo personu pulcēšanās vietā kafejnīcā “Kaza”. Savā daiļradē grafiķe centās panākt izteiksmību un patiesumu.
Ruta Kreica no 1958. gada mācījās J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1973), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Veldre (1927-1999; JRRMV pedagogs 1951-1956, 1964-1965), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Gunārs Mitrēvics (1928-2007; JRRMV pedagogs 1956-1961), Indulis Zariņš (1929-1997; JRRMV pedagogs 1958-1962), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c.
Ruta Kreica 1965. gadā beidza JRRMV un viņai līdzās absolvēja tolaik topošie mākslinieki, pedagogi: Juris Baklāns (1947-1989), Līga Beka, Līga Bokaldere (1946-1999), Visvaldis Kokins (1947-2022), Juris Dimiters, Ralfs Jansons (1946-2012), Vija Maldupe (1947-1996), Aivars Sprūdžs (1946-2018), Viesturs Smilškalns (1946-2004) u.c.
Pēc mācībām JRRMV Ruta Kreica darbojās 20. gs. 60.-70. gados jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko tolaik vadīja J.Raiņa Dailes teātra (tag. Dailes teātris) aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas tādas radošās personas kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), Eižens Valpēters (1943-2024), dizainere Ludmila Leite-Plaude (1948-2023), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, kā arī Edgars Visockis, Aivars Miezītis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs, Valda Volka, Rita Komše, Egons Steģlis u.c.
Ruta Kreica līdzās aktivitātēm “Rīgas Pantomīmā” darbojās “Kazas” grupā (bij. kafejnīca “Sputņik”, Vaļņu iela 10, Rīga), kur ideju un radošā brīvība pretstatā valdošajai padomju ideoloģijai vienoja kultūras jomu pārstāvjus, kā māksliniekus Maiju Noru Tabaku, Bruno Vasiļevski (1939-1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), Birutu Delli (1944-2025), Andreju Ģērmani (1941-2025), Jāni Krievu (1942-2016), Nikolaju Karagodinu (1922-2015), Juri Pudānu (1941-2017), Māru Rikmani, Marinu Ainbinderi, Andri Grīnbergu, Māri Bišofu, Imantu Reinholdu (1942-2020), Māri Pauzeru, Ditu Brūveri, Andri Melbārdi (1941-2001), Sandri Rīgu, mākslas zinātnieku Oskaru Bieti, režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu (1941-2023), komponistu Imantu Kalniņu, dzejniekus Jāni Rokpelni, Aivaru Neibārtu (Ņurbuli; 1939-2001), dzejnieku, tulkotāju Uldi Bērziņu (1944-2021), Uldi Leinertu (1936-1969), Vari Leikartu (1940-1978), Juri Veitneru (1943-1995), Ināru Eglīti (1948-2020), Osvaldu Kravali (1942-2008), Miervaldi Kalniņu, Brigitu Skirusu, kino mākslinieku Tālivaldi Margēviču, Armandu Melnalksni, Andri Gasparsonu, Austru Sukuri, dramaturģi Leldi Stumbri, rakstniekus Albertu Belu (1938-2024), Andri Bergmani (1945-2009), tulkotāju Maiju Silmali (1924-1973), mūziķi, modeli Intu Grīnbergu u.c. Grupas dalībnieki iepazina Eiropas kino aktualitātes, apmeklējot Maskavas starptautisko kinofestivālu (Maskava, Krievija). Daudzi klausījās ansambli “Katedrāle” (Mārtiņš Brauns (1951-2021), Vilnis Šmīdbergs, Einārs Raibais (1941-1972), Gunārs Šimkus) un Imanta Kalniņa ansambļa “2xBBM” izpildījumu magnetofona ierakstus. Māra Brašmane bija “Kazas” fluksus aktivitāšu fotofiksētāja. Norisēm “Kazā” tika veltīta dokumentālā filma “Kaza kāpa debesīs” (2019, režisore Laima Žurgina, mūzika Imants Kalniņš, studija “Ego Media”).
No 1972. gada Ruta Kreica studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas specialitāte). LMA Grafikas pasniedzēji bija: latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis, grafiķis, ksilogrāfijas meistars, kompozīcijas pedagogs Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA pedagogs no 1944, Grafikas katedras vadītājs 1945-1952, 1962-1975), grafiķis, burtu mācības pedagogs Zigurds Zuze (1929-2003; LMA pedagogs 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), oforta tehnikas pedagogs, grafiķis Gunārs Krollis (1932-2025; LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), plakāta mākslas pedagogi, grafiķi Jānis Reinbergs (1937-2021; LMA Grafikas katedras pedagogs 1977-1999), Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), gleznotājs, dizainers Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs no 1962, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA Grafikas kokgriezuma tehnikas, kompozīcijas pedagogs 1.-2. kursam), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs no 1972-1999), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs no 1940, rektors 1961-1975), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.
Studiju laikā LMA, 1977. gadā Ruta Kreica līdzās Andrejam Ģērmanim piedalījās Mazirbes internātskolas bērnu zīmēšanas aktivitātēs – Andra Grīnberga atklātajā stundā un zīmējumu konkursā, kas tika rīkots, lai veidotu sižeta skices režisores Rozes Stiebras (1942-2024) radošās apvienības “Telefilma-Rīga” animācijas filmai pēc Vitauta Ļūdēna scenārija.
Rita Kreica absolvēja LMA Grafikas nodaļu 1978. gadā ar diplomdarbu “Mani draugi” (oforta tehnikā), vadītājs Gunārs Krollis. Līdzās Rutai Kreicai LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Gunāra Kroļļa absolvēja Juris Petraškevičs ar diplomdarbu “Pilnbrieda mēnešos” (mecotintas tehnikā), pie vadītāja Aleksandra Stankeviča absolvēja Indulis Otto (1947-2006) ar diplomdarbu “Kokgriezumu cikls kalendāram”, pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Arvīds Vītols ar diplomdarbu “Ilustrācijas A.Upīša traģēdijai “Spartaks””, pie vadītāja Alberta Goltjakova absolvēja Aleksejs Bibanajevs ar diplomdarbu “Litografiju cikls “Kontrasti””, Helēna Kornouhova ar diplomdarbu – oforta lapas Viljama Šekspīra traģēdijai “Romeo un Džuljeta”, absolvēja arī Igors Kolobovs ar diplomdarbu “Jubilejas plakātu sērija”, Modris Adumans ar diplomdarbu “Grafiskais komplekts “Tallina-80”” u.c.
Ruta Kreica rīkoja izstādi “Ruta Kreica, Dzintra Aulmane. Darbu izstāde” (1984, bij. kinoteātris “Pionieris”). Māksliniece piedalījās izstādēs: LMA diplomandu izstāde (1977, bij. G. Šķiltera memoriālais muzejs), 12. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1978, Aizrobežu mākslas muzejs (AMM), LMMIAD, tag LNMM), Bērnu un jauniešu grāmatu izstāde (1984, Berlīne, Vācija), “Latvijas grāmata” (1984, Lietuva), LPSR grāmatu izstāde (1984, Minhene, Vācija), PSRS grāmatu izstāde (1984, Laosa), 6. republikas grāmatu grafikas izstāde (1984, Mākslinieku nams), “Kaza kāpa debesīs” (1993, bij. J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs), “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” (2020, LNMM, rīkoja LLMC, bija iekļauti tādu autoru darbi kā Ruta Kreica, Rita Einberga (1921-1979), Laima Eglīte, Maija Eliase (1924-1991), Mudīte Gaiševska, Rasa Kalniņa-Grīnberga, Olga Neimane-Kateņeva (1908-2001)) u.c.
Ruta Kreica strādājusi grāmatu grafikā, veidojusi ilustrācijas arī periodikas izdevumiem: laikrakstiem “Literatūra un Māksla” (Valdis Indrups “Atspulgs marmorā” Nr.31 (04.08.1978.), “Aktieri”, Nr.45 (10.11.1978.)); “Padomju Jaunatne” (Marina Kosteņecka “Neglītais pīlēns, cilvēka bērns” Nr.67 (06.04.1984.)); “Literatūra. Māksla. Mēs” (Mudīte Gaiševska “Pie benzīna uzpildes stacijas sarkanas rozes zied”, Nr.32 (13.08.1998.)); žurnāliem “Zīlīte” (Kajums Tangrikulijevs “Arna”, Sergejs Baruzdins “Nieka lieta”, Nr.11 (01.11.1982.), “Gaiļu kaujas” Nr.9 (01.09.1990.)); “Zvaigzne” (Ireneušs Gvidons Kaminskis “Tēvs Marks” Nr.11 (05.06.1987)).
No 1980. gada Ruta Kreica sadarbojās ar bij. LKP CK izdevniecību “Liesma”. 20. gs. 80. gados izdevniecības “Liesma” direktors bija Vilis Jansons, strādāja literāts Uldis Norietis (izdevniecības “Liesma” galvenais redaktors), Kārlis Grotiņš (izdevniecības “Liesma” direktora vietnieks), Silvija Ūdre (izdevniecības “Liesma” galvenā redaktora vietniece), dzejnieks Pēteris Jurciņš (1932-2004; izdevniecības “Liesma” Oriģinālās daiļliteratūras redakcijas redaktors 1979-1985), dzejnieks Jānis Sirmbārdis (izdevniecības “Liesma” vecākais redaktors), Viola Avdoņina (tulkotāja, izdevniecības “Liesma” PSRS tautu literatūras redakcijas vadītāja, galvenā redaktore 1971-1980, vadītāja 1980-1991), vecākā redaktore Aina Šmite, tulkotājs Ēvalds Juhņevičs (1930-1993; Bērnu redakciju vadītājs, ar izdevniecību “Liesmu” sadarbojies no 1958-1988), grafiķi Vasilijs Šelkovs (izdevniecības “Liesma” mākslinieciskais redaktors 1962-1969, mākslinieciskās noformēšanas redakcijas vadītājs 1979-1985, galvenais mākslinieks 1980-1986), Aivars Sprūdžs (1946-2018; “Liesma” mākslinieciskais redaktors no 1974, galvenais mākslinieks 1985-1995), Dainis Breikšs (1942-2025; izdevniecības “Liesma” mākslas nodaļas redaktors 1980-1991), Maija Dragūne (izdevniecības “Liesma” jaunatnes literatūras redakcijas redaktore 1979-1994), Tālivaldis Banis (1926-2021), Edgars Folks, Modris Adumāns (“Liesma” mākslinieciskais redaktors no 1983).
Ruta Kreica ilustrējusi izdevniecības “Liesma” izdevumus: Vija Upmale “Normunds un burvju mākslinieks Niko” (1980, “Liesma”), Hanna Ožogovska “Siļķu auss” (1980, “Liesma”), Sergejs Ivanovs “Olga Jakovļeva” (1982, “Liesma”), Ēriks Hānbergs “Pliki un puspliki” (1983, “Liesma”), Maija Kudapa “Paradīzes ābolīši” (1983, “Liesma”), Kārlis Neimanis “Franks un Irēne” (1984, “Liesma”), Ervīns Štritmaters “Šulcenhofas krikumu kalendārs” (1985, “Liesma”), Čarlzs Dikenss “Olivera Tvista piedzīvojumi” (1985, “Liesma”), Nikolajs Kūns “Zelta aunāda” (1985, “Liesma”), “12 mēnešu kalendārs” (1985, “Liesma”), Hanna Ožogovska “Meitene un zēns vai cirka numurs ar četrpadsmit plīts riņķiem” (1987, “Liesma”) u.c. Savukārt izdevniecībai “Avots” ilustrējusi izdevumu – Juris Žilko “Orientierista ABC” (1985, “Avots”).
No 1985. gada Ruta Kreica bija Mazirbes internātskolas pedagoģe (bijušajā Mazirbes speciālajā internātskolā, kas atrodas Mazirbes ciemā, Kolkas pagastā, Talsu novadā), kurā savulaik strādājuši mākslinieki, pedagogi Andris Grīnbergs (Mazirbes internātskolas skolotājs 1976-1986), Jānis Murovskis (Mazirbes internātskolas darbmācības un zīmēšanas skolotājs 1986-1987), skolas direktori Pauls Valcis (1938-2016), Maija Valce (1936-2004), pedagoģe Melita Aulmane. Interjera vitrāžas Mazirbes skolai 1972. gadā veidojusi stikla māksliniece Sandra Vija Bērziņa-Skrauce (1944-2021).
Ruta Kreica bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1986. gada un tika uzņemta ar grafiķu Gunāra Kroļļa, Aleksandra Stankeviča, Induļa Zvagūža (1928-1994), Riharda Skrubja (1928-1995) rekomendācijām, Mazirbes internātskolas direktora Paula Valča parakstītu raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.
Rutas Kreicas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību grafiķes, pedagoģes Rutas Kreicas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no grafiķes Rutas Kreicas notiks 2026. gada 26. oktobrī plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē, Varoņu ielā 3a, Rīgā.
Ruta Kreica “Ilustrācija Č.Dikensa romānam “Olivera Tvista piedzīvojumi””, papīrs, oforts, monotipija, 15×11 cm, 1983, LMS muzejs